Inflācija Latvijas iedzīvotāju labklājību samazina daudz straujāk nekā procentu likmju kāpums, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis un Krista Kalnbērziņa.
Ja procentu likmju pieauguma dēļ finansiāli ievainojamo mājsaimniecību īpatsvars pieaug par tuvu diviem procentpunktiem, tad izdevumu sadārdzinājuma dēļ šādu mājsaimniecību skaits pieaug par teju 10 procentpunktiem, norāda ekonomisti. Tātad pat pašiem kredītņēmējiem ieguvums no inflācijas samazinājuma būs daudz lielāks nekā zaudējumi par papildu izdevumiem augstāku procentu likmju dēļ.
Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina palielināt procentu likmes, lai iegrožotu inflāciju, tādējādi cieš arī ekonomikas izaugsme, atzīst Latvijas Bankas ekonomisti. Šobrīd tas izpaužas augstās procentu likmēs, kas aizņemšanos padara neizdevīgāku, taču uzkrāšanu pievilcīgāku. Tādējādi samazinās pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, samazinās naudas aprite ekonomikā un arī inflācija. ECB mērķis ir sasniegt 2% inflāciju vidējā termiņā, tomēr septembrī tā eirozonā bija 4,3%, un jaunākās prognozes paredz, ka vēl līdz pat 2025.gadam inflācija būs virs mērķa līmeņa.
ECB ir strauji cēlusi procentu likmes, un tās šobrīd jau atrodas ekonomikas izaugsmi ierobežojošā teritorijā, citiem vārdiem, procentu likme ir virs tās, ko uzskata par izaugsmei neitrālu likmes līmeni.
Latvijas Bankas ekonomisti skaidro, pat ja procentu likmju kāpums tiek apstādināts, gaidāms, ka pie šāda likmju līmeņa izaugsme turpinās pavājināties. Eirozonas un Latvijas ekonomika jau šobrīd izjūt ierobežojošās monetārās politikas sekas, kas daudziem licis uzdot jautājumus, vai arī turpmāk procentu likmju saglabāšana tik augstā līmenī ir pamatota un vai tūliņ var cerēt jau uz likmju samazinājumu.
Ilgstoši augsta inflācija, kā arī ECB pretreakcija, īstenojot straujāko procentu likmju paaugstināšanu tās vēsturē, ir būtiski ietekmējusi eirozonas un it īpaši Latvijas mājsaimniecību un uzņēmumu ikdienu, raksta ekonomisti. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā cenu līmenis Latvijā ir pieaudzis divreiz straujāk nekā vidēji eirozonā. Latvijā arī kredītiestāžu aizdevumi ar mainīgo procentu likmi ir daudz izplatītāki nekā citviet eirozonā, tādējādi aizņēmēji Latvijā izjūt monetārās politikas sekas daudz straujāk.
Latvijas Bankas ekonomisti norāda, ka šis apstākļu kopums sabiedrībā raisījis diskusijas, vai tik strauja procentu likmju paaugstināšana ir atbilstoša monetārās politikas rīcība, ņemot vērā, ka šobrīd augstās inflācijas iemesli ir saistīti ar problēmām piedāvājuma pusē, nevis ar pārmērīgu kreditēšanu vai patēriņu.
Cenu kāpums skar visus Latvijas iedzīvotājus, bet īpaši izteikti - maznodrošinātās mājsaimniecības, kuras lielāku daļu no saviem ienākumiem patērē pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem, piemēram, pārtikai, elektrībai vai apkurei. Šajās kategorijās novērotais cenu kāpums pēdējā laikā bijis būtisks. Jo ilgāk cenu kāpums saglabājas augsts, jo sarežģītāka kļūst mājsaimniecību finansiālā situācija, skaidro ekonomisti.
Brīdī, kad kļuva skaidrs, ka inflācijas pieaugums nebūs strauji pārejošs fenomens, un tā sāka atstāt paliekošas sekas uz eirozonas ekonomiku, ECB Padome pieņēma lēmumu strauji kāpināt procentu likmes.
Ekonomisti informē, ka procentu likmju palielināšana jau ir sniegusi būtisku ieguldījumu inflācijas samazināšanā. Pēc Latvijas Bankas novērtējuma, ja ECB nebūtu reaģējusi uz cenu līmeņa kāpumu, paaugstinot procentu likmes, inflācija Latvijā būtu būtiski augstāka. Šobrīd īstenotajai ECB monetārajai politikai būs zināma ietekme arī uz inflācijas dinamiku turpmākajos gados, neļaujot tai iesakņoties.
Latvijas Bankas ekonomisti raksta, ka kredītņēmējiem nav pamata lielam satraukumam par procentu likmju un parāda apkalpošanas izmaksu kāpumu. Lai arī redzama izaugsmes sabremzēšanās, kas nepieciešama cenu spiediena mazināšanai, situācija darba tirgū joprojām ir ļoti labvēlīga darba ņēmējiem, iespēja pēkšņi zaudēt lielu daļu ienākumu ir zema.
Vispamanāmākā liecība tam, ka lielās finanšu krīzes laikā pieredzētais neatkārtosies, ir izteikti zemais parādsaistību apjoms Latvijas tautsaimniecībā, uzsver ekonomisti. Ja 2010.gada otrajā ceturksnī mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu parāds Latvijā sasniedza gandrīz 100% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas bijis līdz šim augstākais līmenis, tad tagad šis rādītājs ir vien 27,1% no IKP, kas ir būtiski zemāk nekā vidēji eirozonā. Tas liecina, ka Latvijas tautsaimniecība ir kļuvusi būtiski noturīgāka pret procentu likmju pieaugumu, tomēr tas noticis uz zemākas izaugsmes rēķina.
Kopējās inflācijas līmenis eirozonā sasniedza augstāko punktu 2022.gada oktobrī, un kopš tā laika ir strauji samazinājies, septembrī veidojot 4,3%. Lai arī inflācija ir sākusi samazināties, tas nenozīmē, ka cenu kāpums ir ierobežots un cenu stabilitātes mērķis ir sasniegts. Pašlaik inflācijas samazinājumu, tāpat kā iepriekš straujo tās kāpumu, veidojušas enerģijas cenu svārstības, ko ietekmē globālās cenas, skaidro Latvijas Bankas ekonomisti. Pamatinflācija nav augusi tik strauji kā kopējā inflācija, tomēr arī tās samazinājums ir bijis salīdzinoši mazāks.
"Turklāt arī skatoties uz eirozonas prognozēm, redzam, ka līdz šim esam bijuši pārāk optimistiski savā vērtējumā par to, cik strauji izdosies samazināt inflāciju. Pēdējās prognozes ir pārskatītas uz augšu. Lai arī ir taisnība, ka monetārās politikas ietekme ekonomikā parādās ar laika nobīdi, tomēr ir ļoti svarīgi pārstāt monetārās politikas ierobežojošo ietekmi jeb citiem vārdiem sakot - samazināt procentu likmes - tikai tad, kad ir pārliecība, ka inflācija atgriežas līdz mērķa līmenim. Šobrīd droši par to neesam," raksta ekonomisti.
Globālo cenu svārstības var atjaunot inflācijas kāpumu, kad iekšzemes inflācija turpina būt noturīga, kaut arī ar lejupvērstu tendenci, atgādina Latvijas Bankas ekonomisti. Pašlaik globālā nenoteiktība turpina būt ļoti augsta. Kaut arī piedāvājuma ierobežojumi, ko varēja vērot pēc pandēmijas un Krievijas-Ukrainas kara sākumā, šobrīd ir samazinājušies, risks, ka piedāvājuma šoki varētu turpināt ietekmēt inflāciju, ir augsts.
Krievijas karš Ukrainā joprojām turpinās, un tas turpina veidot spiedienu gan uz enerģijas, gan pārtikas cenām. Lai arī šobrīd gāzes cenas ir samazinājušās, ir liela nenoteiktība par to, kādas tās būs brīdī, kad pieprasījums, sākoties apkures sezonai Eiropā, strauji kāps, skaidro ekonomisti. Tāpat arī pēdējo mēnešu laikā naftas cenas ir vairākkārt pārsniegušas 90 dolārus par barelu, kas pietiekoši strauji atspoguļojās arī inflācijas rādītājos. Atkārtotu spiedienu uz naftas cenām ir radījuši arī pēdējo dienu notikumi - palestīniešu "Hamās" kaujinieku grupējuma uzbrukums Izraēlai, tam sekojošā Izraēlas atbildes reakcija un spriedzes pieaugums reģionā. Tāpat pārtikas piegāžu izmantošana Krievijas kara Ukrainā taktikā uztur augstu nenoteiktību par to, kā attīstīsies pārtikas cenas.
Otrs būtisks aspekts ir starptautiskās tirdzniecības saikņu vājināšanās. Ekonomisti skaidro, ka pandēmijas ietekmē ir būtiski samazinājušies starptautiskās tirdzniecības apjomi. Pirms pandēmijas spēja ātri un lēti piegādāt izejvielas no jebkuras vietas pasaulē nodrošināja ražotājiem zemas izmaksas, kas savukārt atspoguļojās tālāk patēriņa cenās. Šobrīd šīs ātrās un lētās piegādes ķēdes ir vājinājušās, kas, visticamāk, nav pārejoša problēma.
Latvijas Bankas ekonomisti norāda, ka, pasliktinoties valstu starptautiskajai sadarbībai, dažādi tirdzniecības ierobežojumi kļūst arvien izplatītāki un pandēmijas pieredze ar aizkavētām un neizpildītām piegādēm likusi daudziem ražotājiem pārdomāt savas piegāžu ķēdes, arvien biežāk dodot priekšroku stabilākiem un ģeogrāfiski tuvākiem, bet bieži vien dārgākiem piegādātājiem. Tādējādi izmaksas pieaug, kas kopā ar potenciāliem piegāžu pārrāvumiem nākotnē veido augšupvērstus riskus cenām.
"Ar veselību saistītos jautājumos ir jārīkojas laikus un preventīvi, pirms slimības kļūst akūtas un hroniskas. Ar cenu stabilitāti ir līdzīgi. Lai gan procentu likmju kāpums ir nepatīkamas zāles šī mērķa sasniegšanai, tās ir nepieciešamas. Pretējā gadījumā, ja ļausim inflācijai iesakņoties, risinājumi tās apkarošanai vēlāk būs daudz sāpīgāki. Neskatoties uz to, ka inflācija ir sākusi atkāpties, ir pāragri svinēt uzvaru, jo vēsture un šī brīža tendences rāda, ka atpakaļceļš uz cenu stabilitāti var izrādīties mānīgs," raksta Latvijas Bankas ekonomisti.