“Viena no manām prioritātēm ir Latvijas aizsardzības industrijas un militārās rūpniecības attīstība,” aprīļa sākumā izplatītajā preses relīzē pauž aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”). Tāpēc, lai stiprinātu šo jomu, Aizsardzības ministrijas (AM) centienus nu balstīs četri jauni padomnieki “aizsardzības industrijas attīstības jautājumos”, kuriem ar nosaukto industriju ir visai attāla sakarība. Bet tas netraucē ministram pieņemt darbā indivīdus, kuru priekšrocība ir ideoloģiskā tuvība, nevis profesionālā atbilstība.
Darbā ir pieņemtas divas štata padomnieces - Inese Tauriņa un Džeina Gaile, ārštatā - Mārtiņš Kossovičs un Ervins Labanovskis. Par padomnieku profesionālo atbilstību “Neatkarīgās” redakcijai skaidrojumus sniedza aizsardzības ministra padomnieks publiskās komunikācijas jautājumos Rojs Dauburs.
Aizsardzības industrijas un militārās rūpniecības attīstības jautājumos īpaši kompetenta izrādījusies Inese Tauriņa: viņa savulaik bijusi biedrības “Sabiedrība par atklātību - Delna” direktore, no 2017. gada līdz 2019. gadam bijusi “Delnas” padomes locekle, “Delnas” biedre kopš 2011. gada. Darbojusies sabiedrisko attiecību jomā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), ieguvusi maģistra grādu RSU un Leidenes universitātes (Nīderlande) maģistra grādu Eiropas Savienības studijās. Jau trīs gadus viņa ir zemessardzē.
Ar esību “Delnā”, ar grādiem sabiedriskajās attiecībās un trim gadiem zemessardzē acīmredzot pietiek, lai kļūtu par padomnieci militārās rūpniecības attīstības jautājumos. Rojs Dauburs arī skaidro, ka Inese Tauriņa ir pilna laika darbiniece (40 stundas nedēļā) ar 3839 eiro algu (pirms normatīvajos aktos noteikto nodokļu nomaksas).
Džeina Gaile ir aizsardzības ministra padomniece publisko iepirkumu un būvniecības jautājumos. Kā pauž Rojs Dauburs, viņa ir augsti kvalificēta juridiskā eksperte ar specializāciju publisko iepirkumu jomā, un viņa “sniedz stratēģisko atbalstu, palīdzot veicināt efektīvu resursu pārvaldību valsts aizsardzības sektorā”. Preses relīze atklāj, ka “Džeinas profesionālais ceļš ietver pieredzi juridiskajā analīzē, publisko iepirkumu organizēšanā un konsultāciju sniegšanā. Viņa ir strādājusi gan iestādēs, kas atbildīgas par publisko iepirkumu politiku, atbalstu pasūtītājiem un iepirkumu pārbaudēm, gan pie pasūtītājiem, pati rīkojot iepirkumus. Tāpat iegūta pieredze starptautiskos advokātu birojos, tādēļ Džeinai Gailei ir plaša un daudzpusīga izpratne par iepirkumu procesu no tā plānošanas līdz pat līguma izpildes beigām.”
Rojs Dauburs papildina cildinājumus: “Izglītība Latvijas Universitātē un Notingemas universitātē Džeinai Gailei sniedz plašas akadēmiskās zināšanas, kas apvienotas ar ilgstošu praktisko pieredzi, strādājot gan valsts pārvaldē, gan privātajā sektorā".
Tas viss vainagojies ar algu 2303,40 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas), un darba laika apjoms ir 24 stundas nedēļā, proti, 0,6 slodzes. Izklausās diezgan vārgi.
Īpaši kolorīts ir nelokāmais “progresists”, nu jau ārštata padomnieks aizsardzības industrijas attīstības jautājumos Mārtiņš Kossovičs, kurš, citējot preses relīzi, esot “pieredzējis uzņēmējs un politiķis, kurš apvieno biznesa domāšanu ar aktīvu iesaisti valsts pārvaldē”. Viņš palicis neizdzēšamā atmiņā ar 2021. gada decembrī paša organizēto farsu, kad šis “pieredzējušais politiķis” sarīkoja preses konferenci” par viņam it kā piedāvāto kukuli. Bet mazāk skaļu skandālu bijis gana daudz.
Bet aizsardzības nozarei īpaši svarīgi ir tas, ka briļļu pārdevējs Kossovičs “kā ģimenes uzņēmuma “Optic Guru” līdzīpašnieks ir palīdzējis uzņēmumam kļūt par vienu no vadošajiem optikas uzņēmumiem Latvijā”, turpina Rojs Dauburs. Turklāt “paralēli uzņēmējdarbībai Mārtiņš aktīvi darbojies Rīgas domē, kur kā frakcijas “Progresīvie” vadītājs un labas pārvaldības atbalstītājs veicinājis caurspīdīgāku un efektīvāku pašvaldības darbu”, saka Dauburs, “šajā lomā viņš palīdz stiprināt sadarbību starp valsti un aizsardzības industriju, lai veicinātu inovācijas un uzņēmējdarbības attīstību nozarē”.
Pat ja neņemam vērā Kossoviča ciešo profesionālo saistību ar aizsardzības industriju, viņa aktīvā darbība, kā raksta Dauburs, padarīs “aizsardzības sektoru dinamiskāku un konkurētspējīgāku”. Par to nav ne mazāko šaubu. Žēl tikai, ka Kossovičs kā ārštatnieks nesaņems atalgojumu.
Ervins Labanovskis, aizsardzības ministra ārštata padomnieks, kā apgalvo Dauburs, ir pieredzējis uzņēmējs, politiķis un sabiedriskais darbinieks, kurš ar savu darbu veicinājis uzņēmējdarbības un reģionālās attīstības izaugsmi Latvijā. Viņš esot bijis pirmais, kurš izveidoja pašvaldību grantu programmu mazo uzņēmumu atbalstam, kā arī nodibināja Rīgas filmu fondu, tādējādi sekmējot vietējo un starptautisko kino industriju.
Kā viens no partijas “Progresīvie” dibinātājiem Labanovskis iestājies par Ziemeļeiropas valstu labklājības modeli Latvijā, uzsverot ekonomisko ilgtspēju, sociālo atbildību un vides aizsardzību. “Ar plašo pieredzi uzņēmējdarbībā, valsts pārvaldē (? - E.V.) un nevalstiskajā sektorā Ervins spēj apvienot dažādus skatupunktus un rast risinājumus, kas balstīti sadarbībā. Viņš labi izprot lēmumu pieņemšanas procesus un, strādājot Saeimā, turpina īstenot ”Progresīvo” vērtības, lai Latvija kļūtu par attīstītu, ekonomiski spēcīgu un iekļaujošu valsti,” pauž Dauburs, citējot preses relīzi ar standartizēto valodu.
Viss ir burvīgi, tikai - kāds tam “visam” sakars ar padomu došanu aizsardzības industrijas jomā? Kandidējot uz Saeimas deputāta krēslu, Labanovskis 2022. gadā uzsvēra, ka centīsies izveidot kompleksu īres mājokļu celšanas programmu un lielāku progresivitāti nodokļu sistēmā. Radikāls bija Labanovska lēmums: par 30% samazināt to cilvēku skaitu, kas atrodas zem nabadzības sliekšņa. Nez, kādā veidā? Bail pat iedomāties… Bet savādi, ka nekur un nekad - arī divarpus gadus pēc Saeimas vēlēšanām - Labanovskis nav bildis ne vārda par centieniem iekļauties aizsardzības industrijas darbībā, kas vētraini attīstās Latvijā. Varbūt viņš ir kļuvis par padomnieku tikai tālab, ka ir “progresists”? Nu nevar būt.
Atliek piebilst, ka pērnā gada aprīlī stājās spēkā Aizsardzības industrijas likums, kura mērķis ir nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku valsts aizsardzības uzdevumu un starptautisko saistību izpildei nepieciešamo preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas drošību, kā arī veicināt aizsardzības industrijas attīstību. Jaunajā likumā aizsardzības industrijas pārstāvjiem ir izstrādāti skaidrāki un pārskatāmāki noteikumi par drošības prasībām, atbalstu attīstībai un investīciju piesaistei, kā arī sadarbību ar aizsardzības nozari.
Vai jaunpieņemtie padomnieki, kuriem ar aizsardzības industriju lielākoties nav nekāda sakara, spēs padarīt efektīvāku šo ārkārtīgi nepieciešamo nozari, kas Latvijā šobrīd nīkuļo? Diez vai. Taču jau šobrīd Aizsardzības ministrijas piepūstais štats ar desmitiem konsultantu, padomnieku un referentu, šķiet, ir pārspējis visus birokrātijas priekšrakstus. Ja darbā pieņemtu vēl kādus pārdesmit padomniekus, vēlams - no “progresistiem”, tad jau arī neviens neko neteiktu, vai ne?
