Sola nemazināt dotācijas sabiedriskajam transportam

Pasaules bankas un Starptautiskā valūtas fonda izstrādātajos nākamā gada budžeta samazināšanas ieteikumos ir piedāvāts taupīt arī uz sabiedriskā transporta dotāciju rēķina.

Par nozari atbildīgā Satiksmes ministrija (SM) ir pārliecināta, ka dotācijas apjoms būs tāds pats kā šogad, taču satraukumu pauž dzelzceļa pārvadātāji, kuri ir satraukti par iespējamo infrastruktūras izmantošanas cenu kāpumu.

"Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātu valsts pasūtījuma izpildi, nākamgad nepieciešamo līdzekļu apmēram jābūt ne mazākam kā šajā gadā. 2010. gadā dotācija ir 49,9 miljoni latu no valsts budžeta un 11,16 miljoni latu no Sociālās drošības tīkla stratēģijas pieejamajiem līdzekļiem – tātad kopā apmēram 61 miljons latu," Neatkarīgajai apgalvo SM preses pārstāve Ilze Svikliņa.

Salīdzinājumā ar 2009. gada valsts dotāciju pasažieru pārvadājumiem šogad tā samazināta no 71,138 miljoniem latu līdz 49,9 miljoniem latu. Par valsts līdzekļu sadali pasažieru pārvadājumiem atbildīgā Autotransporta direkcija (ATD) pagaidām neprognozē, kāds varētu būt līdzekļu sadalījums 2011. gadā, jo pagaidām nav skaidrības par trim būtiskām pozīcijām.

"Ir ļoti grūti prognozēt, jo ATD nezina, kādu dotāciju pasažieru pārvadājumiem nākamajam gadam atvēlēs. Tāpat nav skaidrs, kas notiks ar dzelzceļu pārvadājumiem, jo drīzumā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) ir jāapstiprina jaunie dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas tarifi. Problēmu ar nākamā gada dotāciju sadali rada arī neziņa par samazinātās PVN likmes atstāšanu vai paaugstināšanu," skaidro ATD sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Maļuha.

Lēmums par dzelzceļa infrastruktūras lietošanas tarifiem SPRK jāpieņem līdz 24. novembrim. Ja regulators atbalstīs tarifu paaugstināšanu, tas nozīmē, ka Pasažieru vilcienam (PV) nāksies pārskatīt esošos pasažieru pārvadājumus. PV valdes loceklis Mārtiņš Greste kā piemēru min tarifu pieaugumu par desmit procentiem. Tādā gadījumā PV būs jāsamazina pārvadājuma apjoms un kopējās infrastruktūras maksas gulsies uz kravu pārvadājumiem. "Mēs neesam izslēguši iespēju pārtraukt dīzeļvilcienu pārvadājumus, taču primāri vēlamies vienoties ar vietējiem auto pārvadātājiem, lai tie pasažierus nogādā līdz tuvējām dzelzceļa stacijām, no kurām ērti var nokļūt Rīgā. Tāpat svarīgi ir pasažierus pieradināt, ka vilcieni kursē regulāri, jo pretējā gadījumā tie izvēlēsies alternatīvas un vilcieni brauks tukši," uzskata M. Greste.

Ekonomika

Demogrāfijas rādītāji iezīmē nākotnes pensionāru ainu drūmās krāsās. Jau pēc 25 gadiem, šodienas darbinieks, dodoties pelnītā atpūtā, pensijā saņems tikai trešdaļu no vidējās algas valstī. Atrast naudu, lai izmaksātu pensijas, valstij būs grūti. Taču ar saviem šī brīža lēmumiem valsts grib apsolīt maksāt vēl vairāk. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” ziņo, ka 1% pārnese uz 1. pensiju līmeni četru gadu laikā papildinās speciālo budžetu par 616 miljoniem eiro, bet par atmaksu nākotnē skaidras vīzijas nav.

Svarīgākais