Sumina izcilākos Latvijas eksportētājus, kuri spējuši iekarot pasauli

© Publicitātes foto

Lidmašīnu īre, materiāli, kurus izmanto augstākās ēkas celtniecībā Singapūrā, dažādi unikāli tehnoloģiski risinājumi, galda spēles – šie ir daži no piemēriem, kas apliecina, ka Latvija var: mūsējie ar savu piedāvājumu spējuši iekarot eksporta tirgus, turklāt īpaši piedomājot par savu zīmolu, kas veicina visas Latvijas atpazīstamību citviet. Jau trešo reizi Latvijas eksporta izcilnieki tika sumināti īpašā pasākumā.

«Līdz Latvijas simtgadei gribam apzināt 100 Latvijas izcilākos eksporta zīmolus. 70 jau esam noskaidrojuši eksporta izcilības forumos, kas notika 2012. un 2015. gadā, un pavisam nesen viņu pulkam pievienojās vēl 30,» stāsta kustības The Red Jackets radītāja un eksporta konsultāciju un tirgus izpētes uzņēmuma Gateway & Partners partnere Inese Andersone.

Apjomīga izpēte

Labākie tika sumināti kādā no divām nominācijām - The Red Jackets (uzņēmumi, kuru apgrozījums eksportā pārsniedz vienu miljonu eiro gadā) un Rising Stars (uzlecošās zvaigznes - dinamiski uzņēmumi, kas eksporta tirgos vēl ir jaunpienācēji). Nominācijā Rising Stars uzņēmēji paši piesakās un notiek viņu izvērtēšana, bet titula The Red Jackets ieguvējus nosaka, veicot apjomīgu pētījumu. «Vispirms atlasām tos, kam šis apgrozījums eksportā ir virs viena miljona. Tādu uzņēmumu ir aptuveni 1500. Nākamais solis - tālākai izpētei atstājam tikai tos, kam ir Latvijas zīmols, piemēram, atsijājas starptautiski uzņēmumi, tad tiek pētītas viņu mājaslapas, veikts zīmola audits (tiek vērtēts, cik tas ir gaumīgs, starptautiski saprotams, kāds ir zīmola stāsts). Tāpat tiek apskatīti finanšu radītāji, skatīts, vai uzņēmums ir nomaksājis visus nodokļus un tam nav parādu. Visbeidzot veicam uzņēmumu aptauju. Viens no jautājumiem ir par to, vai viņi ar savu pieredzi vēlas dalīties. Ceļu uz nomināciju turpina tikai tie, kas sniedz apstiprinošu atbildi, jo mums šķiet būtiski, ka uzņēmējs ir ar mieru ar savu pozitīvo stāstu iepazīstināt citus dažādos ar eksporta tematiku saistītos pasākumos,» skaidro I. Andersone.

Latvijas tirgu nenoniecināt

Viņa ir pārliecināta, ka Latvijai ir ar ko lepoties - sekmīgu eksportētāju skaits kļūst arvien kuplāks. I. Andersone gan norāda, ka vienlaikus nevajadzētu noniecināt Latvijas tirgu - jā, tas ir krietni mazāks, taču tas var būt kā starta platforma, kur pamēģināt, vai biznesa ideja ir dzīvotspējīga, vai klientiem maz ir interese par konkrēto produktu vai pakalpojumu, cik ātri uzņēmums spēj noreaģēt uz pieprasījumu un to nodrošināt.

Turklāt Latvijas tirgus apgūšana prasīs mazāk laika un naudas resursu, salīdzinot ar eksporta tirgiem.

I. Andersone secina, ka pēdējos gados eksportētāju vidū arvien vairāk ir manāmi tieši IT uzņēmumi - viņu piedāvātie tehnoloģiskie risinājumi spējuši ieinteresēt pasauli, piemēram, radot karšu norēķinu sistēmas, bezvadu rūterus, ierīces sporta pārraižu ātrākai un lētākai translēšanai. Viņa uzskata, ka Latvijas uzņēmēji savu vietu pasaulē var atrast, konkurējot ar kvalitāti, savu unikālo zīmola stāstu, jo cenu ziņā pogas izgriezīs Ķīna.

Uz veciem lauriem gulēt nevar

Principā katrā tautsaimniecības jomā ir atrodami eksportētāji, vienīgi, kā skaidro I. Andersone, ne visi piedomā par zīmolu, kas dod vēl papildu ieguvumus uzņēmuma tālākai izaugsmei. «Piemēram, loģistikā, kokrūpniecībā, metālapstrādē eksportētāju ir daudz, bet spēcīgu zīmolu maz.» Nezinām, kā to veidot vai negribam? «Jāteic, ka daļā uzņēmumu īpašnieki ir vecumā virs 50 gadiem - viņi daudzus gadus ir aktīvi strādājuši, un šobrīd viņos nav motivācijas pēkšņi kaut ko uzņēmuma darbībā krasi mainīt - domāt par inovācijām, jauniem produktiem, dizainu. Taču tirgus ir mainīgs, klientu paradumi, vajadzības un vēlmes mainās, un uzņēmumiem arī ir jāmainās.» Sēdēšana uz veciem lauriem var novest pie tā, ka uzņēmums aiziet nebūtībā.

Taujāta, kuras valstis Latvijas uzņēmumiem ir interesantas, I. Andersone teic, ka tās galvenokārt ir kaimiņvalstis, arī Skandināvija, Vācija. «Principā ir pat ieteicams, ka eksportēt sāk uz tuvākām zemēm un tad paplašina mērogus. Uzreiz mērķēt uz Ķīnu vai Japānu diez vai ir pareizākais lēmumus.» Var pietrūkt kapacitātes, un čiks vien sanāks. Runājot par nozarēm, kur ir visspēcīgākie eksporta zīmoli, pirmajā vietā ir IT, tad seko ķīmija, farmācija, pārtikas un dzērienu, elektronikas un kokapstrāde joma.

Valsts atbalsts uzņēmēju vērtējumā vidējs

Gana daudz dzirdētas politiķu runas, ka valsts attīstības mugurkauls un virzītājspēks ir eksports, bet kā ir ar darbiem? Cik valsts ir pretimnākoša eksportētājiem? «Uzņēmēju aptaujas liecina, ka vidējais vērtējums ir pieci desmit ballu skalā. Tiesa gan, tajās nozarēs, kur ir stipras asociācijas, vērtējums ir augstāks. Viņi spēj panākt sev labvēlīgākus nosacījumus. Galvenokārt valsts atbalsts notiek caur Eiropas fondiem. Ir pieejams arī līdzfinansējums tirgus vizītēm, dalībai izstādēs. Eksporta atbalstam valstij būtu jāveido daudz spēcīgāka ziņa par Latviju - kas mēs īsti esam. Tā būtu kā stabila aizmugure uzņēmējiem. Šobrīd šī aspekta trūkst. Kustība The Red Jackets savā ziņā ir viens no mozaīkas gabaliņiem. Mums ir arī izveidojusies laba sadarbība ar Ārlietu ministriju, ar kuru diskutējam, kā Latvijas zīmolu popularizēšanā iesaistīt konsulus un vēstniecības. Šobrīd mēs taisām digitālo karti, kas būs kā globuss, tajā īsā un interaktīvā veidā redzēsim Latvijas eksporta spēku. Būs redzams pa nozarēm, kur un ko mēs eksportējam. Šāda karte palīdzēs stāstīt par sevi citiem,» ir pārliecināta I. Andersone.

Ekrānšāviņš no avīzes

Ekrānšāviņš no avīzes

Ekonomika

Finanšu krāpnieki šobrīd aktīvi uzdodas par mobilo sakaru operatoru darbiniekiem (SIA BITE Latvija, SIA Latvijas Mobilais Telefons, SIA Tele2) un mēģina izvilināt iedzīvotāju bankas kontu pieejas datus, informējot par nepieciešamību atjaunot līgumu, lai netiktu slēgta SIM karte. Bankas Citadele IT drošības daļa aicina šādas sarunas uzreiz pārtraukt un uzsver, ka mobilo sakaru operatoru darbinieki nekad nejautās ar bankas datiem saistītus jautājumus.