Ķemeru parka rekonstrukcijas tehnisko projektu izstrādās par 31 345 latiem

Ķemeru parka rekonstrukcijas un renovācijas tehniskā projekta izstrāde un būvdarbu autoruzraudzība Jūrmalas domei izmaksās 31 345 latus.

Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka Jūrmalas domes izsludinātajā konkursā par tehniskā projekta izstrādi un būvdarbu autoruzraudzību pieteikušies bija astoņi pretendenti.

Pašvaldība līgumu par 31 345 latiem plāno slēgt ar personu grupu "IŠB - L4".

Jūrmalas vēsturiskās kūrortu teritorijas - Ķemeru parka - rekonstrukcijai un renovēšanai kopumā plānots tērēt 3,4 miljonus latu, no kuriem Jūrmalas domes līdzfinansējums būs 2,6 miljoni latu, bet Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums - 700 000 latu, aģentūru LETA informēja Jūrmalas pilsētas pašvaldībā.

Kā ziņots, Jūrmalas dome un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra marta vidū noslēdza vienošanos par projekta īstenošanu. Projekta laikā Ķemeru kūrorta parka teritorijā, kas aizņem 9,3 hektārus, plānots rekonstruēt un renovēt tiltiņus, paviljonu-rotondu, kas atrodas uz "Mīlestības saliņas", renovēt ūdenstorni un ierīkot tajā skatu torni, uzstādīt strūklaku, bērnu rotaļu laukumu, izbūvēt sabiedrisko tualeti.

Projekta gaitā tagad ir noslēgušies iepirkumi par informatīvo stendu izvietošanu vizuālās identitātes nodrošināšanai parka teritorijā, un tuvākajā laikā tie tiks uzstādīti, tāpat ir noslēgušies iepirkumi par projekta grāmatvedības pakalpojumu un finanšu vadītāja pakalpojumu nodrošināšanu.

Par Jūrmalas pilsētas kūrorta attīstības aizsākumu un Ķemeru kūrorta dibināšanas laiku ir uzskatāms 19.gadsimta sākums, kad 1838.gadā ar Baltijas ģenerālgubernatora fon Pālena pavēli tika izveidota Ķemeru pārvalde. 1839.gadā tika sākta Ķemeru kūrorta parka iekārtošana.

1895.gadā tika izveidots parks ap Ķemeru peldu iestādi, pāri Vēršupītei tika izbūvēti tiltiņi. Parkā tika iestādīti vairāk nekā 2000 krūmu un 200 dažādu sugu koki. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā turpinājās strauja Ķemeru ārstnieciskā kūrorta izaugsme. 1936.gadā tika atklāta tagadējā Ķemeru viesnīca un Ķemeru kūrorts kļuva par vienu no modernākajām Eiropas dziedniecības vietām. Padomju laikā tika turpināta Ķemeru kūrorta attīstība, tika atklātas jaunas sanatorijas. 1990.gadu sākumā Ķemeru kā ārstnieciskā kūrorta attīstība apstājās, tika slēgtas visas Ķemeru kūrortā esošās ārstniecības iestādes.

Ekonomika

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde šodien spriedusi par tālāko rīcību nākamā Latvijas Bankas prezidenta jautājumā, bet gala lēmumu par to, vai uz amatu būtu virzāms "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, vēl nepieņēma.