Ekonomikas ministrija: Jādomā par papildu finasiālo atbalstu, ja Covid-19 situācija pasliktināsies

© f64.lv, Oksana Džadana

Stingrāki ierobežojumi ir tikai laika jautājums, tāpēc ir jādomā par papildu finansiāliem stimuliem ekonomikai un iedzīvotājiem, uzskata Ekonomikas ministrija (EM).

EM otrdien Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē sniedz informāciju par aktuālo situāciju tautsaimniecībā.

No sēdē iesniegtās EM prezentācijas izriet, ka ministrija mudina gatavoties pasākumiem, ja gadījumā epidemioloģiskā situācija pasliktinās, piemēram, gadījumā, ja tiek sasniegts ārkārtīgi augsts saslimstības līmenis - 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits pārsniedz 700 uz 100 000 iedzīvotājiem, vai ir ļoti straujš saslimstības pieaugums - ja, pie 14 dienu kumulatīvā saslimstības līmeņa virs 200 uz 100 000 iedzīvotājiem, septiņu dienu saslimstības rādītājs nedēļas laikā ir pieaudzis par 20%.

Tāpat EM norāda, ka ir jāgatavojas jauniem pasākumiem, ja gadījumā strauji izplatās jaunie paaugstinātas virulences koronavīrusu paveidi, piemēram, ja nedēļas laikā no kopējā SARS-CoV-2 sekvencēto paraugu skaita vairāk nekā 5% gadījumu tiek atklāti jaunā tipa vīrusa paveidi, un ir aizdomas par vietējo transmisiju.

EM ieskatā, šādā gadījumā var tikt lemts par papildu stingru piesardzības un drošības pasākumu ieviešanu reģionālā vai nacionālā mērogā, proti, iespēju robežās nodrošinot attālināto darbu, pirmsskolas izglītības iestādēs nodrošina dežūrgrupas tikai tiem bērniem, kuru vecāki veic neatliekamus darba pienākumus un nevar nodrošināt bērnu uzraudzību.

Epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās gadījumā EM pieļauj, ka varētu tikt ierobežota pārrobežu migrācija, kā arī iedzīvotājiem nodrošināts nepieciešamais atbalsts, piemēram, pabalsti, pārtikas un pirmās nepieciešamības preču nodrošinājums, kritiski nepieciešamo pakalpojumu pieejamība.

EM brīdina, ka stingrāki ierobežojumi ir tikai laika jautājums, tāpēc laikus jādomā par ekonomikas kapacitātes stiprināšanu.

Ministrija atzīst, ka vakcinācijai pret Covid-19 un saslimušo ārstēšanai, kā arī epidemioloģisko pasākumu ievērošanai ir tieša ietekme uz ekonomikas attīstību. "Šiem pasākumiem nevajadzētu žēlot līdzekļus, jo tās valstis, kas pirmās izies no krīzes, ātrāk spēs atjaunot ekonomiku un iegūs konkurētspējas priekšrocības," uzsver EM.

Tāpēc ministrija rosina izstrādāt priekšlikumus kompensējošiem pasākumiem, novirzot papildus naudu ekonomikas kapacitātes noturēšanai, mājsaimniecību ienākumu saglabāšanai, jo īpaši ģimenēm ar bērniem.

Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī no 9.novembra līdz 6.aprīlim izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne ierobežojumu.

Pēc Finanšu ministrijas un Fiskālās disciplīnas padomes aprēķiniem, valsts atbalsts Covid-19 krīzes mazināšanai sasniedzis aptuveni 3,69 miljardus eiro.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.