Aritmētika - Railbaltica atpelnīsies 1900 gados

© Publicitātes vizualizācija

Viens no ZZS līderiem, zaļās kustības pārstāvis Viesturs Silenieks sociālajos tīklos dalās ar saviem aritmētiskajiem aprēķiniem, kas apliecina - megadārgais Railbaltic projekts sevi atpelnīs teju pēc 2 tūkstošiem gadu.

Lietuva slēdza vilciena reisu uz Pēterburgu, bet nu arī uz Maskavu. Paspēlējoties ar skaitļiem, aizdomājos, ka Railbaltica maršrutā dzīvo - Berlīnē 3,5 milj, Varšavā 1,7milj, Kauņa 0,3 milj, Rīga 0,7 milj, Tallina 0,4milj. jeb kopā 6,6 milj iedzīvotāju. Viļņa- Maskava maršrutā dzīvo 0,5 milj + 12 milj = 12,5 milj. Reisu slēdza, jo tajā bija tikai 72,900 pasažieru gadā. Respektīvi, šajā reisā vidēji devušies 0,59% iedzīvotāju, jeb katrs 171,4 cilvēks. Ja līdzvērtīgi rēķinātu RailBaltica, tad šajā maršrutā varētu būt 38940 pasažieru, ja pieņem, ka ceļošanas vēlme (vajadzība) ir analoģiska. Tad analoģiski vērtējot sanāk, ka RailBaltica dienā pārvadātu 106 pasažierus. Ja pieņem, ka viens vilciens vienā dienā brauc uz katru pusi, tad 53 pasažierus pārvadā vilciena sastāvā vienā virzienā. Viļņa- Maskava reiss bankrotēja dēļ tā, ka brauca tikai 100 cilvēku vienā virzienā vidēji dienā. Kā izteikusies Baiba Rubesa, tad biļetes cena no Rīgas līdz Berlīnei maksāšot 30-50€. Ja Baltijas teritorijā investīcijas lielums būšot 3,68 miljardi €, tad man sanāk, ka šo investīciju var atpelnīt 1902 gados(rēķinot, ka visa nauda, ko samaksā biļetēs pa 50€ visi Polijas, Vācijas, Latvijas, Igaunijas, Lietuvas staciju pilsētu pasažieri aizietu tikai Baltijas posma ieguldījuma apmaksai). Un tā ir tikai investīcija, kurai jāpierēķina uzturēšanas izmaksas katru dienu gan ritošam sastāvam, tā apkalpei un sastāva atjaunošanai, gan ceļa uzturēšanai. Var rēķināt arī citā griezumā- pasažieri ir visas valsts iedzīvotāji, nevis manis uzskaitītās pilsētas. Bet tad jārēķina, ka Viļņas- Maskavas reisa piemērā Krievijā dzīvo 140 miljoni, bet Vācijā 80, Polijā 40, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā kopā 6= 126 milj., kas vienalga ir mazāk nekā Krievijā vienā pašā, kura pierādīja, ka interese ceļošanai pārāk maza. Ne jau visi brauks no viena līdz otram galapunktam, bet tikai vienu pieturu.

Es vienkārši aizdomājos, ka, pirms es saku "Jā" šim projektam, gribas redzēt aprēķinus, apmaksas termiņus un kas dod garantijas. Lai nav tā, ka šis, manuprāt, nepelnošais pasākums ir uz visas valsts iedzīvotāju kakla vai to piespēlēs uzturēt Latvijas dzelzceļam, tādejādi tam nebūs iespējas investēt esošā sliežu ceļa uzturēšanā un modernizācijā dēļ kā cietīs kravu pārvadājumi Latvijas virzienā. 

Svarīgākais