"Rimi" brīdina par risku, kura dēļ varētu sarukt vietējo preču klāsts veikalos

Vietējo preču veikalu plauktos būs mazāk, ja Saeima pieņems grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, aģentūrai LETA intervijā sacīja mazumtirgotāja SIA "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Viņš norādīja, ka jaunā maksimālā soda likme būs rēķināma desmitos miljonu eiro un pirmais solis tirgotājiem būs mazināt riskus un sašaurināt piegādātāju loku.

"Ar katru piegādātāju ir jāveic milzīgs pētniecības darbs, jāizvērtē katrs pasūtījums, to darīt ar 400 piegādātājiem vai ar 100 ir ļoti liela atšķirība," skaidroja Turlais, papildinot, ka katrs darījums un sadarbība ir sarežģīta, dārga, prasa resursus un enerģiju, un, tirgotājiem izvērtējot sadarbības, tas sašaurinās kopējo piegādātāju skaitu.

Viņš pauda, ka paliks "stiprākie" uzņēmumi, jo mazie piegādātāji nevar piedāvāt tik plašu klāstu kā lielie. "Ja ražotājs spēj piegādāt plašāku sortimentu, tad ir lielākas izredzes palikt," uzsvēra Turlais.

Latvijas ražotāju preču pašizmaksa lielākoties nav zemāka par importu, intervijā aģentūrai LETA pauda Turlais, norādot, ka arī šajā ziņā rodas riski Latvijas ražotājam.

Turlais atzīmēja, ka "Rimi" piedāvājums vienmēr lielā mērā iegūst no vietējā piedāvājuma, īpaši svaigās pārtikas segmentā, kas ir maize, gaļa, piens, siers. "Vietējā produkcija ir ap 70%," akcentēja Turlais.

Viņš norādīja, ka jaunie grozījumi padara riskantāku "Rimi" sadarbību ar mazākiem un sadrumstalotākiem piegādātājiem un sodi liks tirgotājiem uzmanīties.

Komentējot faktu, ka Konkurences padome (KP) līdz šim nevienam nav piemērojusi šobrīd spēkā esošo maksimālo sodu, kas ir 0,2% no apgrozījuma, Turlais pauda neizpratni, kāpēc sods vispār ir palielināts 20 reizes, līdz 4%, ja pagājušajā gadā neviena sūdzība par tirgotājiem KP nav saņemta, kā arī neierosināja nevienu lietu.

Jau ziņots, ka valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto likumprojektu vienlīdzīgas konkurences veicināšanai pārtikas preču mazumtirdzniecībā. Likumprojekta mērķis ir veicināt godīgu tirdzniecības praksi un nodrošināt vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū, kā arī līdzsvarot sadarbību gadījumos, kad lauksaimniecības un pārtikas preču pircējs, kas ir ekonomiski spēcīgāks, šo stāvokli izmanto negodīgi, tādējādi kaitējot piegādātājam.

Likumprojekts paredz papildināt negodīgas tirdzniecības prakses uzskaitījumu ar vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminēšanas no pircēja puses nodrošināšanu.

EM norāda, ka ar likumprojektā ietverto normu tiešā veidā tiktu novērsta atšķirīgā pieeja no lauksaimniecības un pārtikas preču pircēju puses piemērot būtiski atšķirīgus sadarbības un tirdzniecības nosacījumus, tostarp uzcenojumus, viena piegādātāja vai piegādātāju grupas precēm, salīdzinot ar līdzvērtīgām citu piegādātāju precēm, salīdzināmos darījumos.

Regulējums nodrošinātu taisnīgumu un pārredzamību attiecībās ar piegādātājiem, samazinot nevienlīdzības vai diskriminācijas risku, arī uzlabojot sadarbību kopumā.

Tāpat paredzēts precizēt jau esošo negodīgas tirdzniecības prakses izpausmes veidu attiecībā uz vienpusējiem līguma grozījumiem, kā arī pārskatīt atbildību par likuma pārkāpumu īstenošanu.

Vienlaikus negodīgas tirdzniecības prakses uzskaitījums papildināts ar Zemkopības ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem, kas paredz noteikt lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes definīciju, kā arī aizliegt vienpusēju sankciju piemērošanu un noteikt gadījumus, kuros tās netiek piemērotas.

Paredzēts arī svītrot tiesības lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotājam vienoties ar ražotāju vai ražotāju kooperatīvo sabiedrību par garākiem norēķinu termiņiem par svaigiem dārzeņiem un ogām, kas vienā kalendāra nedēļā tiek piegādāti vismaz trīs reizes, kas ir garāki par 20 dienām pēc to piegādes.

Vienlaikus par NTPAL noteikto prasību neievērošanu turpmāk Konkurences padome (KP) būs tiesīga piemērot naudas sodu pircējam un nepārtikas preču mazumtirgotājam līdz 4% no tā neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāk kā 700 eiro. KP varēs samazināt kopējo naudas soda apmēru, ja pastāvēs atbildību mīkstinoši apstākļi, piemēram, tirgus dalībnieks pēc savas iniciatīvas sniedzis pilnīgu un patiesu informāciju vai pierādījumus, kuriem ir būtiska nozīme pārkāpuma konstatēšanā.

Paredzēts, ka grozījumi naudas soda apmēra izmaiņām stāsies spēkā 2026. gada 1. jūlijā.

Par likumprojektu vēl būs jālemj Saeimā.

"Rimi Latvia" 2023. gadā strādāja ar 1,076 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,7% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 5,8% - līdz 29,09 miljoniem eiro.

Kompānija reģistrēta 1992. gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Zviedrijā reģistrētais uzņēmums "Rimi Baltic".