Pētījums: maksājumu kavējumi un kavēto dienu skaits samazinās, pieaug norakstītie maksājumi

Uzņēmēji Latvijā un arī citās Eiropas valstīs kļūst optimistiskāki, lai gan bažas par likviditāti un konkurētspēju pasaules tirgū ir saglabājušās.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nedaudz samazinājies kavēto maksājumu un arī kavējuma dienu skaits. Piemēram, Latvijā 30 dienu laikā tiek apmaksāti 52% maksājumu (pērn – 50%). Tas noskaidrots Eiropas lielākā kredītmenedžmenta uzņēmuma Intrum Justitia veiktajā ikgadējā pētījumā Eiropas maksājuma indekss 2011 (EPI).

Pētījumā iegūtie dati liecina, ka uzņēmumi Latvijā pērn kā zaudētus maksājumus norakstījuši 3,8% no apgrozījuma. Šis rādītājs nemitīgi palielinās - pirms gada tie bija 3,5%, 2009. gadā – 3,3%. Uzņēmēji Eiropā katru dienu zaudē aptuveni 850 miljonus eiro – līdzekļus, ko nav saņēmuši kā samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem un piegādātajām precēm. 2011. gada pētījums atklāj, ka gadā norakstīto parādu apjoms sasniedzis 312 miljardus eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā Eiropas uzņēmēji norakstījuši 1300 miljardus eiro.

„Maksājumu kavējumi un zaudējumi ļoti spēcīgi ietekmē ne tikai konkrēto uzņēmumu, tā darbiniekus un partnerus, bet rada negatīvas ilgtermiņa sekas arī biznesa vides attīstībā un valsts ekonomiskajā situācijā,” skaidro Agnese Priedīte, Intrum Justitia valdes priekšsēdētāja. „Netiek veiktas investīcijas uzņēmuma attīstībā, jaunu tehnoloģiju un inovāciju ieviešanā, līdz ar to ilgtermiņā samazinās Latvijas uzņēmumu konkurētspēja Eiropā un pasaulē. Arī valsts cieš, jo pieaug bezdarbs un samazinās no nodokļiem iegūtie līdzekļi valsts budžetam. Norakstīto maksājumu pieaugums skaidrojams ar to, ka pērn norakstīti daudzi parādi, kas radušies ekonomiskās krīzes karstākajā brīdī – 2009. gadā”.

Uz nākotni uzņēmēji raugās ar cerībām – viņi uzskata, ka situāciju maksājumu disciplīnas un parādu atgūšanas ziņā uzlabos Eiropas un nacionālā līmenī sakārtota likumdošana. Samazinājies to uzņēmēju skaits, kas prognozē situācijas pasliktināšanos – tikai 13% respondentu uzskata, ka maksājumu kavējumu apjoms pieaugs (pērn 31%, 2009 – 72%). 62% uzskata, ka nebūs arī būtisku uzlabojumu un klientu maksājumu kavējumi saglabāsies līdzšinējā līmenī (pērn 51%, 2009 – 17%).

Latvijas riska indekss turpina palielināties - šogad tas ir 158, kas ir par vienu vienību vairāk nekā pērn. Šis rādītājs tāpat kā iepriekš, saglabā Latvijai pozīciju tajā segmentā, kad pētījuma autori iesaka obligāti īstenot pasākumus riska samazināšanai.

Tāpat kā līdz šim visgrūtāk ar maksājumu disciplīnu klājas Grieķijai (riska indekss 188), Portugālei (186), Kiprai (175), Čehijai (174) un Spānijai (168). Zemākais riska līmenis vēl joprojām ir Skandināvijas valstīs – Somijā (125), Zviedrijā (130), Norvēģijā (133), Islandē (137), Dānijā (138). Baltijas valstu vidū riska indekss ir pieaudzis tikai Latvijai. Lietuvā tas ir nedaudz samazinājies – 162 (pērn 164), bet Igaunijā palicis nemainīgs – 154.

Riska indekss liecina par maksājumu paradumiem attiecīgajā valstī, maksājumu kavējumiem un kavēto dienu ilgumu. Jo valstī augstāks riska indekss, jo vairāk potenciālo risku sagaida uzņēmēju, kas nolēmis ar attiecīgo valsti attīstīt eksporta sadarbību. Līdz ar to jau līguma slēgšanas brīdī uzņēmējs var paredzēt potenciālos riskus un atrunāt tos līgumā, izvirzīt īpašus maksājumu noteikumus un variēt termiņus, tādejādi mazinot zaudējumus.

Arvien vairāk uzņēmēju rūpīgi seko līdzi naudas plūsmai uzņēmumā, monitorē esošo un potenciālo sadarbības partneru maksājumu disciplīnu, kā arī pieprasa priekšapmaksu un līgumos pievērš pastiprinātu uzmanību maksājumu kavējumu atrunāšanai. Vienlaikus darbojas cilvēciskais faktors un uzņēmēji saprot, ka vairums rēķini netiek apmaksāti laikus partnera finansiālu grūtību dēļ. Aptaujātie uzsver, ka atsevišķās situācijās ir gatavi izrādīt pretimnākšanu un atrast veidu, kā miermīlīgā ceļā vienoties par parāda atmaksas termiņu.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais