Vjačeslavs Dombrovskis: Grozot Imigrācijas likumu, nedrīkst aizcirst durvis augsti kvalificētam intelektam

© Dmitrijs Suļžics/F64

Ceturtdien galīgā lasījumā Saeimā plāno skatīt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ieceļot Latvijā aizslēdzošos Imigrācijas likuma grozījumus. Neatkarīgā pie frakcijām nepiederošajam Saeimas deputātam Vjačeslavam Dombrovskim vaicāja, vai ir pareizi, ka Latvija šajā kara periodā liegs ieceļot Latvijā no Vladimira Putina varas mūkošajiem intelektuāļiem un uzņēmējiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem?

V. Dombrovskis skaidroja: “No Krievijas mūk ne tikai intelektuāļi un uzņēmēji. Pašreizējā situācijā turpināt termiņuzturēšanās atļauju programmu tādā veidā kāda tā bija iepriekš, nebūtu pareizi, tādēļ es šo likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīju. Turklāt viens no likumprojekta pantiem noteica izņēmuma kārtību uzņēmumu darbiniekiem, kuri pārceļ savu darbību no Krievijas un Baltkrievijas. Ceru ka šī izņēmuma kārtība arī praktiski stradās. Taču man ļoti nepatīk ar kādu ātrumu šis likumprojekts tiek virzīts. Saeima to vēlas pieņemt steidzamības kārtā pāris nedēļu laikā. Šādā sasteigtībā bieži rodas ne visai pārdomātie lēmumi. Tik plaši izsniegt uzturēšanās atļaujas, kā tas bija līdz šim, šobrīd nebūtu pareizi, bet arī pilnībā liegt ceļu uz Latviju absolūti visiem no Krievijas un Baltkrievijas, būtu pārmērīgi. Jūsu pieminētie intelektuāļi, uzņēmēji, īstie uzņēmēji, nevis Krievijas polituzņēmēji, ja viņi ir pieņēmuši lēmumu pamest Krieviju vai Baltkrieviju, tad pilnīgi noteikti viņi atradīs kādu pasaules valsti, kura viņus pieņems. Un ilgi nebūs jāmeklē. Ar ļoti lielu varbūtību tā varētu būt pat Igaunija, Lietuva, vaiPolija. Vēl nesen, kad Aleksandrs Lukašenko veica noziegumus pret savu tautu, mūsu LIAA ļoti aktīvi konkurēja par augsti tehnoloģisko uzņēmumu piesaisti no Baltkrievijas. Šo cīņu mēs zaudējām gan Polijai, gan Lietuvai, gan arī Ukrainai. No kopējā uzņēmumu skaita, kuri pameta Baltkrieviju, mēs dabūjām tikai niecīgu daļu”.

Jautāts, vai no likumdevēja puses būtu pareizi pašiem sev labprātīgi nogriezt iespējas konkurēt uz intelektuālajiem resursiem, kuri bēg no Krievijas un Baltkrievijas un vai pilnībā liedzot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem vīzas, līdz šim LIAA iztērētā nauda investīciju piesaistīšanai netiks izmesta vējā, V. Dombrovskis atbildēja: “Maigi izsakoties, tas nebūtu pareizi. Ekonomikas ministrijas uzdevums kā minimums būtu precizēt likumprojekta normas, kas dod iespēju piesaistīt labus, augsti tehnoloģiskus uzņēmumus, pārliecināties, kas tās stradās. Ja Ekonomikas ministrija uz otro lasījumu nebūs iesniegusi precizējošus priekšlikumus, tad tā no šīs ministrijas un LIAA puses būs ļoti nekonsekventa rīcība”.

Vaicāts, vai šis nebūtu īstais brīdis Latvijai izrādīt sprintera spējas savākt maksimāli daudz no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas izceļojošos IT speciālistus, V. Dombrovskis teica: “Sociālajos tīklos redzama bilde ,

kur Lietuvas ekonomikas ministre personīgi uzrunā Krievijā strādājošas IT kompānijas vadītāju pārcelt kompāniju kopā ar darbiniekiem programmētājiem no Maskavas uz Lietuvu. Skaidrs, ka runa jau iet arī par cilvēkiem, speciālistiem. Ja mēs tagad pateiksim: nē, pie mums nebrauciet, palieciet Krievijā, viņi tur tāpat nepaliks. Viņi brauks uz Lietuvu, Igauniju, Poliju. Šobrīd izskatās, ka Latvija steidzas pieņemt nepārdomātus un līdz galam neizvērtētus lēmumus. Šobrīd vairāk kā jebkad iepriekš ir jātur acis un ausis vaļā un jāvērtē, kas ir labs un kas ļauns, kam un kāda palīdzība nepieciešama un kāda rīcība ir Latvijas interešu aizstāvība.”.
























Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais