Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotās radikālās monetārās politikas, kuras ietvaros strauji kāpušas aizdevuma likmes, medaļas otra puse ir potenciāli lielāki valdību tēriņi glābjot nabadzīgākās mājsaimniecības no maksātnespējas.
Tas rada jaunus sarežģījumus eirozonas dalībvalstīm, kuru finansiālā situācija jau tāpat nav sevišķi spoža. Vai šāda situācija var piemeklēt Latviju, patlaban ir ļoti aktuāls jautājums. Tomēr laba ziņa ir atsevišķu komercbanku pārstāvju teiktais, ka kredītņēmēji ar savām saistībām pagaidām tiek galā samērā labi. Tas rada cerību, ka saistību kārtošanas disciplīna strauji nepasliktināsies arī inflācijas izraisītā iedzīvotāju pirktspējas krituma dēļ, neradot sistēmiskus draudus vietējā finanšu sistēmā, kas tādējādi situāciju valsts tautsaimniecībā pasliktinātu vēl sliktāku.
Līdz šī gada otrā ceturkšņa beigām, par ko patlaban ir pieejami dati, bija vērojama tendence kopējam aizdevumu apjomam Latvijas komercbankās pieaugt, tajā pašā laikā problemātisko kredītu apmēram sarūkot gan naudas, gan procentuālajā izteiksmē pret kopējo banku aizdevumu portfeli. Tā dēvēto “slikto” jeb ienākumus nenesošo kredītu īpatsvars Latvijas komercbankās šī gada otrajā ceturksnī bija 3,3% salīdzinājumā ar 4,6% atbilstošā laika periodā pērn. Tas nozīmē, ka neraugoties uz Covid-19 krīzes ietekmi mūsu mājsaimniecību spēja atmaksāt aizdevumus ir uzlabojusies. Savukārt sliktā ziņa ir tā, ka starpbanku aizdevumu likme Euribor turpina kāpt, kas nozīmē, ka arī par aizdevumiem nāksies maksāt vairāk nekā iepriekš.
Tomēr, ja salīdzinām pašreizējo brīdi ar tā dēvētājiem “treknajiem gadiem”, šobrīd starpbanku tirgus kredītņēmēju kontus tukšo ievērojami mazāk. Piemēram, 2007. gadā, kad iedzīvotāju ienākumi bija mazāki nekā patlaban, bet nekustamā īpašuma cenas daudzos segmentos diezgan tuvas pašreizējām, 3 mēnešu Euribor likme krietni pārspēja 4% atzīmi. Tagad tā ir zem ap 1,8. Protams, likmju kāpums ir ļoti nepatīkams un radīs sarežģījumus, taču situācija nav tik bezcerīga, kā varētu šķist.
Kļuvis zināms, ka, piemēram, Spānijas valdība otrdien pieņēma lēmumu sniegt finansiālu atbalstu vairāk nekā miljonam bēdīgā finanšu situācijā nonākušu mājsaimniecību, lai tās spētu tikt galā ar pieaugošajiem kredītu maksājumiem, ko veicinājis aizdevumu procenta likmju pieaugums. Pagaidām šī atbalsta mehānisms nav līdz galam skaidrs, taču tas varētu izpausties kā aizdevumu restrukturizācija, pagarinot atmaksas termiņus trūcīgākajām mājsaimniecībām. Tiek paredzēts, ka atbalsta paketes ietvaros atbalsts hipotekāro kredītu maksājumos varētu tikt piemērots mājsaimniecībām, kuru gada ienākumi nepārsniedz 25 200 eiro. Paredzēts, ka šīs mājsaimniecības varēs pārstrukturizēt hipotekāro kredītu maksājumus, kuriem tiktu piemērotas zemākas aizdevumu likmes un pagarināts to atmaksas periods. Tāpat paredzēts, ka atbalstu saņems mazaizsargātās ģimenes, kuras hipotēku atmaksai tērē vairāk nekā 50% no saviem ikmēneša ienākumiem. Vienlaikus atbalsts paredzēts arī vidusšķiras ģimenēm, kuru ienākumi ir mazāki par 29 400 eiro gadā, taču uz kurām attiecas kredītsaistību neizpildes risks. Spānija šajā ziņā nav vienīgā valsts un par atbalstu hipotekāro kredītsaistību segšanai jau ir paziņojušas arī tādas valstis kā Polija, Ungārija un Portugāle, raksta Reuters
