AirBaltic pasažierus lidostas strīds neskars

© f64

Iezīmējoties jaunās valdības aprisēm, tiek apsvērta iespēja nozīmīgo satiksmes ministra portfeli, visticamāk, vairs neatstāt tēvzemiešu ziņā. Tieši tādēļ to ieliktie valdes locekļi Rīgas lidostā turpina publiski tracināt sabiedrību ar dažādām sankcijām, kas varētu notikt, ja nacionālā lidsabiedrība Air Baltic Corporation (airBaltic) nesamaksās piecu miljonu latu lielo parādu.

Vakar lidosta izplatīja publisku ultimātu, ka tā šodien pēcpusdienā pārtrauks apkalpot airBaltic lidmašīnas, ja līdz pusdienlaikam netiks veikta priekšapmaksa par lidostas sniegtajiem pakalpojumiem, to pamatojot ar faktu, ka airBaltic ir atteikusies noslēgt lidostas piedāvāto mierizlīgumu.

Lidsabiedrības airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags uzsver, ka pasažieriem nav jāsatraucas un visi reisi tiks izpildīti, kā tas paredzēts lidojumu grafikā. Lidsabiedrības prioritāte esot zemu izmaksu nodrošināšana pasažieriem, tāpēc tā nepiekrīt lidostas ultimātam – maksāt atšķirīgu maksu salīdzinājumā ar citām lidsabiedrībām par izmantotajiem lidostas pakalpojumiem.

"Nav pieņemams, ka Latvijas aviokompānija, un līdz ar to arī pasažieri, maksā daudzkārt lielāku maksu par Rīgas lidostas pakalpojumiem nekā kāda ārvalstu kompānija. Tas bija airBaltic priekšlikums Rīgas lidostai pāriet uz priekšapmaksu, un vienlaikus arī nolīgt neatkarīgu auditorkompāniju, kas objektīvi izvērtē tarifus, lai visiem aviopārvadātājiem tie būtu vienādi un neradītu diskriminējošus konkurences nosacījumus," lidsabiedrības pozīciju skaidro J. Vanags.

Rīgas lidosta plāno iesniegt tiesā arī papildu prasības pieteikumu par airBaltic parādu, kas šobrīd pārsniedz piecus miljonus latu. Parādsaistības veidojušās no 2009. gada beigām. "Brīdinājums par priekšapmaksas piemērošanu airBaltic sniegtajiem pakalpojumiem ir bezprecedenta solis, un tā pamatā ir aviokompānijas izvairīšanās no maksas par saņemtajiem pakalpojumiem un negatīvo kredītvēsturi attiecībā pret nozīmīgāko sadarbības partneri – Rīgas lidostu," komentē lidostas preses sekretārs Mārtiņš Langrāts.

Lai arī airBaltic Rīgas lidostā jau labu laiku izmanto North Hub Services pakalpojumus, piemēram, pasažieru reģistrāciju, iekāpšanas un izkāpšanas servisa organizēšanu, ir pakalpojumi – telpu noma, autobusi pasažieru nogādāšanai uz gaisakuģiem, trapu serviss un citi, kurus joprojām nodrošina pati lidosta. M. Langrāts uzsver, ka lidosta Rīga ir 100 procentu valsts uzņēmums un tā realizē saimniecisko darbību, kas atbilst valsts interesēm, nacionālajiem un starptautiskajiem likumiem.

Savukārt abu strīdā iesaistīto uzņēmumu īpašniece Satiksmes ministrija (SM) atklāj, ka ir informēta par lidostas pieņemto lēmumu, airBaltic piemērot priekšapmaksu. "Šādu soli lidosta bija spiesta spert, jo saņēmusi kompānijas airBaltic atteikšanos slēgt mierizlīgumu. SM norāda, ja mierizlīguma noslēgšana ar airBaltic nav iespējama, vienīgais risinājums abu pušu konflikta atrisināšanai ir tiesa," norāda SM preses pārstāve Ilze Eida.

Saistībā ar airBaltic atteikumu slēgt mierizlīgumu SM uzskata, ka uzņēmuma valde nav veikusi visas darbības, lai panāktu strīda atrisinājumu ārpus tiesvedības. Ja minēto darbību rezultātā aviokompānijai radīsies zaudējumi, valsts kā akcionāre vērsīsies pret uzņēmuma valdi – tās prezidentu, izpilddirektoru un līdzīpašnieku Bertoltu Fliku.

Ekonomika

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde šodien spriedusi par tālāko rīcību nākamā Latvijas Bankas prezidenta jautājumā, bet gala lēmumu par to, vai uz amatu būtu virzāms "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, vēl nepieņēma.