Ziemassvētku dāvanām esam gatavi tērēt ap 50 latiem

Lai gan krīzi joprojām izjūt ikviens Latvijas iedzīvotājs, šajos Ziemassvētkos nedaudz pieaugusi tā summa, kuru cilvēki ir gatavi tērēt dāvanu iegādei. Turklāt, lai arī Latvijā vidēji viens cilvēks apsveic 8 draugus un radus, šogad tikai 4% iedzīvotāju atzīst, ka ir gatavi kaut ko darināt paši savām rokām.

Ziemassvētki jau izsenis ir ģimenes kopā sanākšanas svētki, kas nav iedomājami arī bez apdāvināšanās.

GE Money Bank veiktie pētījumi apliecināja, ka 2007. gadā Latvijas iedzīvotāji par dāvanām vidēji tērēja 72 latus, bet 2008. gadā – pat 77,00 latus. Tiesa, krīzes iespaidā situācija krasi mainījās un 2009. gadā 26 % iedzīvotāju par dāvanām tērēja vien vidēji 10 latus. Lai arī Latvijā ekonomikas atlabšana norit lēni, šajā gada nogalē cilvēku noskaņojums ir daudz cerīgāks un to apliecina arī statistika — šogad teju puse iedzīvotāju jeb 46% Ziemassvētku dāvanu iegādei plāno tērēt līdz 50 latiem. Tā liecina tirdzniecības centra „Spice” veiktā aptauja.

Pētījumā tāpat noskaidrots, ka Latvijā vidēji viens cilvēks apsveic 8 draugus, radus vai paziņas, taču daudzo dāvanu nepieciešamība tomēr nav likusi cilvēkiem kļūt radošākiem un domāt par skaistu nieciņu darināšanu pašiem ar savām rokām.

Ja 10. gadsimtā populārākās dāvanas bija mājās gatavotas lietas – rotaļlietas un saldumi. Tiesa, parādoties rūpnieciskajai ražošanai, šī skaistā tradīcija izzuda un arī „trekono gadu” rocības iespaidā populārākās dāvanas bija – nauda, dāvanu kartes un sadzīves tehnika. Tiesa, kad 2009. gadā sākās ekonomiskā krīze, mainījās arī cilvēku domāšana, t.i., par dāvanām sākām domāt savlaicīgi un daudz vairāk novērtējām pašu gatavotas lietas. Arī šī gada tirdzniecības centra „Spice” veiktajā aptaujā tika noskaidrots, ka 18% iedzīvotāju labprāt saņemtu pašdarinātas dāvanas, tiesa tikai 4 % aptaujāto atzīst, ka paši labprāt tās gatavotu. Šo faktu portālam nra.lv apstiprina arī Iveta Misiņa, projekta svetkudarbnica.lv vadītāja. Viņa atzīst: „2009. gadā, kad lielākajai daļai iedzīvotāju ieņēmumu līmenis kritās, bija krietni lielāka interese apgūt pašdarinātu dāvanu izgatavošanas prasmi – liet sveces, gatavot ziepes, izšūt lelles un darināt citas lietas. Šogad interese nav zudusi, bet ir novērojama noslāņošanās – tie, kuriem padodas gatavot, to darīs arī šajā gadā, bet tie, kuriem rokdarbi nepadodas tik labi kā gribētos, ekonomisko apstākļu uzlabošanās dēļ atgriežas pie iepriekšējiem paradumiem – dāvanu iegādes veikalos.”

Taisnības labad gan jāpiebilst, ka prieku no dāvanu pirkšanas un dāvināšanas jūt nebūt ne visi cilvēki. Šo atziņu apliecināja arī nra.lv aptaujātie cilvēki. Maija, uzskata, ka pats svarīgākais ir paša dāvinātāja noskaņojums. „Ja tiek dāvināts no sirds, nevis tikai tādēļ, ka jādāvina, tad domāju, ka apdāvināšana ir prieks dvēselei. Nav vajadzīgas uzreiz nez kādas lietas. Ja redzu dāvanas saņēmēja acīs prieku un pateicību, arī es esmu laimīgāka.” Tikmēr Mareks neslēpj, ka dāvanu meklēšana viņu nogurdina, turklāt Ziemassvētku patiesā noskaņa slēpjoties gluži citās lietās. „Man galīgi nepatīk tas stress par dāvanām pirms Ziemassvētkiem. Tas ir veikalnieku radīts mārketinga triks. Ja es nenopērku dāvanu, vai tas nozīmē, ka Ziemassvētki izbojāti? Nē taču, visi esam kopā un tā ir lielākā dāvana – vakars kopā ar radiem un draugiem,” atzīst puisis.