No ES Atveseļošanas fonda Latvijai pieejamais finansējums varētu pieaugt

Viņš sacīja, ka EK pozitīvi vērtē to, ka Latvija aktīvi strādā pie AF plāna un jau iesniegusi pirmo maksājuma pieprasījumu. EK vērtēs, vai ir izpildīti visi nosacījumi, un, ja tie būs izpildīti, finansējums 201 miljona eiro apmērā tiks piešķirts.

Plānots, ka maksājuma pieprasījumus Latvija iesniegs reizi gadā nākamajos četros gados un nākamais pieprasījums paredzēts 2023.gadā par vairāk nekā 500 miljoniem eiro.

Dombrovskis sacīja, ka finansējumā varētu būt izmaiņas, jo, pārrēķinot grantu komponenti, pieejamais līdzekļu apjoms varētu kļūt lielāks.

Latvija līdz šim pieteikusies tikai uz AF grantu daļu, tāpēc Dombrovskis aicināja Latviju izvērtēt arī pieejamo AF aizdevumu daļas finansējumu.

FM parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs preses konferencē sacīja, ka pirmais maksājums 201 miljona eiro apmērā sniegs būtisku pienesumu tādu patlaban īpaši aktuālu izaicinājumu risināšanā kā energoefektivitātes paaugstināšana un enerģētiskās neatkarības nodrošināšana, veicinot elektroapgādes sistēmas sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, kā arī izglītības, lētu īres dzīvokļu un citu jautājumu risināšanā.

Pirmdien, 20.jūnijā, Finanšu ministrijas vadības pārstāvji tikās ar Dombrovski, lai apspriestu Latvijas AF plāna ieviešanas gaitu un pirmo Latvijas iesniegto AF maksājuma pieprasījumu EK 201 miljona eiro apmērā, atskaitot priekšfinansējumu jeb avansu 30 miljonu eiro apmērā.

FM pirmo AF maksājuma pieprasījumu EK ir iesniegusi saskaņā ar noteikto laika grafiku piektdien, 17.jūnijā, esot izpildītiem pirmajiem deviņiem AF plānā paredzētajiem rādītājiem likuma varas, nevienlīdzības mazināšanas un digitālās transformācijas jomās. Paredzēts, ka EK maksājuma pieprasījumu izskatīs divu mēnešu laikā, izvērtējot, kā Latvija ir izpildījusi šim maksājumam nepieciešamos atskaites punktus un mērķus.

Starp Latvijas izpildītajiem rādītājiem nevienlīdzība mazināšanas jomā minama likuma par īrnieku un izīrētāju tiesību līdzsvarošanu stāšanās spēkā, kas kā rādītājs ietverts Ekonomikas ministrijas pārziņā esošajam pasākumam par Finansēšanas fonda izveidi zemas īres maksas mājokļu būvniecībai.

Izpildīts rādītājs Izglītības un Zinātnes ministrijas pārziņā esošā pasākuma ietvaros, definējot kvalitatīvos un kvantitatīvos kritērijus attiecībā uz minimālo izglītojamo skaitu un infrastruktūras pieejamību ar mērķi sakārtot vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīklu.

Tāpat arī izpildīts Labklājības ministrijas pārziņā esošais punkts par Sociālo pakalpojumu uzlabošanas un attīstības plānu 2021.-2024.gadam.

Likuma varas, tai skaitā ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšanas jomā minama kritēriju pieņemšana riskantu tirgus sektoru, klientu un pirkumu noteikšanai ar mērķi uzlabot iepirkumu kvalitāti un mazināt nepietiekamas konkurences un nekvalitatīvi sagatavotas dokumentācijas riskus, kas ir FM pārziņā.

Pieņemti arī grozījumi publisko iepirkumu normatīvajos aktos konkurences veicināšanai, kā arī izpildīts Iekšlietu ministrijas pārziņā esošs rādītājs, kas paredz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma grozījumu stāšanos spēkā.

Savukārt digitālās transformācijas jomā minama Satiksmes ministrijas atbildībā esošā vienota modeļa pieņemšana "pēdējās jūdzes" attīstībai. Ņemot vērā digitālās transformācijas procesu sabiedrībā, kā arī pandēmijas rezultātā pieaugošo nepieciešamību veikt dažādus procesus, tostarp, izglītības jomā, attālināti, "pēdējās jūdzes" infrastruktūras attīstībai ir ļoti būtiska ietekme uz plašu sabiedrību, jo paredzēts nodrošināt interneta piekļuves pakalpojumus ar ievērojami uzlabotu datu pārraides ātrumu ļoti lielam apjomam datu.

Pieņemtas arī tehniskās prasības savienotai un automatizētai braukšanai. Tāpat arī apstiprināts Ministru kabineta noteikumu projekts par attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību, ar šo izpildot AF plānā noteiktā pasākuma "Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajiem skolēniem un izglītības iestādēs" atskaites punktu.

Saskaņā ar ES prasībām katrai dalībvalstij noteiktos termiņos EK ir jāiesniedz maksājumu pieprasījumi. Pieprasītais maksājums tiek ieskaitīts valsts budžetā ar nosacījumu, ja izpildīti un sasniegti konkrēti AF plānā noteikti mērķi un rādītāji gan reformu, gan investīciju veidā.

Savukārt, lai saņemtu visu AF finansējumu 1,82 miljardu eiro apmērā, Latvijai līdz 2026.gada augusta beigām ir nepieciešams sasniegt kopumā 214 mērķus un rādītājus, kas ir sadalīti sešos maksājumos reizi gadā no EK. Finansiāli apjomīgāko maksājuma pieprasījumu Latvija EK plāno iesniegt 2023.gadā 503 miljonu eiro apmērā, esot sasniegtiem 49 rādītājiem.

No katra maksājuma pieprasījuma Latvijai atskaita 13%, tā dzēšot EK 2021.gada septembrī Latvijai izmaksāto AF avansu jeb priekšfinansējumu 237,4 miljonu eiro apmērā. Attiecīgi, lai arī pirmais maksājuma pieprasījums ir par 231 miljonu eiro, budžeta ieņēmumos Latvijai paredzēts iemaksāt 201 miljonu eiro.