Martā degviela sadārdzinājās par 45%; kur vēl bija vērojams graujošs cenu pieaugums?

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Latvijā patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri varētu būt palielinājušās par 2,8-3%, tādējādi gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2021.gada martu - inflācija varētu būt sasniegusi 11-11,2%,  prognozē banku analītiķi.

Tostarp "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne prognozē, ka 2022.gada martā salīdzinājumā ar februāri patēriņa cenas varētu būt augušas par 3%, inflācijai gada laikā sasniedzot 11,2%.

"Būtiskākie inflācijas virzītāji pagājušajā mēnesī, visticamāk, bija degviela, pārtika, kā arī ar mājokli saistītās izmaksas," sacīja Orleāne.

Viņa norādīja, ka elektrības vidējā cena "NordPool" biržā martā bija par gandrīz 60% augstāka nekā februārī. Arī augsto dabasgāzes cenu rezultātā ar mājokli saistītas izmaksas Latvijā saglabājās augstas, taču to pieaugumu un lomu inflācijā slāpē valdības atbalsts mājsaimniecībām. Tāpat, lai gan pasaulē naftas cenās reģistrētas svārstībās, to līmenis saglabājās augsts, virzot uz augšu arī degvielas cenas Latvijā.

Orleāne piebilda, ka degvielas cenas martā palielinājās par gandrīz piekto daļu un bija par aptuveni 45% augstākas nekā pirms gada.

"Swedbank" ekonomiste arī minēja, ka savukārt pārtikas cenu kāpums vairāk atspoguļo iepriekšējo mēnešu notikumus gan Latvijā, gan pasaulē, piemēram, energoresursu cenu un darbaspēka izmaksu kāpumu, citus ar pandēmiju saistītos saspīlējumus, arī mazākas ražas un lielu pieprasījumu pasaulē.

Orleāne atgādināja, ka "Swedbank" aprīlī publicēja ekonomikas jaunākās prognozes, sagaidot, ka 2022.gadā Latvijā gada vidējā inflācija būs 10% apmērā, bet 2023.gadā cenu līmenis pieaugs par 3,5%.

Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis prognozē, ka martā patēriņa cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi varētu būt augušas par 2,8%, tādējādi gada inflācijai sasniedzot 11%.

"Pēc pirmo datu viļņa par inflāciju martā eirozonas valstīs, kas liecināja par būtisku tās kāpumu, sagaidāms līdzīgs pieaugums arī Latvijā," sacīja Gašpuitis.

Viņš norādīja, ka cenas martā galvenokārt auga degvielai un mājokli saistītajā grupā, kā arī cenas palielinājās pārtikai un citās grupās.

"Inflācijas tendences kļūst plašākas un nostiprinās," atzīmēja Gašpuitis.

Centrālā statistikas pārvalde datus par patēriņa cenu izmaiņām martā paziņos piektdien, 8.aprīlī.

Jau vēstīts, ka patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijā pieauga par 1,6%, bet gada laikā - šogad februārī salīdzinājumā ar 2021.gada februāri - patēriņa cenas palielinājā par 8,7%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, februārī pieauga par 4,7%.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais