Maksātnespējas reģistrs rāda, ka sabiedrībā labi pazīstamā uzņēmēja Gunāra Ķirsona ēdināšanas firma SIA Lido lūgusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu noteikt tai tiesisko aizsardzību.
Latvijas tiesu interneta portālā atrodama informācija, ka tiesiskās aizsardzības lieta pēc uzņēmuma pieteikuma ierosināta 16. septembrī. Tālāk jāseko tiesas sēdei, kam datums vēl nav noteikts.
Lūgums pēc tiesiskās aizsardzības nozīmē, ka uzņēmums pats atzīst savu maksātnespēju, bet lūdz kreditoru piekrišanu savus parādus nokārtot vēlāk. Tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšana novērš to, ka kreditori apķīlā uzņēmuma mantu un naudas līdzekļus. Parasti tas nozīmē uzņēmuma darbības pārtraukšanu un neiespējamību atgūt vairāk naudas, nekā iespējams parādnieka īpašumu izsolēs. Teorētiski kreditoru guvums būtu lielāks, ļaujot uzņēmumam strādāt, taču paliek arī bažas, ka parādnieks izmantos tam doto laiku nevis naudas pelnīšanai un parādu atdošanai, bet parādniekam palikušo īpašumu slēpšanai. Tiesas kontrolei būtu jānovērš tādas darbības. Lido gadījumā parādniekam vispirms būs jāpārliecina tiesa, ka tas spēšot vienoties ar saviem kreditoriem, un pēc tam tiesas noteiktā laikā jāiegūst kreditoru piekrišana savam plānam, kā tas norēķināsies ar kreditoriem.
Pretēji gaidītajam Lido īpašnieks G. Ķirsons tomēr nav iekļauts Saeimas deputātu kandidātu sarakstā no kustības Par labu Latviju! (PLL), kaut gan viņš ir viens no kustības dibinātājiem un viens no tiem, kam visvairāk būtu vajadzīgs deputāta statuss, lai vismaz uz laiku izvairītos no civilās un kriminālās atbildības par saviem parādiem, tajā skaitā par nodokļu parādiem. G. Ķirsons pēc sava darbības stila ļoti atgādina citu uzņēmēju Valdi Krisbergu, kurš jau nogājis ceļu no Saeimas līdz cietumam.
Tāpat kā V. Krisbergam, arī G. Ķirsonam viss bizness ir balstīts uz pasaku stāstīšanu vispirms jau pašam sev. Abi kungi to prot darīt tik pārliecinoši, ka atradās bankas u.c. iestādes, kas viņu darbību kreditēja. Piemēram, ar jūnija sākumu datētā PLL propagandas materiālā internetā ir atrodams šāds teksts ar G. Ķirsona parakstu: "Mēs cepam kotletes. Jo tas ir mūsu darbs – ēdināt cilvēkus. Mēs sākām veidot rūpnīcu, lai celtu mājas, un daudzi teica: tu rīkojies aplam! Cik dzīvokļu un māju jau sacelts, cik daudzas no tām stāv tukšas… Un tomēr es teicu: tas jādara, mums jāizveido māja, kas nāk no Latvijas."
Tagad izrādās, ka šeit domātā Lido dizaina rūpnīca ir sakrājusi vismaz 15,7 miljonus latu parādus, kurus atmaksāt nav nekādu cerību. Tas savukārt nozīmē, ka par G. Ķirsona parādiem nāksies maksāt visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo vismaz 3,5 miljonu latu aizņēmums segts ar Latvijas Garantiju aģentūras galvojumu. Kļūst zināmi arī šokējoši fakti, kā G. Ķirsons padarījis savus darbiniekus par parādniekiem piespiedu kārtā, algas vietā izsniedzot tiem savas parādzīmes. Tā varētu būt gan nodokļu apiešanas shēma, gan pierādījums tam, ka nekādas naudas G. Ķirsonam patiešām nav.
Publiskas norādes uz G. Ķirsona bezcerīgajiem parādiem presē figurē jau kopš šā gada pavasara. To rezultātā G. Ķirsons tika atbīdīts no Saeimas deputātu kandidātu saraksta un pēdējos LPP aģitācijas materiālos nav redzams arī starp vēlēšanu sarakstu reklamējošām sejām. Tiesu sistēmas publicēto ziņu Lido lūgumu pēc tiesiskās aizsardzības G. Ķirsons esot sagaidījis, atrodoties kaut kādā prombūtnē. Tāda vismaz ir Lido biroja sniegtā versija Neatkarīgajai, ka birojā neesot un vismaz šonedēļ nebūšot neviena, kas varētu komentēt uzņēmuma situāciju.
Īpašas vajadzības pēc G. Ķirsona taisnošanās arī nav, jo viņa iedomu neatbilstība realitātei ir acīmredzama. Piemēram, ar 2006. gada 5. februāri aģentūras LETA arhīvā ir datēts G. Ķirsona solījums Gaiziņkalna pakājē pie Kaķīša ezera veidot tādu atpūtas kompleksu, kuru apmeklēšot 3000 cilvēku dienā. Īstenībā gadā ir labi ja trīs dienas, kad Gaiziņa tuvumā apgrozās 300 cilvēku.