Pagājusī nedēļa beidzās ar paziņojumu, ka valsts 2009. gada budžeta izpildes pārskaitīšanas rezultātā budžeta deficīts iznācis 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas nepārsniedz kreditoru atļautos 10%.
Ar 21. janvāri datēts Latvijas Finanšu ministrijas paziņojums, ka pagājušais gads esot beidzies ar budžeta deficītu 6,8% apmērā. Turpat arī tika paskaidrots, ka aprīlī gaidāms cits skaitlis pēc citas aprēķinu metodes, kādu noteikusi Eiropas Komisija. Tajā laikā tika turpināti arī aprēķini, lai noteiktu Latvijas 2009. gada IKP. Visu šo darbību rezultātā noteikts, ka Latvijas IKP naudas izteiksmē faktiskajās cenās pērn atbildis 13,24 miljardiem latu. Valdības un pašvaldību kopējais līdzekļu pārtēriņš pērn bijis 1,19 miljardi latu, bet uzkrātais parāds – 4,78 miljardi latu jeb 36,1% no IKP.
Pagājušais gads sākās ar vēl iepriekšējās Latvijas valdības solījumu kreditoriem noturēt budžeta deficītu 5% apmērā no IKP. Tagadējā Valda Dombrovska valdība sāka savu darbību pagājušā gada martā ar to, ka lūdza kreditorus pārcelt parāda robežu no 5% uz 7%. Kreditori atļāva to un vēl vairāk. Viņus pārliecināja dati par IKP sarukumu, kas galu galā ir noteikts 18% apmērā pret 2008. gadu. Šādos apstākļos noturēt 5% budžeta deficītu gan varētu, un pat izveidot budžeta pārpalikumu varētu, bet tikai pārejot no kapitālisma uz kara komunismu - uz preču un pakalpojumu (iz)sniegšanu atbilstoši normām, nevis samaksai. Tas nav pieņemami Starptautiskajam valūtas fondam, kas tika nodibināts tieši tāpēc, lai izplatītu kapitālismu.
Kreditoru prasībām atbilstošais parāds izrādījās par 296,6 miljoniem latu lielāks, nekā Latvija izrēķināja pēc savas metodes.
Vislielāko īpatsvaru pārrēķinā ir devusi oglekļa dioksīda emisijas kvotu pārdošanas ieņēmumu izslēgšana no valsts budžeta ieņēmumu sadaļas. Kreditori pilnīgi pareizi spriež, ka Latvija pret šiem vienreizējiem ieņēmumiem atsakās no preču ražošanas, bet kā Latvija atdos savus parādus? Aizliegt kvotu pārdošanu viņi Latvijai nedrīkst, jo kvotu tirdzniecība taču ir akceptēta starpvalstu līmenī. Viņiem nākas samierināties ar to, ka viņi parāda patiesāku ainu par mūsu iespējām atdot aizdevumus. Kvotu tirdzniecības ieņēmumi pērn atbilduši 0,7% no IKP.
Otro un trešo pozīciju pēc ietekmes uz budžeta pārrēķināšanu dala Dienvidu tilts un aizturētās pensiju daļas izmaksa. Katra no šīm pozīcijām mazliet pārsniedz 70 miljonus latu un katra ir palielinājusi budžeta deficītu par 0,6% no IKP.
Dienvidu tilta izmaksu izslēgšana no Rīgas pašvaldības un tādējādi arī no valsts kopējā parāda ar vācu Deutsche Bank palīdzību tagad guvusi starptautisku ievērību, bet Neatkarīgā jau sen ir parādījusi, ka kredīta vai parādu pārsaukšana par "attiecībām", "sadarbību" vai "publisko un privāto partnerību" nekādi neuzlabo izredzes šos parādus atdot. "Dienvidu tilts u. c. pēc līdzīgām shēmām finansēti objekti draud ar valsts un pašvaldības bankrotu, kas nozīmē nacionālās valūtas drukāšanu un inflāciju simtu un tūkstošu gada procentu apmērā," Neatkarīgā atzīmēja 2008. gada 22. janvārī.
Latvijas valdība(s) uzskata par labāku ignorēt valsts patieso parādu slogu, atrodot aizvien jaunus grāmatvedības trikus. No izdevumiem pārdesmit miljonu latu apmērā valdība it kā tika vaļā, izmantojot par valsts aģentūrām nosaukto medicīnas iestāžu pārsaukšanu par valsts SIA. Līdz ar to budžeta iestāžu finansēšana kļuvusi par pakalpojumu pirkšanu, bet par to pašu naudu. Kreditoru pārstāvji to Latvijai arī norādījuši, un Latvijai atkal nācies atzīt savus izdevumus par izdevumiem, t. i., atzīt lielāku budžeta deficītu.
Pāris pozīcijās budžeta deficīts ir nevis palielināts, bet samazināts, aprēķinot valstij lielākas prasījuma tiesības pret saviem parādniekiem. Šādi aprēķini gan negarantē, ka valsts patiesām piedzīs no parādniekiem vairāk naudas.