Paklusām briedina valsts kapitālsabiedrību privatizācijas plānu

Partijas “Jaunā Vienotība” politiķe Evika Siliņa sakās neko nezinām par savas partijas centieniem panākt koalīcijas partneru piekrišanu klusajai valsts uzņēmumu privatizācijai. Lai arī politiķi par koalīcijas sarunām nozvērējušies turēt mēli aiz zobiem, šur tur nobirst pa informācijas druskai    © F64

Koalīciju veidojošo partiju darba grupā notiekot stīvēšanās par nepieciešamību iekļaut valdības deklarācijā valsts kapitālsabiedrību kotēšanu biržā. Ja koalīcijas partneri padosies šim priekšlikumam, tas nozīmēs pakāpenisku valsts uzņēmumu nonākšanu privāto investoru rokās jeb to privatizāciju.

Lai arī runātais valdības deklarācijas izstrādes darba grupās tiek turēts lielā noslēpumā, šur tur nobirst pa kādai informācijas druskai. “Jaunās Vienotības” politiķi, tostarp Evika Siliņa, mēģinot koalīcijas partnerus pārliecināt par vajadzību respektēt ideju par valsts kapitālsabiedrību iekļaušanu biržā.

Ja Nacionālā apvienība un “Apvienotais saraksts” pakļausies kolēģiem no premjera partijas, tad jau drīzumā tādi peļņu nesoši uzņēmumi kā “Latvenergo”, “Latvijas valsts meži”, “Augstsprieguma tīkls” u.c. nonāks biržas sarakstā.

“Jaunās Vienotības” mājaslapā publicētajā partijas programmā tā arī teikts: “Padarīt valsts uzņēmumu darbību caurskatāmu sabiedrībai, sekmējot kapitāla tirgu un kotējot biržā valsts uzņēmumu mazākuma akciju daļas ne vairāk kā 20%.” Kā galvenais arguments tur minēts uzņēmumu caurskatāmības veicināšana. Patiesībā, piesedzoties ar dažādiem iemesliem, jebkādas uzņēmuma daļas kotēšana biržā paver iespējas biržā tirgot aizvien lielākas uzņēmuma daļas, līdz vienā brīdī valsts zaudē faktisko kontroli pār uzņēmumu, jo tā kontrolpaketi veiksmīgi iegādājušies bagātie ārvalstu investori. Rezultātā būs notikusi mūsu lielāko valsts bagātību privatizācija.

“Neatkarīgā” E. Siliņai vaicāja, kādēļ viņai šķiet svarīgi valsts kapitālsabiedrības, tostarp “Latvijas valsts meži”, kotēt biržā. E. Siliņa atbildēja: “Šobrīd notiek darbs pie valdības deklarācijas. Es nepiedalos darba grupā par šīm tēmām, nevarēšu komentēt. Es vadu Labklājības un bērna atbalsta darba grupu un piedalos iekšlietu darba grupā.”

Līdzīgi izvairīgi atbildēja Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks, kurš ir iesaistīts notiekošajās sarunās. Viņam vaicājām, vai taisnība, ka valdības deklarācijā un arī citos dokumentos notiek mēģinājumi iestrādāt plānu virzīt valsts kapitālsabiedrības kotēšanai biržā, vai kotēšanai biržā tiek virzīta arī valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", vai viena no aktīvākajām minēto iniciatīvu virzītājām ir Evika Siliņa.

Saņēmām šādu atbildi: “Valdības deklarācijas sagatavošanas process noris tematiskās darba grupās, kurās tiek gatavota Ministru kabineta darbības deklarācija, tai skaitā izvēršot panāktās vienošanās, kas iekļautas 14. Saeimā ievēlēto partiju sadarbības memorandā par koalīcijas veidošanas principiem. Valdības izveidē iesaistītie politiskie spēki varētu komentēt saturisko piedāvājumu pēc darba noslēguma pie deklarācijas veidošanas, jo tad būtu fiksējamas galīgās vienošanās arī diskutablos jautājumos.”

P. Vilka atbildē nepārprotami izlasāms, ka sarunu vedēju puses strikti vienojušās nesniegt sabiedrībai pilnīgi nekādu informāciju par sarunās notiekošajām diskusijām, līdz deklarācijas gala variants netiks publiskots.

Ekonomika

Degvielas cenu pieauguma pamatā ir piegādātāju alkatība un autobraucēju gatavība tai pakļauties, nevis vietējā ražojuma biodegvielas piejaukums — tādu ainu rāda degvielas cenu vēsture un valsts struktūru iepriekš veiktās izmaiņas ar biodegvielas obligātumu.

Svarīgākais