Prāgā notikušajā straptautiskajā seminārā, kurā tika spriests par alkohola iedarbību uz cilvēka veselību, oficiāli tika atzīts, ka vīns pozitīvi iespaido sirds un aknu darbību.
Prāgā notikušajā starptautiskajā seminārā, kurā tika spriests par alkohola iedarbību uz cilvēka veselību, oficiāli tika atzīts, ka vīns pozitīvi iespaido sirds un aknu darbību.
Ārsti apgalvo, ka nelielās devās alkohols palīdz izvairīties no infarkta un paaugstināta asinsspiediena, tāpat tas aizsargā no sirds slimībām un diabēta.
Tā ziņo mixnews.lv.
Galvenais, lai tas nav stiprais alkohols, bet ideālā variantā - vīns. Daudzums, kādā šo dzērienu drīkst baudīt, ir 250-300 mililitri vīriešiem un 150-200 mililitri sievietēm dienā.
Kardiologs un profesors Milans Šamaneks uzskata, cilvēkam sevi jāpieradina pie alkohola, taču mazās devās un vēlams ēdienreižu laikā. Viena vai divas glāzes vīna dienā, pēc profesora domām, samazina sirdstriekas iespējamību par 35-50%, bet lielāks tilpums jau vairs nav veselīgs.
Profesors M. Šimaneks piekrīt uzskatam, ka vīnu jālieto arī profilakses nolūkos, lai uzlabotu aknu darbību. Speciālists šādu piegājienu salīdzina ar pret-gripas injekcijām, kad nelielās devās tiek injicēts štamma vīruss.
Līdzīgās domās ir Čehijas kardiologs Igors Nikls, kurš atbalsta savu kolēģi, "Veseliem, aktīviem cilvēkiem alkohols ir veselīgs, taču to aizliegts lietot grūtniecēm, mazgadīgajiem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām."