Valsts par degvielas glabāšanu krīzes gadījumiem pārmaksās 117 000 latus

© F64 Photo Agency

Latvija turpmākā gada laikā par degvielas glabāšanu krīzes gadījumam krietni pārmaksās, jo Ekonomikas ministrijas izstrādātajā iepirkuma konkursā uzvarējis dārgākais piedāvājums, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga.

Zaudētājos palikuši konkursa dalībnieki, kas piedāvāja pat par 40% lētāku cenu.

Eiropas Savienības regulas pieprasa, lai katra valsts ārkārtas gadījumiem glabātu degvielu, ar kuru varētu trīs mēnešus apgādāt tautsaimniecību. Ceturtā daļa no krājumiem jāglabā Latvijā, pārējo var izvietot kaimiņvalstīs.

Izmantojot šo atrunu, Ekonomikas ministrija izsludināja nevis vienu konkursu par degvielas piegādi, bet četrus. Atsevišķi vajadzēja pieteikties uz benzīna glabāšanu ES, atsevišķi uz glabāšanu Latvijā. Tāpat divus dažādus pieteikumus prasīja dīzeļdegvielas uzkrājumiem. Rezultātā par 2/3 dīzeļdegvielas rezervju glabātāju ir pasludināts uzņēmums Vitol, kas piedāvāja 5, 90 latus par tonnas uzglabāšanu mēnesī. Par zaudētājiem Ekonomikas ministrija atzina uzņēmumus, kas piedāvāja cenu zem pieciem latiem: Ventbunkers (Ls 4,15/t), Euro Energo Company (4,89 Ls/t), Virši-A (4,71Ls/t), Lukoil (4,09 Ls/t) un Statoil ( 4,48 Ls/t).

Vitol konkursā uzvarēja, jo bija pieteicies konkursa starptautiskajā sadaļā, kur citi piedāvājumi bija dārgāki. Lukoil, Ventbunkers un Virši-A savus priekšlikumus iesniedza Latvijas kārtā, kur tos ar 20 santīmu starpību izkonkurēja kāds neliels uzņēmums, piedāvājot 3,80 Ls/t.

Līdz ar to šobrīd sanāk, ka valsts par degvielas glabāšanu pārmaksās 117,000 latus.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts stāsta, ka nav iedziļinājies konkursa tehniskajās detaļās un norāda, ka atbildība par notikušo jāuzņemas ierēdņiem. Savukārt ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce skaidro, ka cerējuši uz lētāku cenu ārvalstīs glabātajai degvielai. Tādēļ konkursa komisija uzsvaru likusi uz ārzemnieku iespējām. Rezultātā ir noticis pretējais, jo dīzeļdegvielu tik un tā glabās Latvijā, tikai nu jau par dārgāku cenu.

Saskaņā ar ES nolikumu, Ekonomikas ministrija konkursa nolikumā bija ierakstījusi arī iespēju, ka daļu krīzes rezervju glabā jēlnaftā. Taču vienlaikus naftas pārstrādes rūpnīcām pieprasīja vai nu bankas garantiju vai arī krīzes apstākļiem milzīgu kredītreitingu AA. Rezultātā neviena naftas rūpnīca nepieteicās.

Par šādu rīcību ir neizpratnē premjers Valdis Dombrovskis. Viņš uzskata, ka nav nepieciešams prasīt AA līmeņa kredītreitingu, ja valstij pašai kredītreitings ir BBB.

“Jebkurš šāda veida administratīvais šķērslis tikai rada problēmas kādiem pretendentiem pieteikties un rezultātā šīs izmaksas paaugstina,” norāda Dombrovskis.

Premjers ir pieprasījis ekonomikas ministram nodrošināt glabāšanai zemāko cenu, kā arī uzdevis sodīt ierēdņus, kas vainīgi pie neveiksmīgajiem iepriekšējo gadu degvielas rezervju konkursiem. Pagaidām nekas no tā nav izdarīts.

Jāatgādina, ka šis konkurss ir jau trešais konkurss par degvielas glabāšanu krīzes laikiem, ko Latvija organizē un neviens no tiem nav noticis bez starpgadījumiem. Pirms diviem gadiem Ekonomikas ministrija noslēdza līgumu ar kādu mazpazīstamu uzņēmumu, kuram nebija iespēju rezerves uzglabāt. Savukārt pērn uzņēmumu mazās intereses dēļ rezerves krātuves piepildīja tikai daļēji.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais