Tīri matemātiski rēķinot, lidostai Rīga nākamgad būtu jāizput, jo tai atņemto valsts dotāciju apjoms pārsniedz uzņēmuma gaidāmo peļņu.
Patlaban uz pieņemšanu Saeimā virzītais valsts 2010. gada budžeta likums ietver valsts dotācijas lidostai 1,1 miljona latu apjomā jeb četras reizes mazāk, nekā lidosta saņem šogad. Dotāciju samazinājums mazliet pārsniedz lidostas 2008. gadā nopelnītos 2,69 miljonus latu. Grūti iedomāties, ka lidosta šogad un nākamgad varētu kāpināt peļņu tādā apmērā, lai pilnībā kompensētu dotāciju zaudējumu. Vēl viens finanšu trieciens lidostai ir valdības lēmums savākt 80% šā gada peļņas no visiem valsts uzņēmumiem (no Latvenergo – pat 100% peļņas), kas neļaus nākamgad izlīdzēties uz šogad nopelnītās (šogad dotācijās saņemtās) naudas rēķina.
Valstī praktiski vienīgās lidostas izputēšana gan nav iespējama, kamēr vien neizput pati valsts, taču bez dotācijām lidostai atliks sašaurināt, nevis paplašināt savu darbību. Ap Ziemassvētkiem lidosta cer sagaidīt savu četrmiljono 2009. gada pasažieri. Pēdējos mēnešos pasažieru skaits par apmēram desmito daļu pārsniedz pasažieru skaitu pagājušā gada attiecīgajos mēnešos. "Mūsu pakalpojumu cenas vidēji ir 3–5 reizes zemākas nekā konkurējošajās lidostās Ziemeļeiropā," lielu daļu no pasažieru skaita pieauguma cēloņiem atklāj lidostas preses pārstāvis Mārtiņš Langrāts.
Lidostas pasažieru skaita lēcienveida pieaugums sekoja Aināra Šlesera nonākšanai satiksmes ministra amatā 2004. gada pavasarī. Laikā no 1999. līdz 2003. gadam lidosta spēja pieaudzēt apkalpoto pasažieru skaitu no 562 000 līdz 700 000 un 2004. gadā sagaidīja savu miljono pasažieri. Viļņas un Tallinas lidostas savus miljonos pasažierus gaida joprojām. Tas liedz teikt, ka aviopasažieru skaita pieaugums būtu automātiski sekojis visu triju Baltijas valstu uzņemšanai Eiropas Savienībā vienlaikus. Iekļūšana valstu savienībā deva tikai iespējas, ko Latvija prata izmantot. Tagad Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji brauc vispirms uz Rīgu, lai no šejienes sāktu nopietnus ceļojumus pa gaisu. 2009./2010. gada ziemas sezonā no Rīgas bez pārsēšanās var sasniegt 61 galamērķi.
Lidosta Rīga nespētu piesaistīt pasažierus, ja valsts neuzņemtos apmaksāt daudz no tā, kas lidostā apzīmējams ar vārdu drošība: ugunsdrošības pasākumus, valsts politiskās un ekonomiskās robežas sargāšanu, iespējamo teroristu ķeršanu u. tml. Dotācijas tika iegrāmatotas tik uzmanīgi, ka neizraisīja konkurences uzraudzības iestāžu vai konkurējošo lidostu iebildumus. Tas arī būtu bijis lieki, ja apstiprināsies Latvijas nespēja turpināt dotāciju izmaksu. "Sasniegt mērķi ir vieglāk nekā sasniegto saglabāt," tagad atzīst lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Krišjānis Peters. Piemēram, uzturēt lidostu kā Latvijas vizītkarti un veiksmes stāstu valsts spētu tikai tad, ja atrastu citus izdevumus, ko samazināt 2010. gada budžeta pieņemšanas, grozīšanas vai izpildes gaitā. Šobrīd tas šķiet ne vien grūti, bet pat neiespējami.