Ministrija pozitīvi vērtē "Latvijas piena" nonākšanu Vācijas investoru īpašumā

© Dmitrijs Suļžics, F64 Photo Agency

Līdz šim zemniekiem piederošās Jelgavas rūpnīcas "Latvijas piens" kontrolpaketes nonākšana Vācijas investoru īpašumā ir vērtējama pozitīvi, atzīst Zemkopības ministrija (ZM).

Tāpat ministrijā norādīja, ka īpašnieku maiņa ir normāls tirgus process, kas šajā gadījumā atrisinājis situāciju arī ar valsts galvojumu.

"Pozitīvi vērtējams, ka ir rasts risinājums situācijai - uzņēmumam bija nepieciešamas investīcijas tālākam darbam un attīstībai. Izmaksājot galvojumu, ir nokārtotas saistības pret valsti. Galvenais, ka uzņēmums turpinās strādāt, saglabājot darba vietas un ražojot produkciju tirgum," pauda ministrijā.

Tāpat ministrijā norādīja, ka uzņēmuma tālāka efektīva darbība var dot ieguldījumu Latvijas piena iepirkumu cenu stabilizēšanā. "Tomēr patlaban par to vēl ir pāragri spriest un izteikt dažādus minējumus," piebilda ministrijas pārstāvji.

Arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks aģentūrai LETA iepriekš prognozēja, ka vācu investora ieguldījums rūpnīcā ir vēlams, jo pavērs plašākas attīstības iespējas, tomēr atstās jūtamas sekas kopējā piena tirgū. "Katrā ziņā tirgus mainīsies, jo rūpnīcai pēc vācu investīcijām pavērsies plašāki tirgi, būs nepieciešams liels izejvielu daudzums. Par konkrētām izmaiņām pagaidām vēl pāragri runāt," teica piensaimnieku pārstāvis.

Jau vēstīts, ka Vācijas koncerns "Fude + Serrahn Milchprodukte" iegādājies "Latvijas piens" kontrolpaketi no kooperatīva "Latraps", līdz ar to patlaban rūpnīcas 75,1% daļu pieder "Fude+Serrahn Milchprodukte" meitasuzņēmumam "Eximo Agro-Marketing", 14,5% - "Latraps", 8,5% - piensaimnieku kooperatīvam "Dzēse", bet 1,9% - graudkopības kooperatīvam VAKS.

"Fude+Serrahn Milchprodukte" sagatavojis investīciju plānu "Latvijas piena” attīstībai. Tā realizāciju šogad sāks koncerna pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmums Baltijā "Eximo Agro-Marketing".

Līdz ar šīm izmaiņām uzņēmumā darbu sāk stratēģisko investoru pārstāvoša valde, kurā darbojas valdes priekšsēdētājs, "Eximo Agro-Marketing" ilggadīgais vadītājs Baltijas valstīs Jānis Vaivods, "Eximo Agro-Marketing” Vācijas uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Cipulis un "Fude+Serrahn Milchprodukte GmbH&Co" īpašnieks Andreass Zerāns.

"Latvijas piens" jaunais valdes priekšsēdētājs informēja, ka pirmais solis investīciju plāna realizēšanā jau veikts - "Latvijas pienam” vairs nav finansiālu saistību par saņemto valsts galvojumu.

"Investīciju mērķis ir dubultot ražošanas apjomu "Latvijas pienā", attīstot siera un industriālo produktu ražošanu, vienlaikus optimizējot un stabilizējot uzņēmumu," uzsvēra Vaivods, norādot, ka mērķtiecīgu investīciju piesaisti sekmēja arī uzņēmuma līdzšinējās vadības ieinteresētība un līdzdalība investīciju piesaistē.

"Fude+Serrahn Milchprodukte" dibināts 2001.gadā, tajā ietilpst deviņi piena pārstrādes uzņēmumi Vācijā, kas ražo industriālos piena produktus, kā arī sviestu, sieru un jogurtu. Koncerna gada apgrozījums ir 740 miljoni eiro un tirdzniecības apmērs 800 000 tonnu gadā.

"Latvijas piens" ir Latvijas lauksaimnieku veidots uzņēmums, kas darbu sāka 2012.gada nogalē. No 2014. gada uzņēmums fokusējies un attīstījis siera ražošanu.

Kā liecina "Firmas.lv" dati, "Latvijas piens" 2015.gadā strauji samazinājās apgrozījums un pieauga zaudējumi. 2015.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 11,8 miljoni eiro salīdzinājumā ar 28,3 miljoniem 2014.gadā. Savukārt zaudējumi no 1,2 miljoniem 2014.gadā pieauga līdz 2,4 miljoniem 2015.gadā. Finanšu dati par pagājušo gadu pagaidām nav pieejami.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais