ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN") ceturtdien publicējusi 20 dažādus dokumentus "ABLV Bank" lietā, tomēr tajos nav atklāti pierādījumi bankai izvirzītajiem pārmetumiem.
Viens no publiskotajiem dokumentiem ir "Pierādījumu memorands" ("Evidentiary Memorandum"), kas lielākoties ir aizkrāsots konfidencialitātes dēļ.
Tajā pieminētas vairākas lietas, kas iepriekšējo gadu laikā jau izskanējušas saistībā ar "ABLV Banku" - par naudas aizplūšanu no Moldovas un Ukrainas, kā arī par Ziemeļkorejai noteikto sankciju iespējamu apiešanu. Izklāstīts arī tas, kāda bijusi bankas un Latvijas uzraugošo institūciju reakcija.
Memoranda publiskotajā daļā netiek pieminēta amatpersonu kukuļošana, kas iepriekš bija minēta "FinCEN" ziņojumā.
Memorandā ietvertas atsauces uz 109 avotiem, taču lielākā daļa no tiem netiek atklāti. Tostarp norādīts uz astoņām konsultācijām, taču netiek atklāts, ar ko tās bijušas.
Jau ziņots, ka "FinCEN" februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš izteicās, ka "ABLV Bank" ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. "Turklāt "ABLV Bank" ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem," viņa sacīja.
Banka visus ASV varasiestāžu pārmetumus noraidījusi un apņēmusies tos atspēkot. To uzdots darīt bankas potenciālajiem likvidatoriem.
"Šāds uzdevums tiek dots, lai ļautu bankas akcionāriem un klientiem, kā arī Latvijai kopumā atgūt reputāciju pasaules finanšu tirgū," otrdien žurnālistiem sacīja "ABLV Bank" valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.
LETA jau vēstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi "ABLV Bank" maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK nolēma, ka "ABLV Bank" ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā ECB lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē pirmdien, 26.februārī, nolēma sākt bankas pašlikvidāciju.
Bernis atzīmēja, ka ir nolemts sākt bankas pašlikvidāciju, lai pasargātu banku no neprofesionālas rīcības, ņemot vērā, ka Latvijā daudzi maksātnespējas procesi beidzas ar kriminālprocesiem. "Tā bija vienīgā pareizā izeja, lai aizsargātu bankas klientus un cilvēcīgi sakārtotu attiecības ar darbiniekiem," uzsvēra Bernis.
Bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds informēja, ka likvidatora amata kandidāts ir zvērināts advokāts Elvijs Vēbers, taču likvidatora grupā strādās arī "ABLV Bank" grupas uzņēmuma ieguldījumiem komercīpašumos "New Hanza Capital" valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks un korporatīvo finanšu eksperts Arvīds Kostomārovs.
Pēc aktīvu apmēra "ABLV Bank" 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.