Par jaunā koronavīrusa Covid-19 ietekmi uz finanšu un nodokļu politiku, par pasākumiem krīzes pārvarēšanai un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar finanšu ministru Jāni Reiru (Jaunā Vienotība).
- Saeima ir pieņēmusi likumu vīrusa radītās krīzes pārvarēšanai. Kāda ir tā galvenā doma?
- Mēs uzskatām, ka turpmākie divi trīs mēneši ir nenoteiktības laiks. Ir svarīgi saglabāt biznesa infrastruktūru, darbiniekus, darba vietas un radīt iespējas uzņēmējiem tikt pie finanšu līdzekļiem, jo bez tiem nav iespējama uzņēmējdarbība. Uzņēmumiem, kuriem būs problēmas ar Covid-19, būs iespēja pieteikt darbiniekus dīkstāvei, un Valsts ieņēmumu dienests samaksās nevis uzņēmumiem, bet tieši katram darbiniekam par dīkstāvi, vadoties no viņu maksātajiem nodokļiem.
Šajā likumā ir daudzas lietas, kas vērstas uz to, lai vairāk līdzekļu paliktu uzņēmējiem. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem PVN tiks atmaksāts nevis reizi gadā kā iepriekš, bet katru mēnesi. Tam atvēlēti aptuveni 60 miljoni eiro budžeta naudas.
Gada atskaišu iesniegšanu mēs pārceļam uz jūnija beigām, lai slimības izplatīšanās laikā iedzīvotājiem nebūtu jānonāk tiešā kontaktā ar VID darbiniekiem.
Vēl valdība atjaunoja Altum kredītu un garantiju programmu. Šī programma ir atjaunota garantijām 750 miljonu eiro apmērā un kredītiem 200 miljonu eiro apmērā. Tur ir trīs galvenās mērķa grupas. Pirmā ir uzņēmēji, kuriem vajadzīgi apgrozāmie līdzekļi.Tas ir darba algām, materiālu iepirkšanai un tamlīdzīgām vajadzībām.
Otrā grupa ir tie, kas apgrozījuma krituma dēļ nonāk slikto kredītu sarakstos pēc tiem normatīviem, kas ir bankām starptautiski noteikti. Lai nebūtu kā 2008. gadā, kad bankas atbrīvojās no šādiem uzņēmumiem un atprasīja kredītus, valsts garantēs. Tās ir īstermiņa problēmas. Un valsts var garantēt, lai nepasliktinātu uzņēmumu situāciju.
Trešā grupa ir tie uzņēmumi, kuriem bizness pieaug. Ir arī tādi. Daudzu preču sastāvdaļas, kas agrāk tika ražotas Āzijā, tagad līdz Eiropai nenonāk, jo piegādes ir pārtrūkušas. Un Eiropas uzņēmumi meklē, kur izvietot pasūtījumu. Daudziem Latvijas uzņēmumiem ir piedāvājumi ražot, un tad ir nepieciešams steidzīgi palielināt kapitālieguldījumus. Un arī šādiem mērķiem tiks izsniegti aizdevumi.
Kredīti, garantijas, nodokļu pārcelšana darbojas uz visu uzņēmējdarbības vidi, bet sociālā programma darbosies uz tiem uzņēmumiem, kuri ir reāli cietuši no koronavīrusa krīzes. Kā pirmie tiks izskatīti uzņēmumi, kuriem krīzes dēļ ir apstājies bizness - tūrisma uzņēmumi, starptautiskie pārvadātāji, ēdināšana, viesnīcas. Lai saglabātu šo uzņēmumu infrastruktūru uz nenoteiktības laiku, valsts tiem garantēs dīkstāves pabalstu.
- Jūs esat teicis, ka krīzes pārvarēšanai mobilizēti divi miljardi. Kas tā ir par naudu, no kurienes tā tiks ņemta?
- Ir svarīgi saglabāt biznesa infrastruktūru, lai, vīrusa krīzei beidzoties, varētu momentā atsākt uzņēmējdarbību, lai valsts varētu iekasēt nodokļus un apmaksāt pakalpojumus. Mēs rēķinām, ka pabalstu programma pirmajiem diviem mēnešiem prasīs 200 miljonu eiro. Šī nauda gulsies uz valsts parāda. Tā netiks ieskaitīta deficītā, bet tik un tā gulsies uz valsts parāda. Altum programmas ir finanšu instrumenti - tie ir aizdevumi. Premjers Krišjānis Kariņš paziņoja par miljardu eiro. Tie ir mūsu līdzekļi, Valsts kasē esoši. Bet vēl visām amatpersonām, kuras strādā pasaules finanšu institūcijās, ir dots uzdevums mobilizēt pēc iespējas vairāk līdzekļu, lai tie mums būtu pieejami.
Eiropas Investīciju bankā mums ir parakstīts līgums 400 miljonu eiro apjomā. Ir panākta vienošanās, ka šos līdzekļus mēs varēsim izmantot krīzes pārvarēšanai. Šos līdzekļus valsts varēs izlietot kā garantijas vai aizdevumus. Mums nav jāiztērē visi 400 miljoni. Vēl ir 600 miljonu, kas ir Eiropas Savienības fondos, un šo naudu arī ir iespējams pārprogrammēt. Varbūt būs jāatsakās no kādām programmām, kas tagad vairs nav prioritātes. Līdz ar to kopā tie ir divi miljardi eiro.
Arī Pasaules banka veido programmas krīzes pārvarēšanai. Visu informāciju, kas mums ienāk, mēs nododam tālāk uzņēmējiem, lai viņiem būtu iespēja izvērtēt, kādas ir viņu iespējas dabūt finansējumu. Jo daudzas no šīm programmām nav valsts programmas, tās ir uzņēmējdarbības programmas trešajās valstīs. Daudzi mūsu uzņēmēji veic darbību trešajās valstīs, un viņiem ir iespēja piesaistīt šos līdzekļus.
Notiek aktīvs darbs ar Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas un citām uzraugošajām Eiropas līmeņa institūcijām, lai samazinātu prasības mūsu komercbankām par kredītu kvalitāti un tās varētu aktīvāk izsniegt kredītus.
Mēs gribam Eiropas Investīciju bankas programmu, kas ir 400 miljonu eiro, palielināt uz lielāku summu. Šī programma ir mums izdevīga tādā ziņā, ka tā neradīs mums saistības pilnā apjomā, bet tikai tajā apjomā, ko izmantosim.
- Kā tas nākas, ka Saeimā pietrūka divu deputātu balsu, lai palielinātu mediķu algas par 20 procentiem?
- Visi šie līdzekļi ir vienreizēji līdzekļi, kas paredzēti ekonomiskajai attīstībai un situācijas saglābšanai. Mēs varam pielikt jebkurai kategorijai algu vien tad, ja zinām, ka šo naudu nopelnīsim. Bet šie divi miljardi ir vienreizēji līdzekļi.
Priekšplānā ir izvirzījušies neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesti un iekšlietu sistēmas darbinieki, un mēs no pirmās dienas esam pieņēmuši lēmumus par to, ka viņu darbs tiek uzskaitīts un apmaksāts, un tiks apmaksāts arī turpmāk. Valdība nāks arī ar priekšlikumiem mediķu atalgojumam, bet tie būs vienreizēji pasākumi. Mēs nevaram nenopelnītu naudu likt pastāvīgos izdevumos. Tur ir tā lieta, un tāpēc Saeimas deputāti balsoja atbildīgi. Pretējā gadījumā tas būtu tiešs atkārtojums tam, kas notika pagājušajā gadā.
Tam vienkārši nav līdzekļu ilgtermiņā. Pirmkārt, no investīciju līdzekļiem to nevar izdarīt, tie nav paredzēti šādam mērķim. Un, otrkārt, ko tad mēs darītu nākamgad?
Jo nākamajos gados budžeta izdevumus mēs varam veidot atkarībā no tā, kādi būs ieņēmumi. Bet aizņēmumi nav ienākumi.
Pašlaik tiek bieži citēta ziņa, ka Eiropas Komisija ir teikusi: «Tērējiet tik, cik ir nepieciešams!» Taču tā ir teikuma pirmā daļa. Pilns teikums skan tā: «Tērējiet tik, cik ir nepieciešams ekonomikas stimulēšanai!» Tas tieši nozīmē to, ka šie ir vienreizējie pasākumi ekonomikas stimulēšanai, lai ir uzņēmējdarbība, kas nākamajos gados pelnīs nodokļus. Ja nestimulēsim ekonomiku, tad nākamajos gados naudas nebūs.
- Latvijas Bankā, komercbankās, Finanšu ministrijā ir eksperti, kas vērtē makroekonomikas tendences, un gada sākumā vēl bija prognoze par vairāk nekā 2% IKP pieaugumu. Taču tas bija tad, kad vēl nevarēja jaust, ka koronavīrusa krīze būs tik smaga. Kādas ir prognozes, ja tās vispār iespējamas, tagad?
- Šogad izaugsmes nebūs. Tas ir tas, kas diemžēl jāpasaka. Prognozes ir dažādas - no nulles labākajā gadījumā, kas tagad jau izskatās optimistiska prognoze, līdz kādiem pieciem sešiem procentiem mīnusā. Ir eksperti, kas prognozē kritumu apmēram divu procentu apmērā. Tātad, iespējams, būs nevis agrāk plānotais 2,4% plusā, bet mīnus 2,4% vai pat mīnus 5%. Tas atkarīgs no tā, cik ilgi turpināsies koronavīrusa izplatīšanās un nenoteiktības laiks. Pēc šā nenoteiktības laika beigšanās varēs jau kaut ko prognozēt. Pagaidām jebkādus skaitļus vēl nevar saukt par prognozēm - tā drīzāk ir zīlēšana.
- Vai cilvēki var cerēt, ka viņiem būs nodokļu atlaides, nodokļu brīvdienas, ka netiks aprēķinātas soda naudas, ka ļaus kādus maksājumus veikt vēlāk?
- Instruments par nodokļu nomaksas atlikšanu darbojas kopš iepriekšējās finanšu krīzes. Bet šim instrumentam maksimālais termiņš ir atlikt maksājumus uz vienu gadu, sadalot pa mazākiem maksājuma termiņiem. Mēs to atstājām un nelikvidējām, jo ir daudzi biznesi, kas ir sezonāli, un tiem ļauts maksāt nodokļus ilgākā laikā. Mēs esam pieņēmuši jaunu normu likumā, kas atļaus krīzes skartiem uzņēmumiem nodokļu maksu veikt triju gadu periodā. Tas atstās uzņēmumiem vairāk naudas kontos, lai atspertos, kad krīze būs beigusies.
No uzņēmumiem, kas atrodas pašvaldību un valsts telpās, netiks ņemta nomas maksa. Piemēram, ja skola ir slēgta, tad arī skolēnu ēdināšanas uzņēmums nestrādā, naudu nesaņem un nevar samaksāt nomas maksu.
Ir priekšlikumi par soda sankciju nepiemērošanu par kavētiem maksājumiem. Šādas normas būs, bet tām vēl vajadzīgi precizējumi, lai tās nevarētu izmantot ļaunprātīgi. Ministru kabinets strādā pie šīm normām.
- Saskaņā ar valdības Rīcības plānu Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem līdz 2020. gada 31. maijam jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2021.-2025. gadam. Vai šis datums ir reāls? Kā vīrusa krīze ietekmēs nodokļu politiku?
- Tas iekavējas, bet varu paust savu viedokli, ka mums jāturpina darbs pie nodokļu lietām. Pie tā, lai katrā darba vietā darba devējs nodrošinātu darba ņēmējam ne tikai minimālos iztikas līdzekļus, bet arī minimālo sociālo garantiju. Latvija ir palikusi starp retajām valstīm, kur pastāv legāla iespēja nodarbināt cilvēkus, nesniedzot sociālās garantijas. Tur jārisina jautājums par atvieglotiem režīmiem, par minimālām sociālām iemaksām. Jo tagad sociālās iemaksas ir veikuši apmēram 600 tūkstoši, bet sociālā palīdzība būs jāsniedz lielam ļaužu lokam. Arī tiem, kas nav maksājuši. Tā ir problēma, kurai jārod risinājums.
- Jūs esat teicis, ka, lai arī ir vīrusa krīze, tas neapturēs darbu pie nodokļu reformām. Ko ar to domājāt?
- Tagad ir jāsniedz sociālā palīdzība, bet parādās bēdu bilde, ka 200 tūkstoši nav maksājuši sociālos nodokļus. Tāpēc darbs ar nodokļiem jāturpina.
- Tiek plānota mikrouzņēmumu (MU) režīma būtiska ierobežošana, 2021.-2023. gada periodā MU samazinot par 65-75%, bet MU nodarbinātos par 73-80%. Kādas, jūsuprāt, ir alternatīvas nodarbinātajiem, likvidējot MU režīmu?
- Diemžēl MU režīms, kas bija domāts iepriekšējās finanšu krīzes pārvarēšanai, pārvērtās par nodokļu optimizācijas instrumentu. Ja mēs skatāmies visu laika posmu, kopš MU pastāv, lielākā daļa mikrouzņēmumu nāk no tiem uzņēmumiem, kas iepriekš strādāja vispārējā nodokļu režīmā. Ļoti maza daļa - 5% līdz 7% - ir tādi mikrouzņēmumi, kas atbilst idejai, ar kādu valdība tos sākotnēji izveidoja. Līdz ar to tēze, ka mikrouzņēmumi palīdz pārvarēt krīzes sekas un rada darba vietas, neiztur kritiku. Nepatīkami arī tas, ka darba devēji ir spieduši cilvēkus reģistrēties kā mikrouzņēmumiem. Apstākļos, kad bija bezdarbs, cilvēkiem nebija izvēles un iespēju to nedarīt. Tā par mikrouzņēmējiem ir kļuvis liels skaits cilvēku bez jebkādas saprašanas par uzņēmējdarbību, grāmatvedību. Šāda veida mikrouzņēmumiem nav perspektīvas, bet jāstrādā pie tā, lai rodas uzņēmumi, kas maksā nodokļus.
- Saskaņā ar topošajām jaunajām nodokļu pamatnostādnēm cigaretēm 2021. gadā akcīzes nodokļa likmi piedāvāts paaugstināt par pieciem procentiem, kas vienas cigarešu paciņas cenu sadārdzinātu par 0,15 eiro. 2023. gadā akcīze cigaretēm augtu vēl par pieciem procentiem. Vai tas neveicinās kontrabandu un nelegālo ražotņu atvēršanos?
- Mums katru gadu ir pētījumi, un pēdējo gadu laikā, kopš valsts ir sākusi pakāpenisku akcīzes nodokļa palielinājumu, kontrabandas un viltojumu apjoms ir samazinājies. Cigarešu akcīzes nodokļa ieņēmumi samērā labi pildās. Mūsu nodokļa apjoms stipri atpaliek no vidējā Eiropas Savienībā, bet mums jāņem vērā konkurences apstākļi starp Baltijas valstīm. Un tad mēs izvēlējāmies, ka turpinām šo politiku - akcīzes nodokli palielināt lēni, pakāpeniski, lēzeni, iekļaujot to vidējā termiņa nodokļu politikas pamatnostādnēs. Izņēmums ir jaunie smēķēšanas veidi - šķidrā un karsējamā tabaka, jo tiem iepriekš akcīze bija nesamērīgi zema.
- Bet kāpēc karsējamai tabakai plānots tik milzīgs lēciens - par 60 procentiem?
- Tas ir pieaugums, lai izlīdzinātu nodokļu likmes. Mēs skatāmies arī uz Lietuvu un Igauniju un mēģinām noturēt savu līmeni vidējā Baltijas līmenī. Igaunijai ir reference uz Somiju, kur akcīze ir augstāka, bet Lietuvai - uz Poliju, kur akcīze ir vēl zemāka. Mums ar to ir jārēķinās. Tiklīdz rodas nobīde par zemu vai par augstu, notiek nevēlami procesi.
- Ir eksperti, kas teic, ka e-cigaretes un karsējamā tabaka ir mazāk kaitīga nekā parastās cigaretes. Vai akcīzes nodokļa paaugstināšana neveicinās e-cigarešu un karsējamās tabakas smēķētāju pāreju atpakaļ uz cigaretēm?
- Es domāju, ka akcizētajās precēs nevajadzētu šķirot, kura ir vairāk kaitīga vai mazāk kaitīga. Tāpat arī degviela netiek šķirota, kura benzīna marka ir kaitīgāka, kura ne, - vienkārši ir preču grupa, un viss.
- Elektronisko cigarešu nelegālais tirgus jau tagad tiek vērtēts kā vismaz 50% no kopējā tirgus. Ievērojami palielinoties e-cigarešu šķidrumu cenai, vai nepastāv risks, ka valsts nesaņems akcīzē neko?
- Nē, tas tā nav. Rezultāti līdz šim ir rādījuši, ka akcīzi izdodas iekasēt labi. Mēs arī esam vienkāršojuši akcīzes aprēķināšanu. Viena no akcīzes nodokļa funkcijām ir valsts ieņēmumu palielināšana, tāpēc mēs ar saprātīgu pieaugumu akcīzes precēm vēlamies panākt, lai ir samērojama konkurence ar Lietuvu un Igauniju, lai nerodas kontrabanda un lai budžetam ir ieņēmumi.
- Pagājušā gada vasarā izcēlās «akcīzes karš» ar Igauniju, kas bija spēji samazinājusi akcīzes nodokli alkoholam. Arī Latvija tad samazināja. Vai Baltijas valstu valdību sadarbībā tagad ir kaut kas uzlabojies, lai līdzīga veida nesaprašanās neatkārtotos?
- Ir iestājies «akcīzes miers», jo Igaunija jau arī nevar bezgalīgi samazināt nodokli. Viņiem tāpat kā mums akcīzes nodoklis nozīmē fiskālos ieņēmumus budžetā, un šādi kari nedod labu rezultātu ne vienai, ne otrai pusei.