Karjera. Kūku māksliniece Anna
Anna Panna un kūkas – tas ir nesaraujams vārdu virknējums. Šis draudzības stāsts aizsākās virtuvē – viens eksperiments, tad otrs, tad vēl un vēl. Pēc tam radās doma par sava bloga izveidi, lai ar rezultātiem virtuvē varētu iepazīstināt citus. Pamazām Anna un viņas kūkas ieguva arvien lielāku atpazīstamību. Kūkas ir atslēgvārds Annas profesionālās dzīves gājumā.
Starp kūkām
«Es esmu Anna, un mans uzvārds nav Panna, bet Rīgā tā mani daudzi pazīst [..]. Varu atzīt tikai vienu - es mīlu kūkas, saldumus un ēdienu kopumā,» lasāms Annas blogā. Šobrīd viņas profesionālā darbība patiesi ir saistīta ar un ap kūkām, taču šāds ceļš nebija jau skolas laikā nosprausts mērķis. Jā, Annai izsenis ir paticis darboties virtuvē, taču pusaudža gados viņa noteikti to nesaistīja ar savu profesiju. «Godīgi sakot - pirms aptuveni desmit un vairāk gadiem pavāra, konditora profesija noteikti negozējās starp prestižākajām profesijām. Manuprāt, tās bija profesijas ar tādu nievājošu pieskaņu - ja nekam citam neesi derīgs, tad izmācies par pavāru. Pēdējos gados priekšstati par šīm profesijām ir mainījušies par 180 grādiem. Tagad pavārs, konditors tiek uzskatīti par sava veida mākslinieku.»
Filozofs nedēļu
Kā daudziem jauniešiem, arī viņai pēc vidusskolas bija jāatbild uz jautājumu - ko darīt tālāk, lai gan skaidras atbildes nebija. «Iestājos filozofos, bet jau pēc nedēļas sapratu - šis virziens nav domāts man. Studēt ķeksīša pēc kaut kur tikai tāpēc, ka tā vajag, tikai tāpēc, lai kādam izpatiktu, - tas nebija mans mērķis,» stāsta Anna. Viņa nolēma iepazīt darba dzīvi: pastrādāja veikalā, kafejnīcā, un darbs palīdzēja uztaustīt īsto patikšanu. «Secināju, ka man interesē ēdiens, tā pagatavošana. Apzinājos, ka Latvijā ir ļoti daudz pavāru, tāpēc nolēmu, ka labāk man fokusēties uz ko vienu.» Lēmums tika pieņemts par labu kūkām, jo tobrīd šis segments nebija ļoti piesātināts ar sabiedrībā zināmiem lietpratējiem. Pirms septiņiem astoņiem gadiem tapa arī viņas blogs - iespēja par sevi un savu veikumu pastāstīt citiem. Tad arī Anna ieguva savu pseidonīmu - Anna Panna (īstais uzvārds - Birmane). Atmiņā paliekošs, ar atskaņām, secina Anna. Viņa arī spriež - tas, ka kūku pasaule bija samērā brīva niša, ļāva arī gana ātri atrast savu vietu tajā. «Sākotnēji es pirku jau gatavus maisījumus, un kūka gatava. Tad maisījumu sāku gatavot pati, pētīju, kā un kāpēc recepte kļūst par recepti. Turklāt mana viena no atziņām - ja gribas iegūt cilvēku uzticību, ar receptēm ir jādalās, lai cilvēki redz, ka es visu daru pa īstam - nav nekādi gatavi maisījumi vai kas tāds.» Ja kūku mode plūst un mainās, nemainīgas ir divas vērtības, ko cilvēki novērtē, tas ir kūkas cepēja vārds un darba kvalitāte.
Jau trešā grāmata
Bloga izveide ļāva uzrunāt ne tikai daudz plašāku auditoriju, bet arī sekmēja dažādas sadarbības iespējas, piemēram, jau pēc pusgada Anna rakstīja receptes žurnāliem Četras Sezonas un Pie Galda. Nedaudz vēlāk tapa raidījums Gatavo 3, kam bija piecas sezonas. Tas, protams, veicināja vēl lielāku atpazīstamību, un Annas Pannas vārds guva vēl plašāku skanējumu. «Raidījuma otrās sezonas laikā tika izdota mana pirmā kūku recepšu grāmata, jo, apmeklējot grāmatnīcu, secināju, ka piedāvājumā ir grāmatas angļu valodā vai arī grāmatas, kam tulkojums nebija ļoti veiksmīgs. Pietrūka latviskā. Man bija liels pārsteigums, ka manas grāmatas pirmā tirāža tika izpirkta mēneša laikā. Acīmredzot cilvēkiem ko tādu vajadzēja,» spriež Anna. Pēc aptuveni diviem gadiem tapa vēl viena saldumu grāmata, kur visās receptēs neiztrūkstošs elements ir šokolāde. Un pavisam nesen - pērnā gada izskaņā - dienas gaismu ieraudzīja trešā grāmata ar nosaukumu Annas Pannas kūkas un ne tikai. Ar šo grāmatu Annas galvenā vēlme ir aktualizēt ēst gatavošanu mājās, piedāvājot vienkāršas, bet interesantas receptes. Anna ir pārliecināta: gardu vēderam un acij tīkamu kūku var pagatavot ikviens - pat cilvēks, kas virtuvē jūtas kā ciemiņš. Galvenais priekšnoteikums - ievērot noteiktās produktu proporcijas, nevis gatavot «uz aci». Anna savā jaunākajā grāmatā nav piemirsusi par šā brīža ēšanas tendencēm, proti, grāmatā ir iekļauta vegānisko recepšu nodaļa. Tā kā Anna jau divus gadus ir arī mamma mazajai Hannai, grāmatā doti vērtīgi padomi, kā iesaistīt bērnu mazos darbiņos, lai kopā darbošanās ir interesantāka. Un Hanna virtuvē esot jau liels palīgs, teic Anna.
Viņa spriež, ka katrs kūku cepējs piesaista savu auditoriju, un Annas publika ir cilvēki, kas vēlas, ka kūkas gatavošanā ir izmantotas kvalitatīvas sastāvdaļas. «Pasaules tendences arī liecina, ka reiz tik iecienītās cukurmastikas un to dekori vairs nav cieņā. Cilvēki vēlas uz kūkām redzēt ēdamas lietas.» Šobrīd viņai pašai top saldums ir bezē rulete.
Dienas skrējiens ir raibs
Anna sevi dēvē par frīlanceri - pati sev ir priekšnieks. Šādam statusam ir gan savas priekšrocības, gan trūkumi. «Neesmu piesaistīta kādam konkrētam darba devējam, neesmu ielikta kaut kādos rāmjos - tas ir pozitīvi, un man ļoti patīk šāda kārtība. No otras puses - laika un finanšu plānošana arī gulstas uz maniem pleciem.» Viņas dienas skrējiens ir raibs: video recepšu izveide, recepšu rakstīšana sadarbības partneriem, dalība ar konditoreju saistītos pasākumos, meistarklašu vadīšana u. tml. «Esmu priecīga, ka man ir izveidojies šāds dienas ritms. Nenoliedzami, tas ir nogurdinošs, dažreiz stresa piesātināts. Bet labāk ir nogurt no lietām, kas tev patīk, un ātri atgūt entuziasmu, nekā nogurt no tā, kas nepatīk, un tik un tā turpināt darīt. Pat ja man dažreiz šķiet - būtu labāk strādāt kafejnīcā, tur cept kūkas un pulksten 18 doties mājās, šādas domas ātri izgaist, jo zinu, ka pašreizējā kārtība man ir vispiemērotākā. Dažādība padara dienu krāsainu.» Anna cer, ka tuvākajā nākotnē taps arī viņas YouTube kanāls, kur kūku radīšanas māksla būs dzīvāka, ne tikai iemūžināta fotogrāfijās.
Lai arī patlaban viņa vairs nepieņem pasūtījumus (kūku radīšana pēc pasūtījuma bija Annas dienaskārtībā pirms Hannas piedzimšanas, kad viņa kopā ar asistenti rosījās savā darbnīcā), Anna ir atvērta dažādiem neierastiem izaicinājumiem, piemēram, pirms kāda laika Latvijas balzams palūdzis radīt eklērus ar balzamu (nevis ar balzama garšu, bet principā alkoholisku eklēru). Tas bijis interesants piedzīvojums.
Uz jautājumu, vai plānos ietilpst savas kafejnīcas vai konditorejas izveide, Anna nesaka striktu nē. Šobrīd tas viņai nav aktuāli, bet varbūt kādreiz šī iecere, kas gulst patālākā plauktā, iegūs taustāmas aprises.