Valsts prezidents Valdis Zatlers nodos Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Ostu likuma grozījumus. To viņš šodien paziņoja intervijā Latvijas Radio 4 raidījumā "Doma laukums".
LETA jau ziņoja, ka prezidents saņēmis vairākus lūgumus neizsludināt 27.maijā Saeimas trešajā lasījumā pieņemtos grozījumus likumā par ostām, tostarp ar lūgumu neizsludināt minētos grozījumus pie valsts pirmās personas vērsās gan Ventspils domes opozīcijas deputāti, gan "Saskaņas centrs".
Piecus Ventspils domes deputātus - trīs partiju apvienību "Saskaņas centrs" pārstāvošos domes deputātus Vladislavu Šafranski, Aleksandru Mirvi un Jeļenu Garbuzovu, kā arī deputātus Ivaru Landmani un Daci Kornu, kuri ievēlēti no partiju "Jaunais laiks, "Pilsoniskā savienība" un "Sabiedrība citai politikai" kopīgā saraksta, - uztrauc pieņemtie likuma grozījumi, "jo tie paplašina ostu pārvalžu darbības sfēru".
Deputāti uzskata, ka jebkāda ostu darbības paplašināšana nebūtu vēlama, kamēr likumā netiek iestrādātas normas, kas, viņuprāt, padarītu ostu pārvalžu darbu atklātāku un sabiedrībai kontrolējamāku.
Savukārt SC norāda, ka grozījumi rada privileģētu stāvokli ostu pārvaldēm un tādējādi aizskar to uzņēmumu intereses, kuri sniedz pakalpojumus ostu teritorijā.
Pēc deputāta Kārļa Leiškalna (TP) ierosinājuma tika papildināts likuma pants par ostu nekustamo īpašumu, nosakot, ka ostas pārvalde ir tiesīga uz tai valdījumā nodotās valstij vai pašvaldībai piederošās zemes, uz kuru tā nodibinājusi personālservitūtu, celt ostas darbībai nepieciešamās ēkas kā patstāvīgus īpašuma objektus, kurus zemesgrāmatā reģistrē uz attiecīgās ostas pārvaldes vārda.
Tādas pašas tiesības ostas pārvaldei būs arī attiecībā uz citu juridisko vai fizisko personu zemi, uz kuru tā nodibinājusi personālservitūtu, ievērojot šā panta septītās daļas noteikumus.
Ostas zemes un cita nekustamā īpašuma nomas un īres līgumu, kā arī ostas pārvaldei vai ar ostas pārvaldes starpniecību citām juridiskajām vai fiziskajām personām nodibināto servitūtu tiesību termiņš nedrīkstēs pārsniegt 45 gadus, izņemot gadījumus, ja ostā plānoto un plānotajā termiņā ieguldīto investīciju apjoms pārsniedz 50 miljonus latu. Ostas zemes nomas maksas apmēru katrā ostā nosaka ostas valde.
Likuma grozījumi papildina ostas pārvaldes funkcijas, uzdodot tai nodrošināt ziemas navigāciju ostā. Turklāt ostu pārvaldes funkciju saraksts tika papildināts ar punktu, kas nosaka - ja nepieciešams, ostu pārvalde var sniegt arī citus ar darbību ostās saistītus pakalpojumus.
SC skatījumā, Saeimā pieņemtie likuma grozījumi rada nevienlīdzīgas konkurences situāciju ostu pakalpojumu tirgū.
Kā norāda SC, ostu pārvaldēm ir tiesības nodarboties ar saimniecisko darbību privāto tiesību jomā, sniedzot pakalpojumus, kas saistīti ar ostas darbību, tomēr, darbojoties ostu pakalpojumu tirgū, ostu pārvaldes ir priviliģētā stāvoklī.
Ja maksa par pakalpojumu, ko sniedz pārējie tirgus dalībnieki, tiek regulēta ar tarifu augstākā līmeņa noteikšanu, tad ostu pārvaldēm augšējie "griesti" neesot noteikti. Turklāt tarifu augšējo robežu noteikšana ir pašu ostu pārvalžu kompetencē. Turklāt likuma grozījumi paplašina ostu pārvalžu darbības jomu, atļaujot tām sniegt arī citus pakalpojumus, kas saistīti ar ostu darbību, norāda SC.
"Minētie grozījumi ir pretrunā ar Eiropas Savienībā (ES) pieņemto praksi," pauž SC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. Viņa ieskatā, ES prakse nosaka, ka iestādes sniegto pakalpojumu klāsts var tikt paplašināts tikai tad, ja tas ir nepieciešami no sabiedrības interešu viedokļa. Šajā gadījumā vienīgais ostu pārvalžu pilnvaru paplašināšanas mērķis esot peļņas gūšana, un tas pēc būtības nevarot būt sabiedrības interesēm atbilstošs mērķis.
Minētais grozījums esot pretrunā ne tikai ar ES pieņemto praksi, bet arī ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma pamatnostādnēm, turklāt tas izslēdzot efektīvas konkurences iespējas ostās.