Latvijas Banka samazina inflācijas prognozi šim gadam

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Latvijas Banka samazinājusi gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 1,5% līdz 1,3%, otrdien Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Savukārt 2025.gadam gada vidējās inflācijas prognoze samazināta no jūnijā prognozētā 2,1% līdz 1,5%, bet 2026.gadam inflācijas prognoze samazināta no 1,8% līdz 1,6%.

Rutkaste norādīja, ka šobrīd kopējā inflācija Latvijā ir zema, taču pakalpojumu cenu pieaugums joprojām ir noturīgs.

Kopš šā gada sākuma inflācija Latvijā saglabājusies zema, un pēdējo mēnešu inflācijas dati bija nedaudz zemāki, nekā tika prognozēts 2024.gada jūnijā. Kopš jūnija prognožu izstrādes sarukušas atsevišķu enerģijas un lauksaimniecības produktu nākotnes darījumu cenas. Tādējādi Latvijas Bankas inflācijas prognoze 2024.gadam samazināta līdz 1,3%.

Arī turpmāko divu gadu inflācijas prognoze ir samazināta - līdz 1,5% 2025.gadā un 1,6% 2026.gadā. Gaidāms, ka enerģijas cenu pārmaiņas inflāciju samazinās, savukārt iekšzemes faktoru loma cenu attīstībā saglabāsies ilgāku laiku. Riskus inflācijas prognozei uztur ģeopolitiskā nenoteiktība, kas neļauj izslēgt nozīmīgas enerģijas un izejvielu cenu svārstības pasaules tirgos.

Vienlaikus Latvijas Banka sagaida, ka 2024.gadā pamatinflācija jeb inflācija neietverot pārtikas un enerģijas cenas, Latvijā būs 3,8%, bet 2025.gadā un arī 2026.gadā - 2,6%.

Latvijas Bankā minēja, ka Latvijas darbaspēka pieprasījuma mazināšanās vērtējama kā īslaicīga. Neliels bezdarba pieaugums un plānotais publiskā sektora atalgojuma fonda pieauguma ierobežojums īstermiņā kavēs vidējās algas kāpumu, taču vidējā termiņā dominēs ierobežota pieejamā darbaspēka ietekme.

Algu kāpums joprojām pārsniedz darba ražīguma pieaugumu, kas vājina konkurētspēju. Latvijas eksporta daļu ārējā tirgū ietekmēs ne vien spēja pielāgoties strukturālām pārmaiņām ārējā tirgū, bet aizvien vairāk arī relatīvo izmaksu dinamika. Iepriekš dominējošo ārējā tirgus vājuma ietekmi uz Latvijas eksportu aizstās konkurētspējas izaicinājumi, norādīja Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā prognozē, ka bezdarbs 2024.gada beigās Latvijā būs 7,1% apmērā no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, 2025.gada beigās - 6,8%, bet 2026.gada beigās - 6,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Savukārt bruto algas pieaugums 2024.gadā prognozēts 9,7% apmērā, 2025.gadā - 6,7% apmērā, bet 2026.gadā - 7,3%.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais