Latvija un Baltkrievija ir gribot negribot uzņēmušās divu milzīgu ekonomisko telpu robežas uzturēšanu.
Šķērsot Latvijas sauszemes robežu ar Igauniju vai Lietuvu un tālāk Poliju un Vāciju tagad iespējams vienā mirklī, ja robežas šķērsotājiem pašiem nav vēlēšanās piestāt tur, kur bijušajās robežbūvēs ievākušās kafejnīcas, veikaliņi vai automašīnu apkalpes sniedzēji. Vai tiešām tur ļaudīm nācās stāvēt stundām un dienām ilgi, līdz robežsargi un muitnieki žēlīgi atļāva turpināt ceļu? Jā, tā tas bija uz robežām starp bijušajām padomju republikām, kā arī starp bijušajām sociālistiskajām valstīm. Tagad arī daudzas robežas ir kļuvušas par bijušajām robežām, bet robežu nezūdamības likums tomēr ir palicis spēkā. Kamēr vienas robežas tika dzēstas, citas robežas apauga ar aizvien jaudīgākiem aizsprostiem.
Bijušās sociālistiskās valstis un tādas pseidovalstis kā Latvijas PSR vai Baltkrievijas PSR ir sagrupējušās Eiropas Savienībā un Neatkarīgo valstu savienībā, par kuras kodolu veidojas Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas muitas ūnija. Atšķirībā no padomju laika, valstis, t.i., valstu savienības, ir iemanījušas ietaupīt uz robežbūvēm. Izrādās, ka nemaz nevajag uz robežām rakt bedres un vīt dzeloņstieples. Pret cilvēku un preču plūsmu ļoti labi darbojas aizsprosti no robežu šķērsojošiem cilvēkiem un mantām, kādas viņi grib dabūt pāri robežām. Piemēram, būtu taču jauki saņemt algu Latvijā vai Lietuvā, bet uz Baltkrieviju aizbraukt pēc divreiz lētākas degvielas. Lūdzu, brauciet, tikai pastāviet piecas sešas stundas starp citiem tikpat gudriem braucējiem. Tad būs brīvs brītiņš parēķināt, vai tagad, novembra pēdējās dienās, automašīnas apsildīšanai izlietotā lētā degviela tomēr neizmaksās vairāk nekā dārgā ES degviela. Lai cilvēkiem būtu vieglāk rēķināt (lai nebūtu jāskatās termometrā), ir noteikta arī maksa par valstu savienību robežu šķērsošanas atļauju, t.i., vīzu. Tiktāl ļoti sadzīviski iespaidi, kurus varētu papildināt uzņēmēju stāsti, cik maksā preču pārdabūšana pāri ekonomisko savienību robežām, ja precēm un to vedējiem jāstāv pie robežas dienas trīs un ilgāk. Arī tas vēl izklausās citiem saprotami, bet tam nu gan vairs nevar izsekot darījumos neiesaistīti cilvēki, kāpēc it kā jau nokārtoti preču pārvadājumu u.c. dokumenti saimnieciskās darbības veikšanai otrā savienībā pēc tam izrādās nenokārtoti dokumenti. Vai dokumentos vaina, vai pavisam citur?
Gan Latvija, gan Baltkrievija ik pa laikam cenšas uzmundrināt kaimiņvalsts uzņēmējus, ka bez vainas vainīgie meklēti un atrasti netiks. Par šādu uzmundrinājumu ir jākalpo no 6. līdz 9. decembrim gaidāmajai Baltkrievijas 9. nacionālajai izstādei Latvijā (Rīgā, Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā). Kā norādīja Baltkrievijas vēstniecība Latvijā, «lai veicinātu tālāku divpusējās tirdzniecības un ekonomiskās un investīciju sadarbības attīstību, tiešu biznesa kontaktu dibināšanu ar partneriem Baltijas valstīs, 6. decembrī Ķīpsalā notiks arī Baltkrievijas un Latvijas investīciju forums un seminārs par ārējās tirdzniecības regulēšanu Muitas savienības un Kopējās ekonomikas telpas ietvaros, bet 7. decembrī paredzēta kontaktu-kooperācijas birža». Plašāku, ar biznesa projektiem nesaistītu publiku iepriecināšot vairāk nekā 250 Baltkrievijas uzņēmumu un organizāciju piedāvājumi kaut vai «iegādāties iepatikušos preci tieši izstāžu zālē». Vairumpircēji, protams, tiek vēl jo vairāk gaidīti.
Latvija, lūk, atļauj šeit tādu izstādi rīkot, bet paliek atklāts jautājums, kādu vēstījumu izstāde nodos biznesa aprindām. Pavisam vienkārši sakot, kura Latvijas valsts amatpersona spers izstādē savu kāju, ļaus sevi nofotografēt un kaut trijos teikumos izteiks vēlēšanos uzlabot (sakārtot, nostiprināt, attīstīt) attiecības starp kaimiņvalstīm Latviju un Baltkrieviju? It kā tas pienāktos Latvijas ekonomikas ministram Danielam Pavļutam kā Latvijas un Baltkrievijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētājam, bet tad tas būtu vērā ņemams fakts. Atcerēsimies, ka uz komisijas sēdi oktobra beigās Baltkrievijas pilsētā Molodečno viņš neieradās, bet tieši tajā laikā apmeta loku ap Baltkrieviju, pagūstot viesoties Varšavā un Maskavā. Latvijas delegāciju tajā reizē vadīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce.
No otras puses, kura Baltkrievijas valsts amatpersona drīkstēs izdarīt to pašu, ja būs ielaista Latvijā? Latvija ir ne tikai Latvija, bet ES, kuras dalībvalstu labais tonis liek gādāt, lai Baltkrievijas amatpersonas neparādītos nekur no Latvijas līdz Portugālei. Ak, Latvija tomēr nav gluži tas pats, kas Portugāle? Dažkārt to mēģina atgādināt Latvijas un Baltkrievijas ekonomisko sakaru veicināšanas biedrības priekšsēdētājs Alfrēds Čepānis. Presē ir manīts viņa ieteikums ielūgt uz izstādi Baltkrievijas premjeru Mihailu Mjasņikoviču. Vakar sarunā ar Neatkarīgo viņš pauda, ka centies panākt publisko attiecību līmeņa paaugstināšanu jebkādā varantā, bet tad samierinājies, ka tas pašlaik laikam gan nav iespējams. Var jau būt, ka situāciju mainīs vakar Rīgā pabijusī Baltkrievijas ārlietu ministra vietniece Jeļena Kupčina. «Puses akcentēja abu valstu vēsturiski izveidojušos kaimiņattiecību nozīmīgumu, ko apliecina gan ārējās tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības rādītāji, gan valstu starpkultūru dialogs un iedzīvotāju savstarpējie kontakti. Tika uzsvērta abpusējā interese sekmīgāk izmantot ekonomiskās sadarbības potenciālu, vienlaikus atzīmējot, ka š.g. 6.–9. decembrī Rīgā plānotā Baltkrievijas nacionālā izstāde Belexpo būs svarīgs notikums biznesa kontaktu veicināšanā,» par sarunām informēja Latvijas Ārlietu ministrija. Turpat prasīti «pozitīvi soļi no Baltkrievijas puses», no kuriem svarīgākais «būtu progress politieslodzīto atbrīvošanā» un vispārējo cilvēktiesību un demokrātijas normu ievērošanā valstī.»
Galvenais, ko Latvija gaida no Baltkrievijas, ir preču tranzītkravu plūsma no Baltkrievijas robežas līdz Latvijas ostām.
***
Preču apgrozījums
Starp Latviju un Baltkrieviju miljonos latu
Latvijas eksports Latvijas imports
2005 57,64 281,534
2006 75,942 297,748
2007 92,595 256,681
2008 97,966 250,009
2009 92,183 163,254
2010 99,841 202,432
2011 107,427 341,302
Avots: CSP
***
BALTKRIEVIJA
Vispārējas ziņas par Baltkrieviju
• Baltkrievija oficiāli Baltkrievijas Republika ir valsts Austrumeiropā. Baltkrievija robežojas ar Poliju rietumos, Lietuvu ziemeļrietumos, Latviju ziemeļos, Krieviju austrumos un Ukrainu dienvidos. Baltkrievijas galvaspilsēta ir Minska, bet starp lielākajām pilsētām pieskaitāmas Grodņa, Vicebska, Bresta, Mogiļeva un Gomeļa. Trešo daļu no valsts klāj meži. Tās spēcīgākie ekonomiskie sektori ir lauksaimniecība un rūpniecība.
• Baltkrievija ir viena no valstīm, kuru nopietni skāra 1986. gada Černobiļas AES avārijas izraisītais vides piesārņojums ar radioaktīvajiem izotopiem.
• Iedzīvotāju skaits: aptuveni 9.5 miljoni cilvēku.
• Valsts valoda: baltkrievu, krievu
• Tautības: Baltkrievi– 83.7 %; Krievi– 8.3 %; Poļi – 3.1%; Ukraiņi – 1.7%, Ebreji – 0.1%; citi – 3,1%
• Teritorija: 207,6 tūks. m². Valsts atrodas līdzenumā, kuru rotā pakalni, kā arī 11 tūkst. ezeru, aptuveni 20 tūkst. upju un strautu.
• Laiks: GMT + 2 stundas
• Valsts svētki:
1. janvāris – Jaungada diena
7. janvāris – Ziemassvētki
8. marts – Sieviešu diena
1. maijs – Darba svētki
9. maijs – Uzvaras diena
3. jūlijs – Baltkrievijas Republikas neatkarības diena
7. novembris – Oktobra revolūcijas diena
25. decembris – Ziemassvētki (saskaņā ar katoļu kalendāru)
Visas šīs dienas ir brīvdienas. Šais dienās nestrādā valsts iestādes un lielākā dala veikalu, taču tas nekādi neaptumšos jūsu atpūtu Baltkrievijā.
• Valūta: Baltkrievijas rublis (BYR)
• Telefonsakari: Zvanot uz Minsku no ārzemēm: 375 (Baltkrievijas kods) + 17 (Minskas kods) + abonenta numurs.
• Interneta domēns: .by
• Oficiālā mājas lapa: www.minsk.gov.by
Pēc baltkrievu rēķiniem, šo kravu kopapjoms naudā pērn bijis ap 3,5 miljardiem ASV dolāru, kas atbilstu 1,7 miljardiem latu. Savukārt Latvijas statistiķi manījuši, ka šeit atmuitotas baltkrievu preces tikai par 341 miljonu latu. Tas savukārt ir trīsreiz vairāk par Latvijas preču eksportu uz Baltkrieviju, bet Latvijas amatpersonas mierina, ka ar pakalpojumu eksportu, t.i., ar tranzīta pārvadājumiem, mēs atgūstam visu jeb gandrīz visu, ko preču tirdzniecībā zaudējam. Starpvalstu maksājumu uzskaiti veicošā Latvijas Banka fiksējusi, ka 2010. gadā pa dzelzceļa starptautiskajos kravu pārvadājumos no Baltkrievijas ienākošās kravas devneievērošanu. Šā gada pavasarī Briselē sarīkotā kampaņa pret Baltkrieviju tika vainagota ar paziņojumu par ekonomisko sankciju ieviešanu, bet tā, lai jūtamu izmaiņu reālajā ekonomikā nebūtu. Tagad Baltkrievija seko ES piemēram un sola savu eksporta un tranzīta kravu sūtīšanu ne vairs uz Latvijas un Lietuvas, bet Krievijas ostām ap Sanktpēterburgu. Latvijai atliek cerēt, ka šo ostu kapacitāte nemaz neļauj pieņemt baltkrievu kravas tieši tāpat, kā Krievijas kravu pārpalikumu, kuru apstrāde tāpēc tiek uzticēta Baltijas valstu dzelzceļiem un ostām. Ne kura katra uzņēmējdarbībaušas aptuveni 17% no to kopapjoma, bet piebilst, ka šīs preces nav nodalītas pēc to izcelsmes Baltkrievijā, Krievijā vai vēl citur. Grūti noticēt, ka ES institūcijas patiešām gribētu apstādināt šo dabas bagātību plūsmu ES virzienā, par spīti tam, cik skaļus pārmetumus tās izsaka Baltkrievijai par cilvēktiesību prasa ieguldījumus un apgrozījumus miljardos latu vai ASV dolāru. Savas iespējas darboties uz divu ekonomisko telpu robežas ir saskatījuši simtiem cilvēku. Pašlaik skaitās reģistrētas 976 Latvijas firmas ar Baltkrievijas kapitālu un 400 uzņēmumu Baltkrievijā ar Latvijas kapitāla līdzdalību. Par sadarbību starp abu valstu uzņēmējiem un to organizācijām Neatkarīgā izjautāja Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori Līgu Meņģelsoni.