Latvijai nāksies vēl vairāk palielināt izdevumus valsts aizsardzībai. Kur meklēt papildus finansējumu?

Latvijā turpmāk neizbēgami nāksies vēl vairāk palielināt izdevumus valsts aizsardzībai, sasniedzot mērķi 4% un vēlāk 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), jaunākajā monitoringa ziņojumā par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Padomē atzīmē, ka Eiropas Komisijas rosinātais "ReArm Europe" plāns, kas paredz būtiski palielināt aizsardzības finansējumu dalībvalstīm ģeopolitiski saasinātajā situācijā, paver iespēju arī fiskālās telpas paplašināšanai - tuvākajā laikā plānots aktivizēt Stabilitātes un izaugsmes pakta izņēmuma klauzulu, kas dos Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm iespēju būtiski palielināt aizsardzības izdevumus, neierosinot pārmērīga budžeta deficīta procedūru.

FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka skaidro, ka ģeopolitiskie riski šobrīd ir augsti, un turpmāk aizsardzībai būs nepieciešams atrast adekvātu finansējuma avotu.

Tostarp Šteinbuka norāda, ka finanšu līdzekļus var atrast dažādi - taupot, samazinot budžeta izdevumus, veicinot ekonomikas izaugsmi, tādējādi palielinot nodokļu ieņēmumus, kā arī pieļaujot budžeta deficīta kāpumu.

"Varētu piemērot minēto rīku kombināciju. Diemžēl izvirzot aizsardzību priekšplānā, valdībai būs relatīvi mazāk līdzekļu, lai dāsni finansētu veselības aprūpi un izglītību. Savukārt aizsardzība ir eksistenciāls jautājums. Ja vēlamies izdzīvot, nepieciešams bruņoties," norāda Šteinbuka.

FDP informē, ka "ReArm Europe" plāns paredz izmantot visas pieejamās finanšu sviras, mobilizējot gandrīz 800 miljardus eiro drošas un izturīgas Eiropas izveidei, kas veido aptuveni 4,7% no ES IKP. Plānā iekļautas piecas stratēģiskās darbības jomas - bez fiskālās telpas paplašināšanas plānota arī kopīgas aizsardzības iepirkuma sistēmas izveide, kas samazinās izmaksas, palielinās savietojamību un stiprinās Eiropas aizsardzības industriju, Kohēzijas fondu pārorientēšana jeb daļēja ES kohēzijas politikas finansējuma novirzīšana aizsardzības mērķu sasniegšanai, bet pēdējo divu darbības jomu mērķis ir mobilizēt privāto kapitālu, paātrinot Uzkrājumu un investīciju savienības izveidi, iesaistot Eiropas Investīciju banku.

Indikatīvi FDP aprēķini liecina, ka, aizsardzībai atvēlot 5% no IKP, valsts parāds 2028.gadā pieaugtu līdz 56,8% no IKP, bet deficīts pārsniegtu 3% robežvērtību visos gados no 2025.gada.

Tāpat FDP pārstāvji atzīmē, ka parāda apkalpošanas izdevumi jau pie pašreizējām prognozēm aizņem nozīmīgu izdevumu daļu. Atbilstoši Fiskāli strukturālajam plānam (FSP) tie pašlaik 2025.gadam plānoti 1,2%, 2026.gadam - 1,4%, 2027. un 2028.gadam - 1,5% no IKP un, palielinot aizsardzības izdevumus, to apmērs vēl vairāk pieaugs.

FDP arī norāda, ka, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gadā IKP salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,4%. No lielākas lejupslīdes izvairīties palīdzēja nelieli pozitīvi devumi mājsaimniecību patēriņā - par 0,2% un valdības patēriņā -par 1,6%, tomēr tie nevarēja kompensēt negatīvo ietekmi investīcijās, kur bija kritums par 1,6%, un eksportā, kur bija kritums par 1,1%.

Jaunākie "Eurostat" dati par IKP pieaugumu ES 2024.gadā arī liecina par lielāku ES ekonomiku vājumu, vērš uzmanību FDP. Lejupslīdē bija galvenie Latvijas tirdzniecības partneri, tostarp Vācijā lejupslīde bija par 0,2% un Igaunijā 0,3%. Tomēr citiem Latvijas tirdzniecības partneriem veicās krietni labāk - Baltijas līdere ir Lietuva ar pieaugumu 2,7%, Dānija ir trešajā vietā ES ar IKP pieaugumu 3,6%, bet Zviedrija ar 1% pieaugumu bija vienā līmenī ar ES vidējo pieaugumu, kas 2024.gadā bija 1%.

Neskatoties uz vājo makroekonomisko vidi, FDP norāda, ka no fiskālās politikas viedokļa kopumā 2024.gada rezultātu var vērtēt kā salīdzinoši pozitīvu. Pēc Finanšu ministrijas novērtējuma, vispārējās valdības deficīts pagājušajā gadā bija 849,6 miljoni eiro jeb 2,1% no IKP, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā 2023.gadā un 0,7 procentpunktiem mazāk, nekā prognozēts.

Lai arī mazāks deficīts kopumā FDP ieskatā ir pozitīvi vērtējams, tomēr ir jāņem vērā, ka viens no iemesliem ir mazāki budžeta izdevumi, kas radās no lēnākas ES fondu apguves. FDP uzsver, ka tas nav pozitīvi vērtējams, jo ģeopolitiskās neskaidrības un lēnākas izaugsmes periodā ES fondu investīcijas ir viens no nozīmīgākajiem ekonomikas stimulēšanas avotiem.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2024.gadā pieauga par 5,4% salīdzinājumā ar 2023.gadu. Pērn straujākais izdevumu pieaugums bija procentu izdevumos - par 62,5% un atlīdzības izdevumos - par 13,4%. Kopumā 2024.gada konsolidētā kopbudžeta izdevumi bija par 5,4% jeb vienu miljardu eiro mazāki, nekā plānots budžeta likumā, kas ļāva sasniegt pozitīvāku deficīta līmeni 2,1% apmērā.

Atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam", 2025.gadā konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi plānoti 14,553 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 969,2 miljoniem eiro vairāk nekā faktiski tika iekasēts 2024.gadā. FDP uzskata, ka šo līmeni varētu būt grūti sasniegt, jo šobrīd IKP pieaugums tiek plānots 1,2% apmērā un inflācija - 2,5%, kamēr nodokļu prognozes 2025.gadam tika veiktas ar attiecīgi 2,9% IKP pieauguma un 2,2% inflācijas pieņēmumiem.

Tāpat FDP pozitīvi vērtē valdības ieceri samazināt birokrātiju un publiskos izdevumus, kas ļautu uzlabot fiskālos iznākumus valstij izaicinošajos laikos.

FDP ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību. Saeima padomē ir apstiprinājusi Šteinbuku, Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas mācībspēku Andreju Jakobsonu, Igaunijas Bankas viceprezidentu Ulo Kāsiku, ekonomistu Ivaru Golstu un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekānu Jāni Priedi.