No viena grāvja otrā līdzi ES fondu pieejamībai mētājas būvniecības nozare. Šobrīd, knapi tikusi galā ar darbaspēka trūkumu, tā jau var sākt gatavoties straujam pasūtījumu kritumam publiskajā sektorā pēc 2021. gada.
Ministru kabinets šodien skata Ekonomikas ministrijas sagatavoto ziņojumu Par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē un to ietekmi uz tautsaimniecību. Īsais saturs - būvēšanās aktivitāte joprojām ir cieši saistīta ar Eiropas naudas pieejamību, un tās tērēšana tiek plānota viļņveidīgi. Iecere par valsts pasūtījumu vienmērīgu izvietošanu, aizpildot tukšos mēnešus un gadus, tātad nav īstenota. Taču labā ziņa tā, ka vismaz prognožu līmenī tāda drāma, kā pēc 2014. gada, kad teju puse celtnieku varēja doties mājās, Latviju negaida.
Latvijas jaunāko laiku ekonomikas krīžu vēsture rāda, ka tās sākotnēji izraisījuši dāsnas kreditēšanas radīti būvniecības burbuļi. Nauda tika dalīta katram gribētājam, ķīlas neprasot, un visi būvējās. Tirgus nepiesātinātības dēļ par celtnieku ar milzu algu varēja pieteikties katrs nemākulis. Attiecīgi darba kvalitāte bija briesmīga, bet izmaksas astronomiskas. Pēc tam sekoja smags atvilnis, jo nozare saruka teju uz pusi. Ne tik liels, taču nenovēršams kritums atkal gaidāms pēc 2021. gada, kad beigsies viens Eiropas Savienības fondu plānošanas periods, sāksies nākamais, taču fiziski nauda būs pieejama ar gada pusotra nobīdi. Tas arī secināts Ekonomikas ministrijas ziņojumā, analizējot būvniecības nozares attīstības tendences: «publisko iepirkumu būvniecības apjomam ir būtiska ietekme uz būvniecības nozari tā īpatsvara dēļ. Publisko iepirkumu būvniecības apjomam prognozējams risks būtiski samazināties pēc 2021. gada, ja apjoma dinamika būs līdzīga kā iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā pēc 2014. gada un ES fondu līdzfinansēto projektu apjoma kritums netiks aizvietots ar valsts, pašvaldību, privātā sektora projektiem un jaunā ES fondu plānošanas perioda savlaicīgi uzsāktiem projektiem; pastāv būtisks risks, ka privātais pieprasījums uzreiz neaizvietos publisko iepirkumu apjoma kritumu, un iespējams būtisks būvniecības apjomu samazinājums, tāpēc tiek ieteikts publisko pasūtījumu izmantot kā instrumentu tirgus svārstību izlīdzināšanai».
Te vietā atgādināt, ka par šādu instrumentu tika runāts arī pēc iepriekšējās krīzes būvniecības nozarē un vēl pirms tam. Taču praksē šis instruments vienkārši netiek izmantots.
Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs atzīst, ka situācija nozarē īsti normāla nav, ja periodiski ik pēc četriem pieciem gadiem notiek svārstības 40% apmērā.
Valdībai vajadzētu bremzēt būvniecību, kad ir straujš kāpums, un veicināt to krituma laikā. Un runa nav par vienu lielu objektu, bet pieeju nozarei kopumā. Taču šis instruments netiek izmantots. Un pēc diviem gadiem atkal gaidāms kritums. Vismaz neesot nekādu indikāciju vai liecību, ka tā nenotiks, un minējumi, ka gaidāmo robu varbūt aizlāpīs jaunās dzelzceļa līnijas būvniecība, esot tikai spekulācijas.
Vienīgais mierinājums būvniekiem, ka kritums nebūs tik spēcīgs kā pēc iepriekšējā lielā burbuļa plīšanas. Vismaz atbildīgās ministrijas skatījumā pašlaik nozarē pārkaršanas pazīmes neesot vērojamas:
«Neraugoties uz būvniecības apjomu pieaugumu no 2017. gada, kam sekoja arī izmaksu kāpums, kopumā būvniecības nozares attīstība neizrāda pārkaršanas riska pazīmes, kādas bija vērojamas 2007.-2009. gados. Lai arī būvniecības izmaksas, īpaši strādnieku darba alga, pēdējos divos gados ir pieaugušas, tās nav bijušas straujākas par vidējo tempu tautsaimniecībā un būtiski atpaliek no pirmskrīzes periodā pieredzētā. Būvniecības izmaksas turpinās augt arī 2019. un 2020. gadā, tomēr lēnākā tempā.»
Izmaksu pieaugums, mazinoties būvniecības apjomiem, būs saistīts ar nozares virzību no pelēkā sektora - legālajā. Šā gada novembrī stāsies spēkā ģenerālvienošanās, kas noteic minimālo algu būvniecībā 780 eiro apmērā. Tātad līdzšinējās celtnieku aploksnes kļūs plānākas, bet legālā alga kontos - biezāka.
http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2019/09/03/buvniecibas-nozarei-tuvojas-kartejais-kritums