Neraugoties uz nacionāļu aicinājumu pragmatiski un kritiski paraudzīties uz nozaru ministriju veikumu, valdības gaiteņos tapis kārtējais dokuments ar optimistisku stāstījumu par Latvijas straujo izaugsmi un drīzo iedzīvotāju labklājību.
Pēc neveiksmīga mēģinājuma panākt, lai nozares ministri individuāli atskaitās par paveikto, Nacionālā apvienība (NA) piekrita kompromisam, ka ministru veikums tiks analizēts ziņojumā, ko valdības vadītājs katru gadu sniedz Saeimai. Tomēr dokuments, ko šodien plānots konceptuāli vērtēt valdības sēdē, maz līdzinās atskaitei, kurā tiek aplūkota vēlētājiem savulaik solīto un reāli izpildīto darbu bilance.
Vairāk nekā 130 lappuses plašajā dokumentā atrodamas atsauces par bezdarba mazināšanos, augošo IKP un veiksmīgajiem budžeta ieņēmumiem. Tāpat īsumā konspektēts katrā nozarē paveiktais, piemēram, pasākumi nabadzības un bezdarba mazināšanai, demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, Nacionālā attīstības plāna izstrāde, sabiedrības saliedēšana un valsts konkurētspējas veicināšana.
Tomēr var secināt, ka atskaite par Ministru kabineta paveikto neatklāj neko jaunu un lielā mērā dublē divas citas nesen Saeimā notikušas diskusijas, proti, ārpolitikas debates un premjera runu pirms balsojuma par eiro ieviešanas likumprojektu, kad parlamentam jau tika stāstīts gan par pasākumiem eiro ieviešanai, gan par fiskālo disciplīnu, arī par ārējo tirdzniecību, veiksmīgo eksportu, pozitīvajām izmaiņām nodokļu politikā un Latvijas stabilajiem kredītreitingiem.
Lai gan ziņojuma nosaukums liecina, ka šim vajadzētu būt atskaites brīdim par paveikto, tomēr izglītības un veselības nozaru sadaļās vairākums reformu un uzlabojumu tiek pieminēti nākotnes vai vēlējuma izteiksmē. Tikmēr tieši šīs divas jomas ir tās, kuru darbība visvairāk uztrauc Saeimu. Neatkarīgā jau ziņoja, ka vairākums aptaujāto Saeimas politiķu vēlētos eksaminēt tieši labklājības, veselības un izglītības ministrus, kuru līdzšinējais veikums parlamentāriešiem nešķiet pārliecinošs.
Ziņojumā par valdības darbu teorētiskā formā runā gan par ambīcijām Latgales reģiona attīstībai, gan par grandiozajām dziesmu un deju svētku iecerēm un ēnu ekonomikas apkarošanu. Atsevišķi pieminēti dažādi sadarbības projekti ar Šveici, Norvēģiju, premjera vizīte Apvienotajos Arābu Emirātos, Ķīnas uzņēmēju vizīte Rīgā. Tajā pašā laikā, piemēram, tādām aktuālām tēmām kā Latvijas pilsoņu reemigrācija, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība vai dzimstības veicināšana ziņojumā atvēlēts tikai pa vienai lappusei. Tāpat praktiski neparādās konkrēta kritika par vēlētājiem savulaik solītām, taču neizpildītām lietām.
Viens no iemesliem, kādēļ sagatavots tik optimistisks dokuments, ir tas, ka ziņojuma pamattekstu – pēc principa «kas sunim asti cels» – veidojušas pašas ministrijas. Ziņojuma galīgo tekstu apkopoja Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), taču tā vadītājs Mārtiņš Krieviņš sarunā ar Neatkarīgo atzīst – visus datus un pārskatus pamatā sagatavoja nozaru ministrijas, toties PKC vairāk uzņēmās rediģēšanas un īsināšanas funkcijas. «Man būtu gribējies kritiskāku situācijas novērtējumu. Tad skats uz ministriju reāli paveiktajiem darbiem būtu bijis godīgāks,» atzina M. Krieviņš. «Ministriju vēlme ziņot tikai par pozitīvo ir loģiska un saprotama, taču šāda pieeja nesniedz konstruktīvu ainu,» piebilda PKC vadītājs. M. Krieviņš gan ir pārliecināts, ka konkrēts un pragmatisks valdības darbības izvērtējums tomēr taps. PKC vadītājs norāda, ka tuvākajā laikā tiks radīts vēl viens dokuments, kurā daudz praktiskākā, konkrētākā formā analizēs valdības rīcības plānā solīto un pašlaik paveikto. «Domāju, ka šis dokuments būs daudz precīzāks – ar konkrētiem veicamajiem darbiem, to termiņiem. Tas būs kritiskāks skats uz ministriju veikumu,» solīja PKC vadītājs.
Tikmēr NA nesteidzas kritizēt premjera ziņojumu. Apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra, ka politiķi vēl tikai ir sākuši iepazīties ar ziņojuma tekstu un visas asākās debates notikšot parlamentā.