EY brīdina: Eirozonā gaidāms nestabils gads; cietīs arī Latvijas izaugsme
Eirozonas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā varētu būt pieaudzis par 0,7%, savukārt šogad izaugsmes temps varētu paātrināties līdz 1,3% un nākamajā gadā - līdz 1,8%, teikts konsultāciju uzņēmuma "EY" jaunākajā pasaules ekonomikas analītikas apskatā "EY Global Economic Outlook 2025".
Vienlaikus ASV ekonomika pērn varēti būt augusi par 2,8% un šogad turpinās attīstīties 2,2% pieauguma līmenī, bet nākamgad izaugsme varētu palēnināsies līdz 1,7%.
"EY" pārskatā prognozēts, ka šis gads būs zīmīgs ar būtiski atšķirīgiem izaugsmes tempiem dažādos reģionos, monetārās politikas sinhronizācijas trūkumu un ir gaidāms nestabils gads ar pastāvīgām diskusijām par tarifu politiku, svārstīgiem valūtu kursiem un ģeopolitikas pārmaiņu ietekmi.
"EY" partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols norāda, ka eirozonas izaicinājums ir konkurētspēja un šobrīd nav īsti pozitīvu iemeslu, kāpēc Eiropā varētu atsākties straujāka attīstība.
"Tas, diemžēl, nozīmē, ka arī Latvija nevar paļauties uz strauju eksporta uzplaukumu vai vērienīgu investīciju pieplūdumu. Latvijas izaugsme var būt vienīgi smaga darba rezultāts, mums pašiem ceļot produktivitāti," pauž Krols.
"EY" prognozē, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) šogad vēl par procentu samazinās likmes, kas dos pozitīvu grūdienu investīcijām un arī patēriņam. Tādējādi eirozona varētu iegūt no mērenas eksporta izaugsmes un plašām ilgtspējas politikas investīcijām, piemēram, "NextGenEU" programmu ietvaros. Taču saglabājas arī augsti riski, it sevišķi gadījumā, ja ASV ieviesīs negaidīti augstus tirdzniecības tarifus.
Pēc "EY" prognozēm, krasas atšķirības būs vērojamas ne tikai starp reģioniem, bet arī ekonomisko bloku ietvaros. Piemēram, Vācijā pērn ekonomikā būs reģistrēts kritums par 0,2%, bet šogad ekonomika atgūsies vien 0,5% pieauguma līmenī. Savukārt Spānijas tautsaimniecība ir augusi par 3,2% pērn un šogad turpinās izaugsmi 2,8% līmenī.
Pasaulē arī saglabāsies atšķirīga monetārā politika, kur dažādas valstis risina atšķirīgu inflācijas ciklu izaicinājumus, piemēram, paredzams, ka ASV Federālo rezervju likme šā gada beigās būs 3,6%, bet eirozonā - 2%, Ķīnā - 1,4%, Lielbritānijā 3,8%, bet Indijā - 6%.
"EY" pētnieki norāda, ka ekonomikas attīstības lielākais nezināmais faktors ir iespējamie tirdzniecības tarifi, kurus varētu ieviest ASV. Šeit nav viegli paredzēt konkrētu ekonomisko ietekmi, nezinot tarifu mērogu un mērķus, taču "EY" eksperti lēš, ka "ierobežotu" tarifu scenārijā, kurā ASV piemēro 25% tarifu tērauda, alumīnija un automašīnu importam no Eiropas Savienības (ES), ekonomiskais efekts eirozonā nebūtu sevišķi liels - tas saglabātos stipri zem 1% no IKP 2027.gadā.
Taču būtisku tarifu scenārijā, proti, kurā ASV piemērotu, piemēram, 10% tarifu uz visu importu no ES un vēl lielākus tarifus citām pasaules ekonomikām, ekonomiskais efekts būtu jau būtisks, prognozē "EY". Šādu tarifu gadījumā ietekme uz eirozonas IKP 2027.gadā būtu aptuveni mīnus 2%, bet Vācija ciestu vairāk - gandrīz mīnus 3% IKP efektu. Šāds ASV tarifu scenārijs gan eirozonu, gan atsevišķas tās lielās valstis nostādītu uz recesijas robežas vai pat radītu ekonomiku lejupslīdi, brīdina "EY".