Valsts maksā un cilvēki brauc
Pagājušais gads turpina jau 2018. gadā pamanīto pasažieru skaita pieaugumu. 29,5 miljoni ārpilsētu autobusu pasažieru ir kaut par 0,1% vairāk nekā 2018. gadā, un 18,46 miljoni vilcienu pasažieru – par 2,1% vairāk nekā 2018. gadā. Pirms tam pasažieru skaits bija dilis gadu no gada septiņu gadu garumā.
Pavērsiens no samazinājuma uz palielinājumu ārpilsētu autobusu un vilcienu pasažieru skaitā vismaz daļēji sakrīt ar biļešu maksas atlaižu palielināšanu daudzbērnu ģimeņu locekļiem no 2018. gada 1. septembra. Proti, 50% maksas atlaide vecākiem un 90% maksas atlaide bērniem, kā arī 100% maksas atlaide visiem daudzbērnu ģimeņu locekļiem 4. maijā, 11. un 18. novembrī. 2018. gada pēdējie mēneši pagāja, kamēr daudzbērnu ģimenes uzzināja, saprata un noformēja dokumentus atlaižu iegūšanai. Atlaižu izmantošana pa īstam sākās 2019. gadā, kad atlaižu piešķiršanai fiksēto daudzbērnu ģimeņu locekļu braucienu skaits ārpilsētu autobusos un vilcienos pieauga par 161% (!) jeb par 1,53 miljoniem braucienu. Blakus efekts šādai labumu gūšanai bija bažas, vai valstij arī 2020. gadā pietiks naudas šādu braucienu apmaksai, jo lētie braucieni ir valsts, nevis konkrēto transporta uzņēmumu dāvana daudzbērnu ģimenēm. Autotransporta direkcija apliecina, ka šo atlaižu apmaksai šogad rezervēti 3,4 miljoni eiro, ar kuriem jāpietiek līdz 2020. gada beigām.
Valsts 100% apmērā apmaksā braucienus arī 1. un 2. grupas invalīdiem un viņu pavadoņiem. Tikai šai grupai valsts apmaksā braucienus arī pa pilsētām, kamēr nākamajām grupām valsts nodrošina pārvietošanos ārpus pilsētām, bet pārvadājumi pilsētās ir attiecīgo pašvaldību finanšu atbildībā. Nākamās grupas ar 100% atlaidi ārpilsētu satiksmē ir bāreņi, pirmsskolas vecuma bērni, politiski represētas persona un nacionālās pretošanās kustības dalībnieki. Attiecībā pret 2018. gadu šo grupu mobilitāte sabiedriskajā transportā pamatā samazinājusies. Represēto grupā pat -5,9%, jo tie ir veci un ļoti veci cilvēki, kas cietuši Latvijas okupācijas laikos. Invalīdiem -1,9% un maziem bērniem -1,7%, kas saskan ar dzimstības samazināšanos Latvijā kopš 2016. gada. Bāreņu braucienu skaita +0,8% nosaka deinstitucionalizācija Latvijas gaumē. Proti, bērnunami Latvijā likvidēti netiek, lai gan to audzēkņi fiziski atrodas audžuģimenēs, autobusos, internātos vai vispār nezin kur.
Pasažieru un dažos gadījumos pat biļetes apmaksājošo pasažieru skaita pieaugums pagaidām nepalielina biļešu ieņēmumu īpatsvaru sabiedriskā transporta uzturēšanas augošajās izmaksās. Tagadējais pārvadājumu tīkls tika konstruēts 2012. gadā ar 57% biļešu ieņēmumu, bet tagad šī nauda sedz tikai 46% no tīkla uzturēšanas izdevumiem. Valstī ar konsekventi dilstošu iedzīvotāju skaitu citāds rezultāts nav iespējams. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits saka, ka mērķis ir izveidot biļešu un dotāciju attiecību pusi uz pusi.
Gadu no gada lietotais paņēmiens ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanai ir izslēgt no pārvadājumu tīkla maršrutus un reisus, kuros uzturēšanas izdevumi ir vislielākie attiecībā pret ieņēmumiem. Ārpilsētas autobusu maršrutu kopgarums 2019. gada laikā zaudēja beigās aptuveni pusmiljonu kilometru jeb 0,6% un palika 78,3 miljonu kilometru garumā. Šogad tīkla saīsināšana turpināsies ierastajā stilā, bet patlaban rit konkurss uz valsts dotētiem pārvadājumiem pa 65 miljoniem kilometru gadā. Daļu pašreizējo maršrutu valsts grib atstāt pārvadājumiem bez dotācijām un daļu maršrutu - slēgt. Pārgrozībām būtu jāstājas spēkā nākamā gada 1. janvārī, bet konkursa gaitas kavēšanās liedz jau šobrīd pateikt, vai un kā šie nodomi piepildīsies.
Vilcienu satiksmē pērnā gada notikums ir līguma par 32 Čehijas uzņēmumā Škoda vagonka būvētu vilcienu sastāvu piegādi 2022. un 2023. gadā. Tikpat būtiska, bet daudz mazāk paredzama dzelzceļa kravu pārvadājumu samazināšanās Latvijā kopš pagājušā gada rudens, šobrīd un nezināmu laiku uz priekšu. Līdz ar to valsts uzņēmums Pasažieru vilciens kļūst par aizvien ietekmīgāku maksātāju citam valsts uzņēmumam Latvijas dzelzceļš par tā uzturēto sliežu deldēšanu.