Krievija plāno sūtīt karā pret Ukrainu ne tikai jau ieslodzītos, bet arī tos, kuri vēl nav saņēmuši sodu - iespējams, Krievijas armijas rindas papildinās aptuveni 20 tūkstoši apsūdzēto, kuri šobrīd atrodas pirmstiesas izolatorā, vēsta “unian.net”.
“Valsts dome septembra beigās pieņēma likumprojektu, kas ļauj slēgt līgumus ar Aizsardzības ministriju gan ar tiem, par kuriem vēl tikai notiek izmeklēšana, gan tiem, kas jau ir notiesāti,” raksta Krievijas mediji.
Saskaņā ar publikāciju, likumu vēl nav parakstījis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, taču, pēc vairāku žurnālistu domām, pašlaik pirmstiesas aizturēšanas izolatoros jau notiek gatavošanās, lai apsūdzētos nosūtītu karā.
Atbilstošs uzdevums uzdots arī militārpersonām, kas iesaistītas komplektēšanā. Pēc informācijas avota Krievijas Aizsardzības ministrijā, sagatavošanās sastāv no informācijas vākšanas par militārajam dienestam piemēroto apsūdzēto skaitu un to, cik no viņiem ir gatavi doties uz fronti. Tiek atzīmēts, ka no aptuveni 60 tūkstošiem apsūdzēto plānots savervēt 40%.
No katras pirmstiesas izolatora karā varēs izvest ap 100 apsūdzēto. Krievijā ir 210 pirmstiesas aizturēšanas centri, kas nozīmē, ka karā pret Ukrainu varētu tikt nosūtīti aptuveni 20 tūkstoši cilvēku.
Kopumā Krievijas pirmstiesas aizturēšanas izolatoros 2024. gada sākumā atradās 106 tūkstoši cilvēku, tajā skaitā ne tikai apsūdzētie, bet arī personas, par kurām notiek izmeklēšana.
Tajā pašā laikā izskan informācija, ka samazinās to ieslodzīto skaits, kas ir gatavi doties karā, līdz ar to lēmums nosūtīt apsūdzētos uz fronti liecina par ieslodzīto pieplūduma samazināšanos frontes līnijā.
"Krievijā ievērojama daļa no šī kontingenta jau ir izgrābta, tāpēc mums ir jāpaņem arī potenciālie ieslodzītie," stāsta avots. "Vai tas nes jaunu mobilizācijas vilni? Atkarīgs no tā, vai Kremlim pietiks pacietības. Līdz šim politiskā vadība ir apmierināta ar karaspēka virzību par 400 metriem dienā un pakāpenisku Ukrainas armijas sagraušanu, taču viss var mainīties,” uzskata avots.