Top pirmā un lielākā Baltijā pilna cikla bioloģisko graudaugu pārstrādes ražotne

© Ojārs Lūsis, Neatkarīgā

Lielākais pārtikas ražotājs Latvijā Dobeles dzirnavnieks ir spēris drošu soli nākotnē, kas Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības ietvaros strādājošajām zemnieku saimniecībām dos iespēju nostiprināties un attīstīties bioloģisko produktu ražošanas segmentā un sniegs tām stabilas garantijas izaudzēto graudu noietam. Uzsākot projektu BIO graudu pilnas realizācijas cikla infrastruktūras izveide, radot augstu pievienoto vērtību un ienesīgumu Latvijas BIO nozares ilgtermiņa attīstībā, Dobeles dzirnavnieks sevi piesaka kā nopietnu spēlētāju Baltijas, Eiropas un pasaules tirgos. Par jauno projektu vairāk vēsta AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

- Svinīgajā pasākumā, kura ietvaros topošā projekta pamatos tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, saņēmāt daudz labu vārdu par drosmi, par mērķtiecīgu attīstību un radošu pieeju, sekojot pārmaiņām patērētāju pieprasījumā. Kas Dobeles dzirnavnieku pārliecināja, ka projektā ieguldītās investīcijas 18 miljonu eiro apmērā atmaksāsies?

- Bioloģiski audzētu graudaugu pārslu ražošanu uzsākām pirms trim gadiem. Jau pēc gada sapratām, ka Latvijā ir nepietiekami attīstīta bioloģiski audzētu graudu pirmapstrādes infrastruktūra. Bioloģiski audzētiem graudiem pirmapstrādē jābūt nodalītiem no konvencionāli audzētiem, ko līdz šim nevarējām nodrošināt, un BIO graudaugus pārslu ražošanai no sadarbības partneriem iegādājāmies jau attīrītus un izkaltētus graudus. Izvērtējot situāciju, apzinājām galvenās problēmas, kas ierobežo bioloģiskās lauksaimniecības attīstību, un sapratām, ka pietrūkst graudu pirmapstrādes jaudas. Apmēram pirms pusotra gada pieņēmām lēmumu uzbūvēt pilnīgi jaunu graudu pieņemšanas, pārbaudes, attīrīšanas, kaltēšanas un pārstrādes rūpnīcu, kas ir pilnībā nodalīta no konvencionālajās saimniecībās audzētajiem graudaugiem.

- Kā tika vērtētas bioloģisko produktu pieprasījuma perspektīvas Eiropas tirgos?

- Šo trīs gadu laikā ieguvām pārliecību, ka patērētāji arvien biežāk izvēlas veselīgos BIO produktus. Vidēji Eiropā bioloģisko pārtikas produktu pieprasījums aug par 10% gadā. Vienlaikus Latvijā no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes tikai 15% strādā bioloģiskās lauksaimniecības ietvaros - rēķinot kopā gan graudkopību, gan piena un gaļas lopkopību. Līdz ar jauno ražotni mēs zemniekiem dodam skaidru vēstījumu, ka bioloģiskā lauksaimniecība ir Latvijas zemkopības izaugsmes instruments - pēc tās ir augsts pieprasījums ne tikai Latvijā, bet arī eksporta tirgos.

Dobeles dzirnavnieks ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kas no zemniekiem var pieņemt gan pārtikas kvalitātes standartiem atbilstošos, gan lopbarības BIO graudus. Mūsu jaunā BIO infrastruktūra ļaus zemniekiem nodrošināt ne tikai lielāku peļņu, bet sniegs arī stabilitāti.

- Vai zemnieki ir gatavi pārorientēties no konvencionālās lauksaimniecības uz bioloģisko saimniekošanu?

- Jā, mēs esam uzrunājuši daudzas zemnieku saimniecības, un ar vairākām ir noslēgti nodoma protokoli, apzinot šobrīd bioloģiskajai lauksaimniecībai paredzētās platības un perspektīvo platību pieaugumu. Konsultējam zemniekus par bioloģiskajai lauksaimniecībai piemērotākajām graudaugu šķirnēm, to audzēšanas tehnoloģisko ciklu un stāstām viņiem par to, kā tiks nodrošināta izaudzēto graudu pieņemšana un pārstrāde. Latvijā ir ap 4000 saimniecību, kas strādā bioloģiskās lauksaimniecības ietvaros, un sadarbībā ar zemniekiem mums ir laba pieredze.

Kā līdzīgu piemēru var minēt auzu audzēšanas tradīciju uzplaukumu. Sākumposmā, kad Dobeles dzirnavnieks uzsāka auzu pārslu ražošanu, daļu no graudiem mums nācās iepirkt ārpus Latvijas, jo auzu audzēšanas tradīcijas Latvijā bija pakāpeniski izsīkušas. Skaidrojot, konsultējot, iedrošinot un garantējot iepirkumu par atbilstošu samaksu, situācija ir manījusies. Šobrīd Latvijā izaudzēto auzu apjoms, gan konvencionālo, gan bioloģisko saimniecību ietvarā, nodrošina mūsu ražošanai nepieciešamo. Domāju, ka, izveidojot pilna cikla bioloģisko produktu pieņemšanas, pirmapstrādes un pārstrādes ražotni ar vērā ņemamu kapacitāti, zemnieki noticēs un arvien vairāk pievērsīsies bioloģiskajai lauksaimniecībai.



Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais