Saeimā pieņemtais Likums par ostām parāda interesantas sakarības – tajā skaitā partiju Jaunais laiks (JL) un Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) saistību.
Pa Saeimas instancēm gadus trīs vilktais un 27. maijā pēc ļoti asām debatēm pieņemtais Likums par ostām tagad atrodas pie Valsts prezidenta Valda Zatlera. Viņam līdz nedēļas beigām jāizlemj, vai likumu izsludināt vai atdot Saeimai pārstrādāšanai. Pretējo viedokļu pārstāvji vakar izklāstīja savus argumentus prezidenta padomniekiem.
Saeimas debašu pieraksti liecina, ka Tautas partijas deputāts Kārlis Leiškalns 27. maija sēdē teicis tā: "Ja pagājušajā Saeimas sēdē kāds runāja par naudas varu uz politiku un politikas varu uz naudu, tad es šeit varu piebilst tieši to pašu. Mēs darām pilnīgi visu, lai paralizētu darbu (..) Latvijas Republikas ostās. (..) Kas te notiek?! Es gribēju teikt jau tādu rupjāku vārdu, bet vairs neteikšu... Mani vienkārši izbrīna: kas šeit notiek un kas menedžē JL balsojumus?" Tālāk sekojusi Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa (LPP/LC) apvienības deputāta Andra Bēziņa atbilde no zāles, ka tie esot "oligarhi!". K. Leiškalna un A. Bērziņa teikto pēc tam variējis arī par likumprojektu atbildīgais LPP/LC deputāts Vitālijs Aizbalts: "Vai tā ir JL prioritāte – dezorganizēt ostu darbību Latvijā?"
Galu galā viņiem arī izdevās panākt, lai daži deputāti mainītu savu viedokli un pārbalsotu to likumprojekta pantu, kura dēļ šie apgalvojumi tika izteikti. Līdz ar to ar lūgumu prezidentam likumu neizsludināt vērsās Saskaņas centrs (SC), kura deputāta Ivana Ribakova priekšlikums izpelnījās šeit citēto nosodījumu un aizdomas, ka Saeima pieņemot likumus pēc firmu pasūtījuma. Interesi šeit izraisa gan Jaunā laika bloķēšanās ar SC un PCTVL, gan asi pretējie SC un LPP/LC uzskati, kaut gan šīs partijas kopā dala atbildību par Rīgu ar visu tās brīvostu.
Saeimu ļoti neveiklā situācijā nostādošo debašu saturs bija tāds, vai un ar kādiem nosacījumiem a/s PKL Flote sniegs savus pakalpojumus kuģiem, kuriem ienākšanai vai iziešanai no Rīgas brīvostas ir nepieciešami velkoņu pakalpojumi. Saeimas debates kļuva par posmu šīs firmas konkurences cīņā ar Rīgas brīvostu, kura pirms dažiem gadiem pasūtīja sev divus velkoņus par sešarpus miljoniem eiro gabalā. Lai atpelnītu šo naudu, brīvosta centusies nodrošināt saviem velkoņiem pirmtiesības uz kuģu apkalpošanu, par ko iedzīvojusies lielās nepatikšanās. PKL Flote sūdzējusies Konkurences padomē un panākusi, ka Brīvostas pārvaldei uzliek naudas sodu un aizliedz izmantot savus velkoņus. Izeja no situācijas meklēta, gan ostai piederošos velkoņus izīrējot citai privātfirmai, gan pagājušajā ziemā izmantojot velkoņus kā ledlaužus, bet pagaidu risinājumu vietā ir nepieciešams likums.
Izrādās, ka Saeimā jau kopš 2008. gada septembra gatavotais Likums par ostām pats varētu būt tikai pagaidu variants. Vakardienas apspriedē Konkurences padomi pārstāvējušais Māris Spička pēc tam stāstīja Neatkarīgajai, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis piedāvājis tādu darījumu, ka tagadējā Saeima likumu pārstādās jau rudenī, ja Valsts prezidents to izsludinās tagad.
Gan SC, gan Konkurences padome iebilst pret tagadējo likuma variantu, jo Rīgas brīvostas velkoņu parādīšanās brīvostā nepalielināja attiecīgo pakalpojumu konkurenci un nepazemināja to cenu. Ekonomiskais arguments pret šo argumentu ir tāds, ka brīvostas velkoņus sadārdzināja papildu funkcijas: velkoņi spēj dzēst ugunsgrēkus, savākt ūdenī izplūdušu naftu un lauzt ledu. Par visu to atbildība tiek prasīta no Brīvostas pārvaldes, nevis no privātfirmas PKL Flote. Brīvosta varētu konkurēt ar šo firmu, ja iegādātos vienu lētāku velkoni līdz ar vēl trim citiem kuģiem citu funkciju veikšanai un uzturētu tos no citiem maksājumiem, ko iekasē brīvosta. Tas būtu skaisti no juridisko normu viedokļa, bet diemžēl sadārdzinātu brīvostas pakalpojumus kopumā un padarītu ostu mazāk konkurētspējīgu.