Mazina airBaltic un investoru cerības

Šonedēļ satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) darba plānos nav paredzēts apmeklēt 52,6 procentus valstij piederošo nacionālo lidsabiedrību Air Baltic Corporation (airBaltic).

Tā līdz šim bija uzņēmusies iniciatīvu par jaunā Rīgas lidostas termināļa būvniecību, taču ministrs jau ir paspējis paziņot, ka termināļa projektēšanu un celtniecību varētu īstenot pati lidosta. Tāpat nav skaidrs, kāda loma jaunās būves tapšanā būs investoriem no Turcijas, kuri bija gatavi ne tikai nākt ar saviem līdzekļiem, bet arī uzņemties daļēju projekta īstenošanu.

Pirmajā nedēļā pēc apstiprināšanas ministra amatā U. Augulis tikās ar vairāku Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrību pārstāvjiem, lai iepazītos ar nozares darbību un nākotnes redzējumu. Par transporta nozari atbildīgais ministrs tikās arī ar Rīgas lidostas vadību, kura informējusi par galvenajiem budžeta jautājumiem un investīciju projektiem, tostarp jaunā termināļa būvniecību.

"Pašlaik visvairāk man sāk izskatīties, ka lidosta pati var celt termināli un būt vadošais spēks. Tas gan ir jāizrunā ar lidostu – cik tas ir iespējams, kā tas ir iespējams. Bija lidostas projekti, kuri tagad ir apturēti. Varbūt lidostai, aizņemoties finanšu resursus, pašai to ir izdevīgāk būvēt, nekā atstāt šo projektu realizēt kādam, kas pēc tam jauno termināli apsaimniekos, nezinot, kas īsti notiek vecajā terminālī," skaidro U. Augulis.

Viņš uzskata, ka termināļa projektā var nepiesaistīt airBaltic izvēlēto Turcijas kompāniju TAV Airports Holding (TAV), jo "nav jau nekāds līgums ar viņiem parakstīts, tas viss notiek sarunu līmenī, un pieļauju, ka situāciju vēl var mainīt".

Tieši dotā cerība ienākt Rīgas lidostā ar vērienīgiem būvdarbiem bija tā, kas piesaistīja Turcijas uzņēmumu dalībai konkursā par beznodokļu zonas apsaimniekošanu. To, ka turku uzņēmumam ir nopietni ilgtermiņa plāni Latvijā, apliecina HAVAS Ground Handling Services Co. līdzdalība Rīgas lidostā strādājošajam North Hub Services. 15. oktobrī, premjers Valdis Dombrovskis tikās ar TAV izpilddirektoru Seni Seneru un biznesa attīstības direktoru Serkanu Katanu, ar kuriem pārrunāja uzņēmēju plānotos investīciju projektus lidostā Rīga, arī jaunā lidostas termināļa būvniecības plānus.

U. Auguļa preses pārstāve Ināra Pomere neatbild uz jautājumu, cik ilgā laikā pieņems lēmumu par jaunā termināļa būvniecību un tā attīstīšanu, jo vēl tiek gaidīti "priekšlikumi no lidostas."

Lidostas un airBaltic kapitāldaļu turētāja viedokli uzņēmumi nekomentē, jo priekšā esot vēl virkne darbu, arī jautājuma par starptautisko aizdevēju ieteikumu mazināt valsts dotācijas lidostas darbības nodrošināšanai. airBaltic iniciētā termināļa izmaksas lēš apmēram 56 miljonos latu, un tas, lai arī pēc platības nebūšot īpaši lielāks par veco termināli, labās funkcionalitātes dēļ spēšot apkalpot četrreiz vairāk pasažieru.

Ekonomika

Demogrāfijas rādītāji iezīmē nākotnes pensionāru ainu drūmās krāsās. Jau pēc 25 gadiem, šodienas darbinieks, dodoties pelnītā atpūtā, pensijā saņems tikai trešdaļu no vidējās algas valstī. Atrast naudu, lai izmaksātu pensijas, valstij būs grūti. Taču ar saviem šī brīža lēmumiem valsts grib apsolīt maksāt vēl vairāk. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” ziņo, ka 1% pārnese uz 1. pensiju līmeni četru gadu laikā papildinās speciālo budžetu par 616 miljoniem eiro, bet par atmaksu nākotnē skaidras vīzijas nav.

Svarīgākais