Eksperti brīdina par kurināmā cenu atkārtotu kāpumu

© Ģirts Ozoliņš/F64

Kopš malkas iegādes izdevumu kompensēšanas sākuma, iedzīvotājiem pabalstos izmaksāti miljoniem eiro. Pašlaik gan interese ir sarukusi, un tam par iemeslu var būt iespēja nopirkt lētāku malku, bet jau bez čeka, vēsta LTV raidījums "Dienas Ziņas".

Kokrūpniecības federācija gan brīdināja - tagadējās salīdzinoši zemās cenas nākamajā apkures sezonā var kāpt. "Visticamāk, tās kāps atpakaļ augšā un pat nezinām, līdz kādiem līmeņiem. Un, ļoti iespējams, ka tas vilks līdzi citu kurināmo cenas," Zemgales reģionālajai televīzijai sacīja LKF valdes loceklis Kristaps Klauss.

Finanšu ministrija (FM) vēsta, ka 2022.gada pirmajos četros mēnešos, kā arī kopš 1.oktobra bija spēkā valdības atbalsta pasākumi energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai mājsaimniecībām, kuras izmanto elektroenerģiju, dabasgāzi, koksnes briketes, koksnes granulas un malku, kā arī centralizētās siltumapgādes pakalpojumus.

FM skaidro, ka bez valdības atbalsta šo komunālo pakalpojumu cenu pieaugums būtu bijis vēl augstāks. Augstāk minēto četru pakalpojumu īpatsvars kopējā mājsaimniecību patēriņa grozā veido vien 9,1%, bet to devums vidējā inflācijā pērnā gada decembrī veidoja 5,9 procentpunktus un 2022.gada vidējā inflācijā - 5,2 procentpunktus. Tādējādi energoresursu cenām ir būtiska loma patēriņa cenu dinamikā.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais