Mirklis pirms izmaiņām

© pixabay.com

Rīgas standartapbūves dzīvokļu cenu pārskats, kurā februāra cenas ir vissvaigākās, laikam gan ieies vietējā vēsturē kā pēdējais vairāk par desmit gadiem ilgušam periodam, kad cenas ir kāpušas vai svārstījušās kopumā tomēr augšupejošā virzienā.

Iepriekšējais cenu pagrieziena punkts no krituma uz kāpumu tika fiksēts 2009. gada jūlijā pie cenas 490 eiro par kvadrātmetru Rīgas blokmājas dzīvoklim. Kopš tā laika cenas gandrīz vai dubultojušās, par spīti vismaz diviem apstākļiem, kam vajadzēja cenas pazemināt. Pirmkārt, blokmājas pietuvojušās sava ekspluatācijas termiņa beigām. Apgalvojums neapšaubāmi pareizs, lai gan termiņa beigas nav zināmas, un tāpēc nav saprotams, cik liels vai ne pārāk liels periods blokmājām atlikušajā pastāvēšanas laikā ir pagājušie vai arī nākamie desmit gadi. Otrkārt, valsts pazaudējusi vairākus simtus tūkstošu iedzīvotāju jeb apmēram katru sesto iedzīvotāju. Attiecībā uz Rīgu tas nozīmē, ka Latvijā gandrīz vai izsmeltas tādu cilvēku rezerves, kuri gribētu un varētu pārcelties uz Rīgu, izmantojot padomju laika dzīvokļus vispirms kā īrētu mājvietu un pēc tam, ja labi paveicas, kā savu pirmo īpašumu Rīgā. Tomēr arī šajā ziņā paliek liela nenoteiktība, jo gandrīz izsmeltas rezerves nav pilnīgi izsmeltas rezerves un cilvēku pieplūdums turpinās.

Prognozes par mājokļu cenu pazemināšanos balstās uz mākleru novērojumiem par īres tirgu, kur

Covid-19 krīzes iespaidā pieprasījums pēkšņi zudis un piedāvājums, t.i., īres platību piedāvājums kļuvis lielāks par pieprasījumu. Enerģiskākie īrnieki metušies meklēt labākus dzīvokļus par tādu pašu cenu vai pat par zemāku cenu. Variants ir izmantot labāka un lētāka dzīvokļa meklējumus kā līdzekli, lai kaulētos ar izīrētāju par jau noīrētā dzīvokļa īres maksas pazeminājumu.

Nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana martā turpinājusies galvenokārt pēc inerces ar mērķi beidzot tomēr noslēgt jau sāktos darījumus. Pavisam neilgs laiks atlicis līdz tam, kad mākleri apkopos ziņas par reāli noslēgtajiem darījumiem martā un iegūs pirmos rezultātus par to, ir vai nav Covid-19 ietekmējis mājokļu cenas. Pagaidām, tātad, cenu pazemināšanās jāizsaka pieņēmumu formā. Divējādi iespējams vērtēt faktu, ka mājokļu cenu kāpums Rīgā iepriekšējos gados aizvien vairāk atpalika no cenu kāpuma Tallinā un Viļņā. No vienas puses, cenu korekcija varētu būt mazāka jeb, kā Bībelē teikts, tie pirmie kļūs pēdējie. Jā, bet turpat arī brīdināti tie, kuriem nekā nav, ka no viņiem tomēr vēl kaut ko atņems. Proti, ja cenu lēnā rāpšanās uz augšu Rīgā atspoguļo valsts un tās galvaspilsētas vājumu, tad jābaidās, ka ļaunais vīruss šo vājumu vēl pastiprinās.

Ekonomika

Demogrāfijas rādītāji iezīmē nākotnes pensionāru ainu drūmās krāsās. Jau pēc 25 gadiem, šodienas darbinieks, dodoties pelnītā atpūtā, pensijā saņems tikai trešdaļu no vidējās algas valstī. Atrast naudu, lai izmaksātu pensijas, valstij būs grūti. Taču ar saviem šī brīža lēmumiem valsts grib apsolīt maksāt vēl vairāk. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” ziņo, ka 1% pārnese uz 1. pensiju līmeni četru gadu laikā papildinās speciālo budžetu par 616 miljoniem eiro, bet par atmaksu nākotnē skaidras vīzijas nav.

Svarīgākais