Valdība spriedīs par iespējām skaistumkopšanas nozarei atsākt darbu

© Pixabay

Šodien, 15.februārī, valdībā gaidāma diskusija par iespējām, kā jaunos un drošos apstākļos skaistumkopšanas speciālisti varētu atsākt savu darbību, pirmdien pēc Sadarbības sanāksmes sēdes žurnālistiem stāstīja premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers norādīja, ka šodien valdībā gaidāma diskusija par skaistumkopšanas nozari. Kariņš stāstīja, ka viņš iepriekš lūdza Ekonomikas ministriju kopā ar Veselības ministriju izstrādāt modeli, kā šī nozare varētu atsākt savu darbību.

Plānots, ka šodien būs konceptuāla diskusija par to, kā tas varētu notikt un kādas varētu būt pazīmes, lai "to iedarbinātu".

Jau vēstīts, ka ar valdības lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanas skaistumkopšanas speciālistu darbība pilnīgi aizliegta kopš 2020.gada 9.novembra. Savukārt ārkārtējā situācija Latvijā spēkā būs vismaz līdz 6.aprīlim.

Atbilstoši pagājušajā nedēļā pieņemtajam no 1.janvāra līdz brīdim, kad tiks atcelts aizliegums sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus, nozarē nodarbinātie var vērsties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un saņemt dīkstāves atbalstu.

Atbalstu var saņemt skaistumkopšanas nozarē strādājošie darbinieki, pašnodarbinātie (VID reģistrēti saimnieciskās darbības veicēji un individuālie komersanti) un patentmaksātāji, ja darba devējs, pašnodarbinātā persona vai patentmaksātājs ir paziņojis Veselības inspekcijai par saimnieciskās darbības uzsākšanu skaistumkopšanas jomā.

Pēc Finanšu ministrijā skaidrotā, to var saņemt cilvēki, kas sniedz friziera, manikīra, pedikīra, masāžas, kosmetoloģijas, solārija, tetovēšanas, skarifikācijas, mikropigmentācijas, pīrsinga, publiskās lietošanas pirts vai publiskās lietošanas peldbaseina pakalpojumus, kā arī skaistumkopšanas uzņēmumos nodarbinātais atbalsta personāls.

Dīkstāves atbalsts nebūs mazāks par 500 eiro un lielāks par 1000 eiro par pilnu mēnesi. To nosaka atkarībā no nodokļu maksāšanas režīma. Turklāt skaistumkopšanas nozares darbinieks var saņemt gan atbalstu pie vairākiem darba devējiem, gan atbalstu kā pašnodarbinātā persona un patentmaksas maksātājs, tomēr jebkurā gadījumā summārais valsts atbalsts nevar būt lielāks par 1000 eiro par pilnu mēnesi.

Papildus dīkstāves atbalstam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra piešķirs arī 50 eiro piemaksu par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru cilvēkam tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums.

Ekonomika

Demogrāfijas rādītāji iezīmē nākotnes pensionāru ainu drūmās krāsās. Jau pēc 25 gadiem, šodienas darbinieks, dodoties pelnītā atpūtā, pensijā saņems tikai trešdaļu no vidējās algas valstī. Atrast naudu, lai izmaksātu pensijas, valstij būs grūti. Taču ar saviem šī brīža lēmumiem valsts grib apsolīt maksāt vēl vairāk. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” ziņo, ka 1% pārnese uz 1. pensiju līmeni četru gadu laikā papildinās speciālo budžetu par 616 miljoniem eiro, bet par atmaksu nākotnē skaidras vīzijas nav.

Svarīgākais