Šķita, ka “airBaltic” teju, teju būs nepieciešama paliatīvā aprūpe. Un tad pēkšņi, re, aviokompānija izrādās sirgusi ar nieka iesnām un tagad spriņģo pa aviācijas tirgu veselīga un vingra! Brīnums! Obligācijas! Procentu likme gan ir paprāva – 14,50%.
Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis šogad aprīļa beigās bija 5,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāks nekā marta beigās, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) publiskotā informācija.
Latvijas valsts un iedzīvotāji kopā drīzāk nevarēs nekā varēs atrast 200 miljonus eiro, cik pašreizējās cenās maksātu viena miljona tonnu šīfera novākšana no Latvijas māju jumtiem un vēl daudzu citu azbestu saturošu būvelementu savākšana, nemaz nerunājot par to, ka noņemto jumtu vietā būtu jāliek jauni jumti.
Tendence mazumtirgotājiem piemērot vidēji lielāku uzcenojumu Latvijā ražotai pārtikai nav sistemātiska un regulāra, aģentūrai LETA pauda Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama (P).
Aviosabiedrības "airBaltic" emitēto obligāciju procentu likme ir salīdzinoši augsta, tomēr darījums uzskatāms par šī brīža situācijā izdevīgu un finansējuma piesaiste kompānijai bija kritiski nepieciešama, aģentūrai LETA pavēstīja aptaujātie finanšu eksperti.
Andrejs Ždans ir viena no lielākā Latvijas pārtikas uzņēmuma SIA “Forevers” dibinātājiem un vadītājiem. Uzņēmums tika dibināts 1996.gadā, piedzīvojot gan laikus pirms iestāšanās Eiropas Savienība, gan pēc tam. “Uzņēmuma apgrozījums pērn veidoja 73,19 miljonus eiro. Esam viens no retajiem ražotājiem Latvijā, kuram ir savs veikalu tīkls Latvijā ar 100 mūsu produkcijas tirdzniecības vietām, kā arī esam pašu kapitāla uzņēmums, par spīti visiem tirgus pārbaudījumiem,” norāda Ždans.
Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" emitējusi obligācijas 340 miljonu eiro vērtībā, otrdienas vakarā tviterī paziņojis satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).
Uzņēmēji un iedzīvotāji aizvien dzīvo procentu likmju samazināšanas gaidās, pasaules un Baltijas ekonomikas apskatā "Nordic Outlook" norāda "SEB bankas" ekonomisti.
Elektroenerģijas vidējā cena šogad aprīlī Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 60,25 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 12% mazāk nekā martā un par 9% mazāk nekā 2023. gada aprīlī, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais elektroenerģijas tirgus apskats.
Mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā martā, salīdzinot ar pagājušā gada trešo mēnesi, palielinājies par 2,8%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" otrdien publiskotie dati par 23 bloka dalībvalstīm.
Drīza izaugsmes atjaunošanās rūpniecībā nav gaidāma, jo to ietekmē ekonomiskās aktivitātes vājums ārējās tirdzniecības partnervalstīs, aģentūrai LETA pavēstīja banku ekonomisti.
Ja būtu pieejami brīvie līdzekļi, 63% Latvijas iedzīvotāju izvēlētos tos ieguldīt nekustamajā īpašumā, iegādājoties mājokli, zemi vai meža īpašumu, liecina bankas "Citadele" sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat" veiktās aptaujas dati.
Latvijas nacionālā zāļu apgādes asociācijas (LNZAA), Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācijas un Mazo aptieku asociācijas pārstāvji nosūtījuši vēstuli amatpersonām, paužot bažas par to, ka diskusija ar nozari par zāļu cenu samazināšanu patlaban nenotiek, aģentūrai LETA pauda LNZAA valdes loceklis Jānis Lībķens.
Jāvērtē, vai ar piedāvātajiem grozījumiem parādu piedziņas regulējumā tiešām tiks rasts samērīgs kompromiss starp parādnieka un kreditora interesēm, šodien Saeimas Juridiskās komisijas sēdē sacīja parlamenta Juridiskā biroja pārstāve.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) trešdien, 8.maijā, sāks pieteikumu pieņemšanu inovāciju vaučeru atbalsta programmā, kas sadarbībā ar pētniecības organizācijām ļaus izstrādāt jaunus produktus un tehnoloģijas, sniedzot atbalstu līdz 25 000 eiro produkta vai tehnoloģijas izstrādei, aģentūru LETA informēja LIAA pārstāvji.
Valdība rīt lems par aprioācijas pārdali, lai atbalstītu papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršanu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā 6. atlases kārtas rezerves sarakstā iekļautajiem projektu pieteikumiem. Rezerves sarakstā iekļauto sešu projektu atbalstam 2024. gadā nepieciešams papildu valsts finansējums 2 984 598 eiro apmērā.
Latvijā 34% iedzīvotāju cer, ka nākamo piecu gadu laikā to dzīves līmenis paaugstināsies, kamēr Eiropas Savienībā (ES) uz dzīves līmeņa pieaugumu cer vidēji 15%, liecina jaunākā "Eirobarometra" aptauja.
Atsevišķi deputāti varētu rosināt nemainīt pašlaik noteikto 18 gadu vecumu attiecībā uz alus, sidra un vīna iegādi, tādējādi plānoto 20 gadu ierobežojumu attiecinot tikai uz stiprākiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Cik sarežģīti TEC no gāzes pārkārtot uz ūdeņradi; kur tiks ražots ūdeņradis un vai tas ir sprādzienbīstams; kādēļ mums tik ļoti jāsatraucas par zaļo dzīvesveidu; vai iespējams kliedēt sabiedrības bažas par vēja parku blaknēm saistībā ar putniem, meža zvēriem, izmaiņām ainavā un mirgošanu, kuru rada rotora spārni; vai attapīgi uzņēmēji nesāks pirkt zemesgabalus tuvu ierīkojamajām vēja turbīnām – par šiem un citiem jautājumiem TV intervijas turpinājums ciklā “Nra.lv sarunas” ar “Latvenergo” attīstības direktori Ilviju Boreiko.
Labklājības ministrija (LM) rosina ieviest papildu atbalstu pie daudzbērnu vecāku vecuma pensijas no valsts pamatbudžeta, paredz ministrijas izstrādātie priekšlikumi, kurus otrdien, 7.maijā, skatīs valdība.