Ventspils brīvostā kravu apjoms turpina pārsniegt plānoto

© Romāns Kokšarovs

2014.gada aprīlī Ventspils brīvostā pārkrauti 2,5 miljoni tonnu kravas, bet kopā šī gada pirmajos četros mēnešos - 11,5 miljoni tonnu un tas ir turpat par 2 miljoniem tonnu vairāk nekā plānots gada sākumā, informē Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

"Pirmie četri mēneši Ventspils ostā aizritējuši stabili. Gada plānotais kopapjoms šobrīd tiek apsteigts par gandrīz 2 miljoniem tonnu. Tomēr, izvērtējot ekonomisko situāciju un pieprasījumu pēc energoresursiem pasaulē, gadā kopā ceram saglabāt kravu apjomu iepriekšējā gada līmenī. Ventspils brīvostas pārvalde turpinās aktīvi attīstīt ostas infrastruktūru, lai noturētu savas pozīcijas pieaugošas ostu konkurences un ekonomiskās stagnācijas apstākļos," komentē A.Lembergs.

Šī gada februārī tika atklāts jaunais Ventspils brīvostas sauskravu terminālis. Investīcijām Ventspils brīvostas infrastruktūrā 2014.gadā plānoti 37,2 miljoni eiro, tai skaitā 15,1 miljons eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums. Turpināsies 12.piestātnes būvniecība, kur būs jauns universālo kravu terminālis, un 1.muliņa demontāža, lai varētu attīstīt "Baltic Coal Terminal" otro kārtu un palielināt apgrozījumu līdz pat 10 miljoniem tonnu. Turpināsies pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija. Šogad plānots rekonstruēt Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātni, remontēt Ziemeļu mola viļņu aizsargsienu un 34.piestātnes zemūdens daļu.

Turpinot attīstīt rūpniecisko sektoru, drīzumā sāksies ES fondu līdzfinansēta divu jaunu rūpniecisko ēku – Elektronikas centra un Tehnoloģiju centra - būvniecība. Vasarā plānots pabeigt jaunās hidraulisko savienojumu ražotnes "Hydraulic Bauteile Baltic" būvniecību.

Trīs no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2014.gada pirmajos četros mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret iepriekšējo gadu. Kravu pieaugums bijis AS "Kālija parks" 115%, SIA "Ventspils Nafta termināls" 7% un SIA "Ventall Termināls" 32%. Kravu apgrozījums samazinājies AS "Ventspils tirdzniecības osta" - 37%, AS "Ventbunkers" - 20%, AS "Baltic Coal Terminal" - 5%, SIA "Ventamonjaks serviss" - 14%, SIA "Ventplac" - 16%, SIA "Noord Natie Ventspils Terminals" - 1%.

Savukārt AS "Ventspils Grain Terminal" šī gada četros mēnešos nekādas kravu pārkraušanas operācijas nav notikušas.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais