Pratināšanas septītajā dienā t.s. Lemberga prāvā miljonārs Vladimirs Krastiņš aizliecinājās līdz identiskam absurdam, kā savulaik Valentīns Kokalis.
Jāatgādina, ka no V. Kokaļa liecībām izrietēja, ka vispirms Ventspils mērs Aivars Lembergs panācis, lai V. Kokalim tiktu uzdāvinātas Šveices kompānijas Ost Services Zurich AG kapitāla daļas aptuveni 19 000 Šveices franku nominālvērtībā, bet tūlīt pēc tam no V. Kokaļa izspiedis Latvijā reģistrētās SIA Puses kapitāla daļas 2 (divu) latu nominālvērtībā.
Savukārt no miljonāra V. Krastiņa liecībām septītajā pratināšanas dienā izrietēja, ka vispirms A. Lembergam piederoša firma V. Krastiņam uzdāvinājusi 5% SIA Lat Transnafta daļu, bet pēc tam 3% šīs pašas kompānijas kapitāla daļu A. Lembergs paprasījis atpakaļ. Sapratis, cik muļķīgi sanācis, V. Krastiņš Ventspils mēra komandai veltīja rūgtus atzinības vārdus: "Nu, šahisti."
Arī citas epizodes nenesa veiksmi nedz paša cietušā miljonāra V. Krastiņa pozīcijai, nedz prokuroru sacerētajai apsūdzībai. Miljonārs joprojām nespēja atcerēties, vai tiešām un kāpēc no Ventspils mēra bērniem – Līgas un Anrija Lembergiem – trijos maksājumos saņēmis 700 000 ASV dolāru.
Savukārt Ventspils mēra advokāts Raimonds Krastiņš tiesai uzrādīja bankas dokumentus, ka šādi pārskaitījumi uz V. Krastiņa kontiem tiešām veikti.
Šajā brīdī gluži neticamu divkosību parādīja prokurors Juris Juriss, kurš pauda, ka šādi dokumenti krimināllietas materiāliem nav pievienojami, jo satur sensitīvus datus par personas bankas kontu, kas tagad būs "brīvi pieejami jebkuram". Kā zināms, paši prokurori krimināllietas materiāliem ir pievienojuši Līgas un Anrija Lembergu bankas kontu izrakstus, nevienu personu nebrīdinot par šīs informācijas neizpaušanu. Tā rezultātā kontu izraksti priekšvēlēšanu laikā tika publicēti kādā interneta vietnē, par ko jau ierosināta krimināllieta.
Advokāts R. Krastiņš atrada minēto pārskaitījumu faktu arī krimināllietas materiālos iekļautajās, nu jau skandalozu slavu ieguvušajās bankas kontu izdrukās. Miljonārs V. Krastiņš vienalga šos nieka 700 000 dolārus neatcerējās. Vienīgais, ko pēc tiesneša Borisa Geimana uzstājīga jautājuma viņš atzina, ka šī naudiņa notērējusies.
Tomēr šiem nieka 700 000 dolāriem, kā arī kādam darījumam ar ekskluzīvu zemes gabalu Jūrmalā ir būtiska loma V. Krastiņa liecību patiesuma izvērtēšanā. Proti, 2006. gada decembrī V. Krastiņš prokuratūrai sniedzis A. Lembergam labvēlīgas liecības, bet 2008. gada janvārī prokuratūrai paziņojis, ka tās bijušas nepatiesas. Nepatiesas liecības viņš sniedzis, jo baidījies no A. Lemberga.
Advokāts R. Krastiņš tiesai iesniedza dokumentu klāstu. Pēc advokāta teiktā, šie dokumenti parāda, ka liecību maiņas iemesls diezin vai ir bijušas V. Krastiņa bailes no A. Lemberga, bet gan "kaut kas cits". Proti, 2007. gada vasarā V. Krastiņš nemaz nav baidījies asi konfliktēt ar A. Lembergu par milzu vērtībām.
Lietas būtība ir šāda. 2006. gada decembrī, dažas dienas pēc liecību sniegšanas prokuratūrā, V. Krastiņš nopircis no Līgas un Anrija Lembergiem ekskluzīvu zemes gabalu Jūrmalā, blakus Krievijas vēstnieka rezidencei, 100 metru no jūras. Lai gan zemes gabals, pēc Latio novērtējuma, tobrīd maksājis 1,5 miljonus latu, Lembergi par to prasījuši tikai nieka 150 000 latu. Tomēr paredzētas atpakaļpirkuma tiesības, kuru izmantošanas gadījumā V. Krastiņš iegūtu 30 000 latu.
Pusgadu vēlāk šis zemes gabals V. Krastiņam acīmredzot ļoti iepaticies (ja atceras viņa liecības par ārstēšanos Krievijas prezidenta klīnikā, var izteikt minējumu – varbūt miljonāram ir vājība atrasties augstu Krievijas amatpersonu tuvumā?). Miljonārs pieprasījis, lai atpakaļpirkuma tiesības tiktu anulētas un lai minētais zemes gabals bez jebkādiem ierobežojumiem nonāktu viņa īpašumā. Šajā sakarā pušu starpā turpinās tiesāšanās vēl tagad.
V. Krastiņam tika vaicāts, vai viņš zina tādu gadījumu, kad kāda persona būtu kļuvusi par kādas firmas "patiesā labuma guvēju" vai "beneficiāru", pašam to nezinot un pret savu gribu. Cietušais miljonārs teicās tādu gadījumu nezinām.
Tad advokāts R. Krastiņš cietušajam un citiem procesa dalībniekiem sāka rādīt uz kartītēm uzrakstītu kompāniju nosaukumus, kurus gan bija grūti vai pat neiespējami izrunāt. Advokāts jautāja miljonāram, vai viņš pazīst šīs kompānijas. Atbilde skanēja: "Neatceros."
Tad nāca kārtējais trieciens, jo advokāts tiesai iesniedza Šveices bankas Hyposwiss dokumentus, kuros bija redzams, ka kompānijas Logistic Holdings Ltd (viena no iepriekšminētajām firmām) patiesā labuma guvēji ir V. Krastiņš, kā arī Laimonis Junkers un kāds Endrjū Beikers. Savukārt prokurori Logistic Holdings Ltd kontus ir arestējuši, apgalvojot, ka kompānijas patiesā labuma guvēji ir citas personas – A. Lembergs un L. Junkers.
Debates par to, vai drīkst Hyposwiss izziņas pievienot krimināllietas materiāliem, uzjundīja īstas oratoru mākslas sacensības.
Prokurori teica, ka šos dokumentus nedrīkst pievienot krimināllietas materiāliem, jo tie nav pienācīgi apstiprināti un tiesa nevar pārliecināties, vai tie iegūti likumīgā ceļā. Izskanēja arī mājieni – ja dokumenti iegūti nelikumīgā ceļā, tad jāierosina kriminālprocess. Prokurors J. Juriss atkal parādīja, ka vārdos stingri iestājas par sensitīvo datu neizpaušanu.
Ventspils mērs emocionālā runā uzsvēra, ka prokuroru teiktais ir pilnīgi pareizs un aizstāvība šos prokuroru argumentus noteikti atgādinās tad, kad tiesa sāks izvērtēt, vai ir ticami un pieļaujami 140 sējumos apkopotie materiāli jeb, A. Lemberga vārdiem, "visa tā makulatūra, ko prokurori sauc par pierādījumiem".
Aizstāvības puse tiesai atgādināja – kad viņi procesa sākumā lūdza no pierādījumu klāsta izslēgt milzīgu daudzumu neapstiprinātu, nepareizi iztulkotu un citādi nepieļaujamu dokumentu, tiesa lēmusi, ka pierādījumu pieļaujamība un ticamība tiks vērtēta vēlākā procesa stadijā. Līdz ar to arī pret Hyposwiss bankas dokumentiem attieksmei būtu jābūt līdzīgai – vispirms jāpievieno lietas materiāliem, pēc tam jāvērtē.
Tika atgādināts, ka prokuroriem bija visas tiesības gan pievienot visdažādākos papīrus krimināllietas materiāliem, gan atstāt svarīgus dokumentus citā kriminālprocesā, lai aizstāvība netiktu tiem klāt; tika prezumēts, ka dokumentu pievienošanai tiek likti procesuāli šķēršļi tādēļ, lai aizstāvība nevarētu uzdot V. Krastiņam jautājumus par šo kompāniju utt. Tiesa savu lēmumu par bankas dokumentu pievienošanu paziņos 11. novembrī, kad arī paredzēts turpināt miljonāra V. Krastiņa pratināšanu.