Banku analītiķi: Latvijas rūpniecībā šogad izaugsme nav gaidāma

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Latvijas rūpniecībā šogad izaugsme nav gaidāma, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis atzīst, ka tuvākās perspektīvas apstrādes rūpniecībai ir ne pārāk iepriecinošas. Ekonomists skaidro, ka būs nozares, kur izaugsme iespējams noturēsies, kā līdz šim, piemēram datoru, elektrisko un optisko iekārtu un mehānismu un darba mašīnu ražošanā. Tomēr caurmērā nozarē mīnusi varētu noturēties pat līdz gada beigām.

Patērētājs ir pārslēdzies uz pakalpojumiem, uzņēmēji investīcijās ir piesardzīgi un samazina krājumus, kas veido vāja pieprasījuma vidi. Eiropā augstās izmaksas un procentu likmes uztur papildus izaicinājumus. Tādēļ vājās globālās vides ietekme atbalsosies arī Latvijā, skaidro Gašpuitis.

Viņaprāt, situācija skaidrāka veidosies rudenī, kad iezīmēsies skaidrākas enerģijas cenu un inflācijas perspektīvu aprises, kas var gaisināt sabiezināto nenoteiktību. Ja inflācija ruks strauji, optimisms var atgriezties ātrāk, īpaši, ja izpaliks bažas par enerģijas cenām. Ja aktivizēsies Āzijas, jo īpaši Ķīnas ekonomika, tas sniegs papildus stimulu globālajai nozarei.

Šajos nenoteiktības un straujo izmaksu kāpuma apstākļos un patērētāju gaidās pēc zemākām cenām, pastiprināsies konkurētspējas jautājumi. Tādēļ, lai arī bažas par pieprasījumu tuvākajā laikā saglabāsies, investīcijas energoefektivitātē, jaunu produktu izstrādē un inovācijās nav pamata atlikt, uzsver Gašpuitis.

Jūnijā globālās apstrādes rūpniecības "J.P.Morgan" iepirkumu vadītāju indekss (PMI) noslīdēja līdz 48,8 punktiem, kas ir sešu mēnešu zemākais līmenis, informē Gašpuitis. Izlaide jūnijā samazinājās jaunu pasūtījumu krituma dēļ, kas notiek jau divpadsmito mēnesi. Tikai desmit no 29 valstīm, par kurām ir jūnija dati, ražošanas apjoms pieauga. No tām septiņas atrodas Āzijā. Dati liecina par izlaides kritumu starppatēriņa un investīciju un stagnēja patēriņa preču grupās.

Starptautiskās tirdzniecības plūsmas joprojām ir vājas un jaunu eksporta darījumi krīt sešpadsmito mēnesi pēc kārtas. HCOB eirozonas apstrādes rūpniecības PMI nokrita līdz vairāk nekā trīs gadu zemākajam līmenim - 43,4 punktiem, kas norāda uz straujāko kritumu kopš pagājušā gada oktobra, kad pieauga stress par enerģijas cenām un pieejamību.

"Noskaņojuma indeksi līdz šim norādījuši uz nedaudz drūmāku ainu, nekā to apliecina faktiskie dati. Tādēļ dramatizēt pār mēru indeksa izmaiņas nevajadzētu. Tomēr tie apliecina sarežģīto izaicinājumu vidi apstrādes rūpniecībā, kas tuvākajā laikā kavēs izaugsmes atgriešanos," norāda Gašpuitis.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzīst, ka Latvijas rūpniecībā turpinās neliela lejupslīde un šogad kopumā izaugsme Latvijas rūpniecībā nav gaidāma.

Ražošanas apjomu kritums nav iepriecinošs, taču tas nav arī negaidīts, skaidro Āboliņš. Enerģijas krīze, inflācijas izraisīts pirktspējas kritums, procentu likmju kāpums, kā arī Covid-19 pandēmijas beigas ir samazinājušas pieprasījumu pēc precēm gan Latvijā, gan pasaulē kopumā. Tādēļ ražošanas apjomi šogad samazinās arī Lietuvā un Igaunijā, un pēdējos mēnešos ražotāju noskaņojums Eiropā kļūst aizvien pesimistiskāks.

Ražošanas apjoma kritums šī gada pirmajā pusē, protams, nav laba ziņa, taču tas ir jāskata kontekstā ar iepriekšējiem gadiem, kad rūpniecībai klājās ļoti labi, akcentē Āboliņš. Covid-19 pandēmijas laikā daudzu pakalpojumu nozaru darbība bija ierobežota un pasaulē būtiski pieauga pieprasījums pēc precēm, kas brīžiem pat radīja atsevišķu preču deficītu. Tukšas noliktavas un liels pieprasījums no patērētāju puses radīja spēcīgu vilkmi rūpniecībā.

Ekonomists norāda, ka divu gadu laikā - no pandēmijas sākuma līdz pērnā gada vidum - ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā pieauga par aptuveni 20%, savukārt apgrozījums eiro izteiksmē pat par vairāk nekā 40%. Savukārt tagad noliktavas atkal ir gana pilnas, pandēmija ir beigusies un pakalpojumu nozares var pilnvērtīgi darboties. Tādēļ mazumtirdzniecības apgrozījums eirozonā pēdējā gada laikā ir pat nedaudz sarucis.

Līdz ar to ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā šobrīd ir atgriezušies tuvu tiem, kādi tie bija pirms pandēmijas, skaidro Āboliņš, vienlaikus norādot, ka situācija dažādās apstrādes nozarēs gan ir ļoti atšķirīga. Līdz ar straujo procentu likmju kāpumu Eiropā strauji atdziest mājokļu tirgi, un to jūt arī Latvijas ražotāji. Maijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu koka izstrādājumu ražošana Latvijā saruka par 13,7%, nemetālisko minerālu, ko pārsvarā veido būvmateriāli, - par 17,8%, un mēbeļu - par 23,5%. Tomēr citās nozarēs turpinās izaugsme. Piemēram, datoru, elektrisko un optisko iekārtu ražošana pieauga par 32,6% un dažādu citu iekārtu ražošana palielinājās par 14,8%.

Līdz ar ražošanas apjomu kritumu rūpniecībā mazinās arī inflācijas spiediens, uzsver Āboliņš. Maijā jau otro mēnesi pēc kārtas samazinājās ne tikai fiziskie ražošanas apjomi, bet arī apgrozījums eiro izteiksmē. Ražotāju noskaņojuma rādītāji Eiropā šobrīd atrodas recesijas zonā, un enerģijas cenu kritums pagaidām šo situāciju nav mainījis.

Pēc Āboliņa prognozēm vājš pieprasījums Latvijas rūpniecība saglabāsies līdz šī gada beigām un šogad kopumā ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā varētu sarukt par 4-6%. Vienlaikus, līdz šī gada nogalei krājumu līmenis un pieprasījums būs normalizējies, un jau nākamā gada sākumā Latvijas rūpniecība atkal varētu atgriezties pie pozitīvas izaugsmes, prognozē ekonomists.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka aizvadītajos trīs gados pasaules ekonomiku vajāja likteņa radītas likstas - pandēmija un karš. Šobrīd lielākās galvassāpes preces ražojošajai ekonomikas daļai sagādā ekonomiskā politika - procentlikmju celšana.

"Mērķis ir cēls, bet tūlītējās sekas nepatīkamas. Likmju kāpums liek atlikt būvniecību un citus investīciju projektus, kas samazina preču pieprasījumu. Šī iemesla dēļ monetārās politikas veidotāji šobrīd Latvijas un visas Eiropas rūpniecībā nav visai populāri. No rūpniecības izteikti atkarīgās Itālijas premjere jau protestē pret likmju celšanu, kaut parasti valdību vadītāji cenšas atturēties no centrālo banku lēmumu komentēšanas," pauž Strautiņš.

Ekonomists norāda, ka paralēli turpinās normālas patēriņa struktūras atjaunošanās, pakalpojumiem augot uz preču rēķina. Stratēģiskajās runās un rakstos par ekonomikas attīstību rūpniecībai parasti ir atvēlēta ekonomikas lokomotīves loma, tāda tā lielā mērā ir, jo ir lielākā eksporta nozare. Taču šobrīd process, kas ir veselīgs sabiedrībai un ekonomikai kopumā - pandēmijas seku pārvarēšana, nāk par sliktu preču nozarēm.

Strautiņš norāda, ka lielākā negatīvā ietekme uz ražošanas apjomu gadā kopumā un arī maijā bija kokapstrādei, tās ražošanas izmaiņu rādītāji ir attiecīgi kritums par 13% un 13,7%. Ekonomists atgādina, ka nozares krīze tika plaši prognozēta, notiek apmēram "pēc plāna", bet ir nepatīkamas nianses - tas, ka procentlikmju kāpums ir pārsniedzis gaidīto, nozīmē arī ilgākas krīzes risku mājokļu celtniecībā, kas ir tās galvenais klients.

"Arī starp kociniekiem šogad ir lieli kontrasti. Īpaši nejauks šis gads ir kokzāģētavām un mēbeļu ražotājiem. Taču daļai uzņēmumu klājas labi, saplākšņa ražotājiem šis ir vēl viens izcils gads - pārdošanas cenas turas augstā līmenī, tikai tagad iezīmējas to samazināšanās tendence, bet izmaksas ir sarukušas ievērojami. Saplākšņa ražotāju tirgi atšķiras no pārējās kokapstrādes, tajos daudz lielāka loma ir transportlīdzekļu ražošanai, bet daudz mazāka - celtniecībai," klāsta Strautiņš.

Nozīmīga ietekme uz ražošanas kopapjomu ir arī sarukumam apmēram par piektdaļu nemetālisko minerālu jeb galvenokārt būvmateriālu ražošanā. Tāpat kā kokapstrādes gadījumā, iemesli ir acīmredzami, atzīst Strautiņš. Arī ķīmijas nozares apjomu sarukumā maijā par 4,9% daļēji "vainojama" celtniecība.

Savukārt visstraujākais kritums ir reģistrēts poligrāfijā - maijā par 32%, gadā gandrīz tas pats. Nepatikšanu gadījumā uzņēmumi vispirms samazina apmācības un mārketinga izdevumus, to jūt šī nozare - reklāmas drukas apjomi strauji krīt. Sarucis arī grāmatu tirgus, pazūdot pandēmijas radītajam papildus pieprasījumam un pasūtītājiem gaidot papīra cenu kritumu.

Kopš gada sākuma uzlabojas metālapstrādes rādītāji, gads sākās ar mīnus 14% janvārī, maijā kritums gada griezumā bija 3,1%. Strautiņš to skaidro nevis ar ražošanas pieaugumu šogad, kas svārstās ap vienu punktu, bet pandēmijas radītā ražošanas apjomu "paugura" attālināšanos. Par citām inženierijas nozarēm - mašīnbūvi un elektroniku nav pieejama pilna datu aina, bet pieejamie liecina, ka šīs nozares šogad kopumā visdrīzāk darbojas ar plusa zīmi.

Šis ir samērā veiksmīgs gads pārtikas pārstrādei, jo īpaši augļu un dārzeņu pārstrādei, kā arī zivju pārstrādei, norāda Strautiņš. Tās apjoms pieaudzis par 3,5%, kamēr apstrādes rūpniecība pirmajos piecos mēnešos sarukusi par 6,5%. Tātad šī parasti "gausā" nozare pārsniegusi vidējo par 10 procentpunktiem, kaut kas tāds nav un visdrīzāk netiks pieredzēts, atzīst ekonomists.

Viņš skaidro, ka šai nozarei ir samērā labi tirgus apstākļi. Pērn tai strauji auga izmaksas, nedaudz cieta tās rentabilitāte, toties tā galu galā panāca ievērojamu pārdošanas cenu pieaugumu. Šogad svarīgi izmaksu posteņi - graudi, svaigpiens, elektrība, gāze, ir kļuvuši daudz lētāki, šo resursu cenas kopš decembra samazinājušās par desmitiem procentu, bet pārtikas ražotāju cenas kopš gada sākuma gandrīz nav mainījušās, vismaz periodā, par ko ir dati - līdz maijam.

Tomēr tas nenozīmē, ka visiem klājas viegli, pauž Strautiņš. Aizvadītajā mēnesī saņemta ziņa par viena maza piena pārstrādātāja darbības apturēšanu. Strautiņš pieļauj, ka šādas ziņas sekos vēl, jo ir uzņēmumi, kas nonākuši stratēģiskā strupceļā - tiem nav ne mērogu efekta, ne diferencētu produktu, ne arī resursu šo trūkumu novēršanai. Šie uzņēmumi nespēj tikt līdzi citu uzņēmumu attīstības veicinātajam algu kāpumam, kas likvidē pēdējo konkurētspējas priekšrocību. Strādājošo uzņēmumu skaits varētu samazināties gan pārtikas, gan kokapstrādes nozarē.

Šobrīd situācija ir sarežģīta visā Baltijas rūpniecībā, bet uzņēmēju noskaņojums Latvijā ir labāks, uzsver Strautiņš. Igaunijā rūpniecības noskaņojuma indekss jūnijā bija 24,7 punktus zem vēsturiski vidējā, Lietuvā 13,1 punktu, bet Latvijā 5,3 punktus zem tā. Arī svarīgākais nākotnē vērstais apakšindekss - pasūtījumu apjoma vērtējums Latvijā ir augstākais - 6,6 punkti zem normas, Lietuvā 8,7 punkti, bet Igaunijā 35,1 punkts zem normas.

Latvijā rūpniecības nodarbinātības prognozes ir gandrīz neitrālas, Lietuvā un Igaunijā iezīmē ievērojamu nodarbinātības samazināšanos. Apakšnozaru skatījumā noskaņojums Latvijā citur Baltijā izmērīto krasi pārsniedz kokapstrādē (ap 20 punktu starpība ar Lietuvu un Igauniju), mazākā mērā arī pārtikas un metālapstrādē.

Strautiņš skaidro, ka Latvijai nav iespējams ietekmēt pasaules ekonomikas uzplūdus un atplūdus, taču ir iespējams cīnīties par investīciju piesaisti. Tām Latvijas pilsētām, kas ir panākušas jaunu uzņēmumu atnākšanu un esošo paplašināšanos, šie notikumi kompensē vājāka ārējā pieprasījuma ietekmi. Ekonomists atzīst, ka valsts mēroga investīciju projekti aizvadītajā desmitgadē ir bijuši pārāk vērsti uz tranzīta nozari, nepietiekami būvējot rūpniecībai nepieciešamo "pēdējās jūdzes" infrastruktūru - pievedceļus rūpnīcām, ielas industriālajos rajonos, pieslēgumus elektrotīkliem un ūdensapgādei.

Jau ziņots, ka Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad piecos mēnešos, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās samazinājusies par 6,8% salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Tostarp apstrādes rūpniecībā piecos mēnešos bija kritums par 6,5%, kamēr ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija samazinājums par 19,8%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 5,5%.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais