Šodien ir pēdējā diena, kad latus pret eiro var samainīt komercbankās. No rītdienas latus apmaiņai pieņems vien Latvijas Bankas filiāles Rīgā, Daugavpilī un Liepājā. Sākot ar 1. jūliju, lati pamazām pazudīs arī no cenu zīmēm veikalos.
Šodien ir pēdējā diena, kad latus pret eiro var samainīt komercbankās. No rītdienas latus apmaiņai pieņems vien Latvijas Bankas filiāles Rīgā, Daugavpilī un Liepājā. Sākot ar 1. jūliju, lati pamazām pazudīs arī no cenu zīmēm veikalos.
Latvijas Bankas filiālēs latu apmaiņai pret eiro nav laika ierobežojuma, tātad to varēs izdarīt vienmēr, arī tad, ja kādam atradīsies kāds aizķēries latiņš pat pēc daudziem gadiem. Visaktīvākā latu maiņa, protams, bija gada sākumā, kad to varēja izdarīt ne tikai Latvijas Bankas kasēs un visās Latvijas komercbankās un to filiālēs, bet arī daļā Latvijas pasta nodaļu. Kopā Swedbank filiālēs, naudas iemaksas bankomātos un izmantojot inkasācijas pakalpojumus, iedzīvotāji un uzņēmumi ir apmainījuši aptuveni 100 miljonus skaidras naudas latu, pirmajās divās nedēļās samainot 36% no šā apjoma. Savukārt SEB bankā kopš gada sākuma veikti vairāk nekā 99 tūkstoši valūtas maiņas darījumu, lai apmainītu latus pret eiro. Kopumā šī banka iedzīvotājiem un uzņēmējiem iemainīja aptuveni 70 miljonus eiro, janvārī apmēram 73% no kopējā naudas apjoma.
Pēc Swedbank ārējās komunikācijas vadītāja Ivara Svilāna novērojuma, jūnijā uz banku vairs tika nesti kabatās un citur nejauši atrasti latiņi – paņurcīti un apsūbējuši.
Cenu zīmes mainīs pamazām
Valūtas dubultais atspoguļošanas periods, kad cenu zīmē vienlaikus varēja redzēt preces cenu gan latos, gan eiro, Latvijā ilga gadu. Lai gan no rītdienas tirgotāji visas cenas drīkstēs izteikt tikai eiro, lielākā daļa Neatkarīgās aptaujāto veikalnieku apgalvoja, ka dubulto cenu zīmju nomaiņa notiks pakāpeniski un līdz ar to vēl kādu laiku preču cenas būs redzamas gan latos, gan eiro. Arī no kases čekiem lati pazudīs pamazām. Elvi veikalos kases sistēmu pārprogrammēšanu plānots paveikt līdz gada beigām, citos veikalos mēneša vai divu mēnešu laikā.
«Pēc klientu atsauksmēm redzam, ka daļa pircēju joprojām rūpīgi seko cenu zīmēm un izsaka vēlmi vēl kādu laiku saglabāt abas cenas. Tajā pašā laikā ir arī daļa klientu, kuriem būtu ērtāk, ja cenas tiktu norādītas tikai eiro. Tāpēc no savas puses meklējam šo vidusceļu un cenu zīmju nomaiņu eiro veiksim pakāpeniski. Tāpat arī kases čekos vēl kādu laiku būs abas valūtas – gan lati, gan eiro,» Neatkarīgajai teica Maxima Latvija komunikācijas vadītājs Jānis Beseris.
Līdzīga situācija bija arī Igaunijā. Igaunijas mediju pārstāvji Neatkarīgajai atzina, ka brīdis, kad veikalos vairs nebija redzamas cenas Igaunijas kronās, daļai iedzīvotāju radīja šoku, jo, lai gan pieradināšanai pie eiro tika atvēlēts diezgan liels laika posms, daudzi preces vērtību savai zināšanai joprojām noteica kronās. Arī pašlaik, kad Igaunijā eiro valda jau vairāk nekā trīs gadus, daļa pircēju joprojām lielo pirkumu cenas pārrēķina kronās, lai saprastu, vai nepārmaksā. Iespējams, šā iemesla dēļ pat vēl tagad atsevišķās tirdzniecības vietās Igaunijā redzama preces vērtība arī kronās.
Rimi un Supernetto cenu zīmes Latvijā plāno nomainīt mēneša laikā. «Kases čekos, svaru uzlīmēs un cenu pārbaudes iekārtās, cenu zīmēs, kuras tiks izdrukātas, sākot ar 1. jūliju, pirkuma kopsumma gan tiks atspoguļota tikai eiro. Savukārt norēķinos par pirkumiem ar bankas maksājuma karti, banku čekos valūtas norādes nomaiņa uz eiro notiks jūlijā,» Neatkarīgajai sacīja Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Podskočija.
Dubultā cenu atspoguļošana bija jāveic ne tikai veikalniekiem, bet arī citiem pakalpojumu sniedzējiem, tajā skaitā bankām. «Pašlaik SEB bankas klienti divās valūtās var redzēt ne tikai bankas pakalpojumu cenrādi, kā to paredz normatīvie akti, bet arī konta atlikumu SEB bankas bankomātos, kā arī kontu kopsavilkumu un kontu pārskatu internetbankā, ko ieviesām pēc pašu iniciatīvas. Līdz ar dubultās cenu atspoguļošanas perioda beigām plānojam, ka SEB bankas pakalpojumu cenas abās valūtās klientiem būs pieejamas līdz augusta beigām, savukārt Ibankā un bankomātos ar 1. jūliju informācija par konta stāvokli turpmāk tiks atspoguļota tikai eiro valūtā,» Neatkarīgajai skaidroja SEB bankas ārējo komunikāciju projektu vadītāja Kristīne Martinsone. Arī Swedbank dubultā cenu atspoguļošana gan latos, gan eiro netiks visur uzreiz pārtraukta. «Skatīsimies, kādi informācijas un mārketinga materiāli ir jāmaina, un mainīsim tos parastā ritmā, prātīgi rīkojoties ar resursiem un līdzekļiem,» teica I. Svilāns.
Bankomāti tukšojas ātrāk
Banku speciālisti apgalvo, ka pāreja uz eiro ir mainījusi iedzīvotāju paradumus un šobrīd daudz vairāk iedzīvotāju izmanto bezskaidras naudas darījumus, tomēr Neatkarīgās lasītāja no Maija Roze no Gulbenes stāstīja, ka kopš eiro ieviešanas brīvdienās Gulbenē regulāri bankomātos pietrūkst naudas. Gan Swedbank, gan SEB bankas speciālisti Neatkarīgajai apgalvoja, ka banka nepārtraukti reālā laikā seko līdzi naudas plūsmai bankomātu tīklā un nepieciešamības gadījumā operatīvi papildina naudu. «Papildināšana tiek veikta pēc iespējas ātrāk, bet jāņem vērā naudas piegādes loģistika. Piemēram, attālākās vietās jārēķina klāt arī aizbraukšanas laiks, kas ir ilgāks nekā Rīgā,» atzina I. Svilāns.
Lai gan bankomātos var ievietot tikpat daudz eiro banknošu kā kādreiz latu banknošu, tomēr identisku nominālu vērtība eiro banknotei ir mazāka nekā lata banknotei. Iepriekš mazākā banknote bija 5 LVL, tagad 5 EUR (jeb pēc vērtības aptuveni 3,50 LVL).
Neatkarīgās lasītāja no Rīgas, kura regulāri izmanto Swedbank bankomātu Iļģuciemā, mums stāstīja, ka eiro banknotes no šā bankomāta nāk laukā šķībi un tā rezultātā naudu nākas ķimerēt ārā pašam un dažreiz pat ieplēst. Veikalos savukārt ieplēstu banknoti negrib ņemt pretī. «Vai nu bankomāts nav tomēr īsti piemērots eiro valūtai, vai arī varbūt eiro banknotes ir neizturīgākas?» jautā lasītāja. I. Svilāns atzina, ka Iļģuciema bankomātā maija sākumā tiešām bija vairāki bankomāta remonti, taču viņš cer, ka pašlaik visas neērtības ir novērstas. Pēc viņa domām, eiro banknotes nav neizturīgākas par latu banknotēm. Tomēr K. Martinsone pieļauj, ka grūtības izņemt banknotes no bankomātiem varētu būt saistītas ar vecā parauga 5 eiro banknotēm, kuras ir neizturīgākas. «Latvijā esam salīdzinoši labvēlīgā situācijā, jo līdz ar eiro ieviešanu Latvijas Banka laida klajā tikai jaunās eiro banknotes, kuras ir izturīgākas. Sagaidāms, ka rudenī apritē nonāks jaunā parauga 10 eiro banknotes, kas būs izturīgākas un mazāk pakļausies saburzīšanai,» teic K. Martinsone.