Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.
Pirmais, kas iekrīt prātā, domājot par kaķiem, ir: šie skaistie dzīvnieki ir neatkarīgi un noslēpumaini, viņi ir gudri un pašpietiekami, un, kaut arī kaķu mums apkārt ir daudz, viņi ir maz pētīti. Viņu prasme pieglausties un murrāt ir īpaša: ar to kaķis pakļauj cilvēku. Murrāšanas prasme ir unikāla, pateicoties rīkles īpatnējai uzbūvei. Kaķis ļoti labi saprot, kā vajag manipulēt ar cilvēku, īpaši neuzbāžoties - pretēji sunim, kurš priecīgi rej, lec virsū, vienvārdsakot, uzvedas skaļi.
Kaķis spēj pazemināt cilvēka asinsspiedienu, jo viņa pieglaušanās un miers mazina stresa līmeni, bet pozitīvas emocijas, ko dod kaķa tuvums, uzlabo cilvēka veselību - tātad pagarina dzīvi. Turklāt kaķiem patīk gulēt uz āderu krustpunktu vietām, viņi uzsūc negatīvo enerģiju, savukārt cilvēkam atdod pozitīvo.
Kaķis prot “sarunāties” ar cilvēku. Viens no maniem kaķiem - Pirkstiņš - uzlec uz datorgalda, iemurrājas, paskatās man acīs, un es zinu, ka viņš grib iet ārā. Prasīgā balsī ierunājas Punktiņa: beidz rakstīt un iedod man ēst! Zeķīte pamet skatienu uz augšu un vaicā: vai atkal būs ciemiņi? Tad man jāslēpjas, viņa saka. Savukārt Antons laiski izstaipās un atgādina, ka sedziņai grozā ir jābūt gana mīkstai. Nezinu, vai kaķi saprot to, ko es viņiem saku, bet kaķu dzirde ir daudz jutīgāka par cilvēka dzirdi, un kaķi noteikti saklausa cilvēka intonāciju.
Ja kāds domā, ka murrātājs spēj redzēt pilnīgā tumsā, tad jāteic, ka tā tomēr nav patiesība: lai kaut ko saskatītu, nepieciešams vismaz neliels gaismas atspīdums. Taču šķiet, ka viņi redz to, ko neredzam mēs, cilvēki. Pirkstiņš, kurš parasti sēž uz datorgalda, skatās man pāri plecam un kaut ko uzmanīgi vēro gaiteņa tumsā. Tieši ko? Tur taču neviena nav. Bet varbūt tomēr ir? Kāds gars, ko neredzu es, bet redz kaķis?
Senlaikos kaķi kļuva par maģisko kultu elementu tieši savu īpatnējo, dažkārt pat pārdabisko spēju dēļ. Saules dievs Ra kaķa izskatā uzvarēja Čūsku, bet skandināvu mīlas dievietes Freijas ratu priekšā bija iejūgti kaķi. Ēģiptieši šos dzīvniekus uzskatīja par veiksmes nesējiem grūtniecēm. Grieķi un romieši kaķi “norīkoja” par dievietes Diānas pavadoni, savukārt japāņiem kaķis ir miera simbols.
Dzīvnieku patversmes “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone uzskata: kaķi ir no kosmosa. “Mēs dzīvojam pie kaķiem, nevis viņi pie mums. Un latviešiem, spriežot pēc viņu dabas, šī situācija, kas veidojusies gadsimtiem, gluži labi iet pie sirds. Latvietim patīk, ka viņa ģimenē ir kāda īpaša būtne, kura iet, kur grib, un dara, ko grib. Kaķim nepatīk, ka viņam uzmācas, viņam nepatīk, ja viņu ķeksē no gultapakšas, kur viņš mierīgi atpūšas. Kaķa neatkarīgais raksturs cilvēkus fascinē,” teic Ilze.
Suns ir pakalpīgs, viņš skatās savam cilvēkam acīs, mēģina izpildīt visas vēlēšanās, bet ar kaķiem ir citādi: cilvēkam ir jāizpilda kaķa vēlēšanās. Ilze atzīst, ka cilvēki kaķus adoptē vairāk nekā suņus: “Ar kaķi tomēr vieglāk. Daudzi cilvēki dzīvo īres dzīvokļos, platības nav lielas. Ar suni negribas iet staigāt, ja slikts laiks, un tad cilvēks labāk sēž pie televizora vai savā telefonā. Kaķis nav jāved staigāt. Ja mājās ir kaķis, tad var aizbraukt ciemos kaut vai uz divām dienām un atstāt kaķi vienu pašu dzīvoklī. Kaķis ir pašpietiekams, bet tas viņam pēc šīm divām dienām netraucē cilvēku uzlūkot ar aizvainotu skatienu, sak, tu mani pameti! Ar suni tā nevar: viņš tomēr jāved ārā,” tā Ilze.
Viņa piebilst, ka ir svarīgi kaķim nodrošināt personisko mieru, nagu asināmos un rotaļlietas, lai pēc kāda laika nevajadzētu mainīt saplēstos aizkarus. “Labāk par vienu kaķi ir divi kaķi, bet tālākajam skaitam vairs nav nozīmes,” smejas Ilze, piemetinot, ka murrātāji ir skumju un vientulības gaisinātāji.
Sociologs Aigars Freimanis atzīst: kaķi viennozīmīgi ir tie, kuri spēj kliedēt vientulību, kas mūsu sabiedrībā ir visai izplatīta “parādība”: “Ir taču zināms viegli ciniskais teiciens “vecmeita ar kaķi”, un kaķi ir prasmīgi komunicētāji.” Freimanim, izrādās, ir bijuši vairāki kaķi, un tagad viņa mājās dzīvo kaķene Pince. “Ja mājās ir mazi bērni, viņiem vajadzīga komunikācija ne tikai ar pieaugušajiem. Kad biju mazs, mans pirmais dzīvnieks bija jūras cūciņa, kas pie mums nodzīvoja garu un laimīgu mūžu,” stāsta Freimanis.
“Kaķi ir rafinēti dzīvnieki,” uzskata Freimanis, “viņi vienmēr vēlas būt galvenie - šefi. Reiz bija gadījums ar veļas mašīnu. Atnāca tehniķi un sāka mainīt veco veļasmašīnu pret jauno. Kaķis uzskatīja par vajadzīgu uzlēkt uz jaunās veļasmašīnas un parādīt, kurš te īstais saimnieks. Kad tehniķi tuvojās veļasmašīnai, kaķis šņāca un rūca. Jāparāda, kas te kuram pieder.”
Kaķis ir tas, kurš pamāca cilvēku, kā dzīvot. “Ja uz galda ir mazi priekšmeti, mans kaķis tos nomet zemē. Tāpēc kaķis mums, cilvēkiem, saka: sakārto galdu. Kaķi ir lieliski manipulatori: septiņos no rīta viņam katrā ziņā ir jāiedod ēst, to viņš ņaudēdams pieprasa, bet - ēst vai neēst - to viņš vēl izdomās. Un vēl. Ja kaķim ilgstoši netiek pievērsta uzmanība, viņš sāk gāzt grāmatas no plauktiem. Tad, kad es sāku uz viņu bļaut, viņš sajūtas ar dzīvi apmierināts. Jā, kaķis ir sarežģīts zvērs. Un cilvēkam no viņa jāmācās,” ir pārliecināts Freimanis.
“Es bērnībā dzīvoju Mežaparkā. Manai vecmammai bija draudzene, kas dzīvoja netālu. Viņa izstāstīja, ka reiz, nākot mājās, sadzirdēja, ka istabā kāds spēlē klavieres. Logu viņa bija atstājusi vaļā, tāpēc to dzirdēja. Viņa apstājusies un klausījusies. “Es pilnīgi skaidri varēju saklausīt, ka tur skanēja “Kur tu teci, gailīti mans”,” teica draudzene. Bet šo dziesmu uz klavierēm, izrādās, ar visām četrām bija atskaņojis kaķis,” izstāstīja Freimanis.
Kaķis - vientulības kliedētājs un partneris, vienlaikus - egoists un rafinēts viltnieks. Būtne, ar ko komunicēt, no kuras mācīties. Latvietis ir nasks uz zināšanu un prasmju apguvi, latvietis bēg no vientulības, tāpēc arī blakus ir kaķis. Ja vairāki - tad vēl labāk.