Murjāņu skolai ik gadu vajag papildu pusmiljonu eiro
Murjāņu Sporta ģimnāzijai ik gadu būtu vajadzīgs papildus pusmiljons eiro, ko ieguldīt attīstībā un aprīkojuma atjaunošanā. Šobrīd ar esošo valsts finansējumu, kas gadā ir teju divi miljoni eiro, nepietiek. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nule ir atradusi 75 000 eiro «ugunsgrēka dzēšanai», lielāku summu gan tā tuvākajā laikā nesola.
Patlaban Murjāņos mācās 138 audzēkņi, bet tās trīs filiālēs - 229. Skola piedāvā apgūt septiņus sporta veidus: vieglatlētiku, kamaniņas, volejbolu, handbolu, airēšanu, smaiļošanu un kanoe, Saeimas Sporta apakškomisijā informēja skolas direktore Ingrīda Amantova. Pērn ģimnāzijas svarīgais notikums bijis Sporta manēžas atklāšana, ko nu izmanto visas nodaļas. Diemžēl vajadzību ir krietni vairāk, bet naudas nepietiek. Kaut vai kamaniņu trases īrēšanai, kas ir ļoti dārga.
Skaidrs: ja grib sasniegt augstus rezultātus, bez šādām iestādēm neiztikt.
Viens nobrauciens izmaksā septiņus eiro, un treniņā vienam audzēknim jānobrauc vismaz trīs reizes (junioru izlasē ir 18 sportistu, bet skolā - 67). Tas pats esot jāsaka par riteņbraukšanu. Jau desmit gadu nav pirkts neviens jauns velosipēds (profesionāls braucamais izmaksā vismaz 6000 eiro), tāpat arī nav iegādāta neviena airu laiva. Bet rezultāti tiek gaidīti, un tos ir ļoti grūti sasniegt, ja nav moderna aprīkojuma. Un kur tad vēl dalība sacensībās, bez kuras pieredzi neviens nevar iegūt. Taču tas uzreiz prasa transporta, dalības maksu treneriem un audzēkņiem. Tāda opcija kā dienas nauda Murjāņos sen vairs nepastāv, tā tiek meklēta «no malas», par ko treneri ir ļoti neapmierināti. Turklāt viņi prasa vienlīdzīgu atalgojumu, jo citur nevar piestrādāt, bet darbs nereti ir arī brīvdienās. I. Amantova norādīja, ka būtu nomaināmi arī 2014. gadā Finanšu ministrijas dāvinātie datori, kuru programmas ir novecojušas.
Pieskaitot šiem tēriņiem arī infrastruktūras uzlabošanu - iznāk, ka gadā nepieciešams būtu vēl pusmiljons eiro. IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs uzsvēra, ka šobrīd gan tādu līdzekļu nav. Ir atrasta summa 75 000 eiro apmērā, lai «nodzēsu ugunsgrēku», proti, novērstu Veselības inspekcijas konstatētos pārkāpumus un mācību process netiktu traucēts. Nākamā gada budžeta bāze ir tuva tai, kas ir šogad - vairāk nekā divi miljoni eiro (pieaugums ir saistīts ar darba algas kāpumu).
Skaidrs: ja grib sasniegt augstus rezultātus, bez šādām iestādēm neiztikt. Sava vieta, protams, ir pašvaldību sporta centriem reģionos - Ventspilī, Valmierā, Limbažos, Jelgavā. Tur vienam audzēknim pienākošais valsts finansējums ir 7500 eiro, pārējo piemaksā pašvaldība. Salīdzinot - Murjāņos specializētās skolas kamaniņu braucējam paredzētais ir 1315 eiro, kas apliecina, ka sporta skolas tomēr izmaksā lētāk, sacīja E. Severs. Tomēr viņš esot par to, ka valsts atbalsta prioritāros sporta veidus un rezervju veidošanu augstas klases sportistiem. Par komandu sporta veidiem runājot, saprātīgāk būtu tos uzticēt sporta klubiem, atbalstot ar īpašu finansējumu. Klātesošie gan apšaubīja, vai tādā gadījumā nebūs apdraudēta skolas pastāvēšana, jo kritīsies audzēkņu skaits. Ja nu vienīgi pašvaldības nepaņemot no A līdz Z. I. Amantova piebilda, ka būtu labi, ja vietvaras maksātu savu artavu par saviem skolēniem, kas skolai kā valsts mācību iestādei nepienākas, un tas dotu gadā papildus 200 000 eiro.
Komisijas pārstāvji, kas šoreiz pat neveidoja kvorumu, jo vairākums bija izvēlējies sēdi neapmeklēt, norādīja, ka no klātesošajiem tikai viens esot ievēlēts jaunajā sastāvā, tāpēc neko daudz nevarēšot līdzēt. Katrā ziņā iesniegšot savus priekšlikumus pēc papildu naudas Murjāņu skolai Budžeta un finanšu komisijai, lai tā izvērtē.