Ar latviskām vērtībām sirdī un darbos – Agrofirma Tērvete

Ar 2600 slaucamo govju ganāmpulku a/s Agrofirma Tērvete jau šobrīd ir lielākais piena lopkopības uzņēmums Latvijā, savukārt līdz gada beigām plānots sasniegt 3000 lielu slaucamo govju ganāmpulku. Kopējais a/s gada apgrozījums pērn sasniedza 27 miljonus eiro, no tiem nodokļos samaksāti 6,4 miljoni eiro. Vidējā darba alga uzņēmumā pirms nodokļu nomaksas ir 1136 eiro.

Apstrādājot 3300 ha zemes platību, kā galvenā prioritāte ir govju pilnvērtīgas barības sagatavošana - vairāk nekā 1200 ha ir atvēlēts daudzgadīgajiem zālājiem, galvenokārt lucernai, 1200 ha kukurūzas sējumiem, bet pārējais graudaugiem, tostarp alus miežiem, kas ir galvenā izejviela alus ražošanā. Par sasniegumiem un tālejošiem mērķiem saruna ar a/s Agrofirma Tērvete valdes priekšsēdētāju Daini Dominieku.

- Ziema, var teikt, ir beigusies - pavisam drīz sāksies aktīvais zemes un augu kopšanas laiks. Ko gaidāt no šīs vasaras?

- Apskatot ziemājus, daudzgadīgo zālāju sējumus, un sekojot laika prognozēm, varam teikt, ka pagaidām viss izskatās labi, bet lauksaimniecībā kaut ko precīzi prognozēt nekad nav iespējams. Taču piebildīšu, ka saimniekošana uzņēmumā ir ar aukstu ekonomisko efektivitāti, kas atbilst ES lauksaimniecības vadošajiem uzņēmumiem. Saražotās produkcijas daudzums uz 1 ha apsaimniekojamās zemes ir 8391 eiro, un nomaksātie nodokļi 1937 eiro/ha.

- Pirms vairākiem gadiem uzsākāt Latvijai pietiekami ambiciozu projektu - izveidot mūsdienīgu liellopu nomitināšanas kompleksu ar 3000 slaucamām govīm. Vai projekts ir īstenojies?

- Jā, plāns bija ambiciozs, bet ir tehniski pilnā mērā realizēts - piecu gadu laikā, veicot 12 miljonu investīcijas. Lai ātrāk aizpildītu visas brīvās vietas un sasniegtu mērķus, pagājušajā gadā iegādājāmies 700 grūsnas telītes, kas dod strauju ganāmpulka pieaugumu. 2019. un 2020. gada laikā ar pašataudzēšanas paņēmienu ceram sasniegt ieplānoto 3000 slaucamo govju ganāmpulku ar kopējo piena izslaukumu 75 tonnas diennaktī Turpinās veiksmīga un rezultatīva sadarbība ar LLU un Ozolnieku LKC, jaunu speciālistu piesaistē un piena lopkopības attīstības zinātnisku pamatojumu izstrādē.

- Agrofirma ievērojamus līdzekļus ir ieguldījusi arī biogāzes ražošanā, kas kalpo kā energoresurss siltuma ražošanai gan uzņēmuma darbības nodrošināšanai, gan pašvaldības dzīvojamā fonda un administratīvo ēku apsildē, bet atlikums tiek nodots kopējā elektroenerģijas tīklā. Kādas ir jūsu pārdomas par valdības runām attiecībā uz nekavējošu OIK atcelšanu?

- Pēc mūsu domām, biogāzes ražotnes lopkopības nozarēs kā tādās ir totāls nepieciešamības instruments, kas tiešā veidā ir saistīts ar vides faktoriem. Piemēram: smaku utilizācija apdzīvotās vietās vai apdzīvotu vietu tuvumā, dabas vides piesārņojuma risku samazināšana, veicot lopkopības ražošanas procesā radušos atkritumu (mēslu) utilizāciju.

Izmantojot biogāzi, tiek iegūti un mērķtiecīgi izmantoti būtiski resursi: siltums un elektroenerģija. Šo resursu apgūšanai uzņēmums ir investējis 7 miljonus eiro. Šī ir milzīga investīcija, kur ES fondu atbalsts ir tikai 10%, kas ir plānota ilgtermiņā, ievērtējot zināmu valsts garantētu atbalstu.

Obligātās iepirkuma komponentes atcelšana ir Latvijas valsts neapdomīgs, īstermiņa risinājums.

- Šobrīd politiķi ir aktualizējuši arī teritoriālo reformu. Kāds ir jūsu viedoklis?

- Mēs kā viens no lielākajiem reģiona uzņēmumiem ar 221 strādājošo atbalstām mazo novadu pievienošanos lielajiem novadiem. Savu vietu redzam Dobeles novada ietvarā, ar kuru Tērvetei ir vēsturiska saikne - izstrādāts un reāli strādājošs sabiedriskā transporta tīkls, infrastruktūra. Iedzīvotāju tradīcijas uztvert Dobeli kā pašvaldības centru ar plašu spektru kultūras, sporta, veselības aprūpes pakalpojumu un daudzos citos aspektos. Diemžēl neviens politiķis skaidri nepasaka, ka, apvienojoties novadiem, uzņemtās kredītsaistības par nelietderīgajām skolu renovācijām, kas tagad tiek slēgtas, par kultūras namu atjaunošanu un daudzām citām nemērķtiecīgām lietām tomēr nāksies apmaksāt. Līdz ar to lauku cilvēkiem no apvienošanās tuvāko gadu periodā nekas nemainīsies. Taču, koncentrējot naudas līdzekļus vienās rokās - lielā pašvaldībā, izvirzot pareizās prioritātes, gan ar parādiem būs vieglāk tikt galā, gan uzlabosies sociālo pakalpojumu klāsts, gan pieejamākas kļūs kvalitatīvas izglītības iestādes, kas mazajām pašvaldībām nav pa spēkam.

- Jūs jau pieminējāt, ka esat viens no lielākajiem darba devējiem Latvijā. Kadru mainība uzņēmumā ir minimāla, kas liecina arī par to, ka pavisam drīz vajadzēs jaunus speciālistus un strādniekus, jo esošie dosies pelnītā atpūtā. Kāds ir rīcības plāns?

- Es vēlos uzteikt iepriekšējos saimniecības vadītājus, kuri bija veikuši izcilu darbinieku atlasi. Lai gan vēsturiski šie procesi tika dažādi vērtēti, mēs mantojumā esam saņēmuši lielisku strādājošo kolektīvu un speciālistu komandu, kuru plānojam noturēt tikpat augstā līmenī. Vērtējot strādājošo kolektīvu, redzams, ka speciālistu vidējais vecums pārsniedz 50 gadu slieksni - ir pēdējais brīdis aktivizēt jaunu cilvēku piesaisti, lai vecākie kolēģi paspētu jaunajiem nodot pilnvērtīgu pieredzes un zināšanu bagāžu. Faktiski jau, kopš akcionāri iegādājās Agrofirmu Tērvete, jaunu speciālistu piesaiste bija viena no prioritātēm - aicinām ciemos, piedāvājam studentiem darbu vasarā, kā arī veicam citas aktivitātes, lai pie mums nonāktu labākie no labākajiem. Šobrīd atbalstām topošos LLU studentus - zootehniķi un vetārstu. Tērvetē viņiem ir garantēts dzīvoklis, darbam atbilstošs atalgojums, jo viņi savieno mācības un darbu, kā arī apmaksāti ceļa izdevumi. Manuprāt, tas ir pietiekami labs piedāvājums, kam plusā ir ļoti labas izaugsmes perspektīvas - bet tas jau būs atkarīgs no paša jaunā cilvēka. Kā jau teicu - mums ir ambiciozi plāni, bet to realizācijai ir nepieciešami gudri, mūsdienīgi domājoši cilvēki. Ilgtermiņā redzam problēmu ar darbaspēka piesaisti mazkvalificētam darbam. Šī problēma satīta ar valsts likumdošanas striktajām prasībām, kuras būtu nepieciešams izvērtēt.

- Zirgs vēl arvien ir Tērvetes simbols. Vai zirgi tiek saglabāti kā viena no uzņēmuma darbības nozarēm?

- Pavisam noteikti - jā. Turklāt šogad ar akcionāru atbalstu šo nozari vada Inga Paškauska, kurai ir laba pieredze, strādājot privātajos staļļos. Šopavasar Tērvetē gaidāmi trīs kumeliņi, bet jādomā, ka nākamgad būs jau vairāk. Svarīgi, ka zirgu audzēšanas nozare attīstīsies ne tikai skaitliski, bet arī kvalitatīvi - mērķis ir uzlabot ciltsdarbu un Tērvetē audzēt ļoti augstas kvalitātes sporta zirgus, ik gadu to skaitu pieaudzējot par trim līdz pieciem kumeļiem.

- Lai gan alus ražošana nav galvenā Agrofirmas Tērvete darbības joma, tomēr nevaru nepajautāt - kā klājas Tērvetes alum?

- Ļoti labi - pagājušajā gadā Tērvetes alus ražošanas apjoms ir kāpis par 5%. Sekojot pieaugošajam pieprasījumam, ekspluatācijā ir nodots daudz plašāks alus pagrabs. Vienlaikus arvien stabilāk un ar ievērojamu kāpuma tendenci tirgū sevi ir pieteicis zīmola Tērvete dzeramais ūdens. Kā vienu no Tērvetes alus ambiciozākajiem plāniem atklāšu projektu par viskija ražošanas uzsākšanu. Domājams, ka jau trīs gadu periodā tirgū ienāks Tērvetē ražota viskija marka. Produkts faktiski jau ir izstrādāts, viss nepieciešamais mums jau ir - jāsāk darīt.