Kazāks skaidro: kāpēc Latvijā nesamazinās pakalpojumu un preču cenu inflācija?

Lai Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu droši turpināt mazināt likmes, būtu jāredz skaidra tendence, ka sāk samazināties pakalpojumu cenu inflācija, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Bankas prezidents un ECB padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

"Diemžēl pēdējo mēnešu laikā mēs šādu tendenci neesam redzējuši, un tas liek saglabāt piesardzību attiecībā uz procentu likmju samazinājumu, un samazinājums nav tik straujš, kā varbūt gribētos," sacīja Kazāks.

Tomēr kopumā ECB likmju virziens neapšaubāmi ir lejup un tas, cik ātri likmju samazinājums notiks, ir atkarīgs no ekonomikas turpmākās attīstības, uzsvēra Kazāks.

Viņš pauda, ka inflācija ir nospiesta jau ļoti zemā līmenī, un tas viennozīmīgi ir panākums, jo zema inflācija ļauj atjaunoties iedzīvotāju pirktspējai, algu kāpumam esot straujākam nekā cenu kāpumam. Tāpat ar augstu un svārstīgu inflāciju noturīgu un strauju ekonomikas izaugsmi gaidīt nav pamata, jo ir praktiski neiespējami plānot investīcijas un patēriņu.

Tomēr pakalpojumu cenu inflācijas temps eirozonā joprojām ir diezgan augsts, minēja Kazāks, piebilstot, ka jūlijā pakalpojumu cenas, salīdzinot ar gadu iepriekš, kāpa par 4%, bet augustā - par 4,2%.

"Ja ECB padome likmes samazinātu pārāk strauji, ir risks inflācijai atdzīvoties. Tad likmes atkal būtu jāsāk celt, un tas rezultētos straujā bezdarba kāpumā. No tā noteikti vajag izvairīties. Tādēļ pakalpojumu cenu inflācija joprojām rada zināmu piesardzību, un jāuzmanās, lai mēs nepārsteidzamies," sacīja Kazāks.

Tomēr viņš atzina, ka pretējā virzienā darbojas ekonomikas vājums un, ja likmes saglabāsies pārāk augstas pārāk ilgi, tas var izraisīt nevajadzīgi strauju ekonomikas sabremzēšanos. Tādēļ šie divi riski ir jāsalāgo.

Jautāts, ar ko skaidrot to, ka pakalpojumu cenu inflācija nesamazinās tāpat kā preču cenu inflācija, Kazāks norādīja, ka iedzīvotāju pieprasījums pēc pakalpojumiem ir diezgan spēcīgs un tas ļauj pakalpojumu sektorā celt algas. Tā kā algas pakalpojumu sektorā ir lielākā izmaksu komponente, tas dzen uz augšu cenas.

"Šajā brīdī būtu nepieciešams, lai algu kāpums tik daudz "nepārveļas" uz pakalpojumu cenām. Proti, algu pieauguma temps pakāpeniski kļūst lēnāks, kā arī daļu no algu kāpuma "uz sevi paņem" uzņēmumi, samazinot savas līdz šim diezgan augstās peļņas maržas, un darba ražīguma kāpums," norādīja centrālās bankas vadītājs.

ECB mērķis ir, lai inflācija ilgtspējīgi atgriežas pie 2% mērķa rādītāja, vēlākais, 2025.gada otrajā pusē.

Jau ziņots, ka ECB 12.septembrī nolēma no 18.septembra pazemināt procentu likmes. Noguldījumu iespējas uz nakti likme tika samazināta par 0,25 procentpunktiem līdz 3,5%. Galveno refinansēšanas operāciju likme tika pazemināta par 0,6 procentpunktiem līdz 3,65% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - par 0,6 procentpunktiem līdz 3,9%.

Iepriekšējā ECB padomes sanāksmē jūlijā likmes netika mainītas, taču pirms tam sanāksmē jūnijā visas trīs likmes tika samazinātas par 0,25 procentpunktiem.

Nolūkā cīnīties pret augsto inflāciju ECB padome no 2022.gada jūlija līdz 2023.gada septembrim desmit sanāksmes pēc kārtas pakāpeniski paaugstināja procentu likmes līdz rekordaugstam līmenim, bet pēc tam tās saglabāja nemainīgas.

Pēc "Eurostat" datiem, gada inflācija eirozonā augustā samazinājusies līdz 2,2% salīdzinājumā ar 2,6% jūlijā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2022.gada jūlija.