Banku analītiķi: Cenas šogad kāps vēl straujāk nekā pērn

Šogad Latvijā gada vidējā inflācija būs augstāka nekā pērn, kad tā bija 1,3% apmērā, prognozēja banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām pagājušajā gadā.

"Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks aģentūrai LETA sacīja, ka tuvākajos mēnešos gada inflācija Latvijā nedaudz sabremzēsies, atlikušo gadu pavadot 2-3% intervālā.

Viņš arī atzīmē, ka pagājušajā gadā visās kategorijās, izņemot ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, gada vidējā inflācija saruka salīdzinājumā ar 2023.gadu. Vienlaikus, darba algām turpinot ļoti strauji augt, pakalpojumu inflācija izrādījās noturīga. "Labā ziņa gan no mājsaimniecību viedokļa ir tā, ka to pirktspēja pērn atguva iepriekš zaudēto," piebilda Mālnieks.

Viņš norāda, ka pērn neiztikām bez kalambūra par un ap pārtikas cenām.

Latvijai, esot mazai, atvērtai ekonomikai, daļu no pārtikas inflācijas stāsta veido globālie procesi, piemēram, putnu gripa sadārdzināja olu un putnu gaļas cenas visā Eiropā, nelabvēlīgi laika apstākļi kafijas eksportētājvalstīs paaugstināja kafijas cenas. Laika apstākļi ietekmēja arī pašmāju, kā nozares apskatnieki to nodēvējuši, "neražu".

"Tās ietekmi patērētāji varēja novērot savos maciņos vasaras beigās, kad dārzeņu cenas nesaruka tik daudz kā citus gadus ierasts un augļiem septembrī cenas pat būtiski pieauga. Tomēr arī pārtikas cenu stāstā lielākā loma varētu būt bijusi straujajam algu kāpumam gan ar mazumtirdzniecību, gan ar pārtikas ražošanu saistītajās nozarēs," pauž Mālnieks.

Viņš arī atzīmē, ka Ekonomikas ministrija ir radījusi piecu punktu plānu negodīgas pārtikas preču cenošanas izskaušanai. "Vēl ir liela neskaidrība, cik no solītā īstenosies, un kāds būs plāna efekts. Lai vai kā - cenu regulēšana ilgtermiņā kropļo tirgu un mazina Latvijas pievilcību jaunu tirgus spēlētāju acīs. Tātad darbojas tieši pretēji vēlamajam virzienam - veicināt asāku un veselīgāku konkurenci pārtikas tirdzniecībā," min Mālnieks.

Pēc viņa teiktā, jāņem arī vērā, ka prasmīgs uzņēmējs ļoti bieži spēj izmanevrēt likumdošanas līkločus, tādēļ lielāka regulācija no valsts puses, ļoti iespējams, var nesasniegt vēlamo rezultātu pēc būtības. "Labāka pieeja ir dot nepieciešamos resursus un gana spējīgu pātagu Konkurences padomei, ko tad izmantot konkurences pārkāpumu gadījumā," uzsver "Swedbank" ekonomists.

Viņš arī prognozē, ka inflācija šogad Latvijā būs augstāka nekā pērn.

Tostarp Mālnieks atzīmē, ka traucējumi "EstLink2" darbībai, kā arī desinhronizācija no BRELL tīkla varētu nozīmēt augstākas elektrības cenas. Šomēnes, tāpat kā pērn janvārī, sarūk valsts atbalsta apmērs mājsaimniecību maksai par jaudas uzturēšanu un attiecīgi mājsaimniecību elektrības rēķini pieaugs. Vēl viens ar enerģijas izmaksām saistīts faktors ir gāzes cenas - kopš 1.janvāra caur Ukrainu neplūst Krievijas gāzes tranzīts, Eiropas gāzes krātuves ir tukšākas nekā 2023. un 2024.gadā, tādējādi dabasgāzes cenas Eiropas biržā augušas. "Dārgāka gāzes cena Eiropā var nozīmēt dārgāku apkuri un elektrību arī pie mums," viņš piebilst.

Viņš min, ka drīzumā ir gaidāma Donalda Trampa inaugurācija ASV prezidenta amatā. Attiecīgi tuvākajā laikā redzēsim, vai un cik lielā mērā Trampa pirmsvēlēšanu solījumi un draudi attiecībā, piemēram, uz tarifiem piepildīsies.

Mālnieks skaidro, ka ASV tirdzniecības politikai ir tieša ietekme uz Eiropas ekonomiku, jo ASV ir Eiropas galvenais eksporta preču noieta tirgus. Līdz ar to, iespējams, ka ekonomikas atkopšanās Eiropā nenotiks tik strauji kā iepriekš cerēts.

Vienlaikus "Swedbank" prognozē un tirgi ir iecenojuši, ka janvāra beigās Eiropas Centrālā banka (ECB) turpinās mazināt procentu likmes par 0,25 bāzes punktiem.

Pēc Mālnieks prognozētā, inflācija šogad Latvijā vidēji varētu būt ap 2,6% vai nedaudz augstāka.

Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka joprojām gada inflāciju no vēl augstāka līmeņa sasniegšanas notur zemākas enerģijas cenas, kamēr pārējos segmentos cenu pieaugums atšķirīgos tempos turpinās. Īpaši jutīgs ir pārtikas cenu pieaugums, kas veido gandrīz pusi decembrī veidotās inflācijas.

Viņš arī atzīmē, ka lielāko daļu 2024.gada inflācija Latvijā svārstījās ap 1% atzīmi un pamazām, uz gada beigām, zūdot enerģijas cenu krituma ietekmei, arvien izteiktāk sāka uzrādāties cenu līmeņa kāpums citās grupās.

"Janvārī un arī vēlākos mēnešos inflāciju pastiprinās nodokļu pieaugums. Tādēļ gada sākumā inflācija turēsies ap 3% atzīmi un tad nedaudz norims. Tomēr kāpums šogad būs straujāks par pērn novēroto un vairumā mēnešu tā turēsies nedaudz virs 2%," pauž Gašpuitis.

Viņš arī atzīmē, lai gan darba algas pieaugums joprojām pārliecinoši apsteigs inflāciju un nodrošinās pirktspējas atjaunošanos, tas dažādās grupās noritēs ļoti nevienmērīgi. Tas nozīmē, ka inflācijas negatīvā ietekme daudzviet turpinās izpausties. Ņemot vērā vājo produktivitātes pieaugumu algu kāpums būs viens no būtiskākajiem faktoriem cenu līmeņa tālākam pieaugumam.

Pēc Gašpuita minētā, būtiskākais risks inflācijas noturībai ir enerģijas cenu nestabilitātes riski. Siltie laika apstākļi šobrīd ir ierobežojuši šo risku izpausmes iespējas.

Viņš prognozēja, ka 2025.gadā Latvijā gada vidējā inflācija būs 2%.

"Visticamāk, šogad pārtikas, komunālo un veselības pakalpojumu cenas turpinās augt. Valsts nespēs izkontrolēt visu cenu pieauguma iemeslus un sākt to regulāciju. Tas nav nepieciešams. Primārais fokuss būs uz konkurences un efektīva tirgus funkcionēšanas jautājumu risināšanu. Šķiet, ka cītīgāk nāksies sekot iedzīvotājiem svarīgu pakalpojumu, kuros valda monopolstāvoklis, cenu izmaiņām," atzīmē Gašpuitis.

Jau vēstīts, ka Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 1,3%.

Vienlaikus 2024.gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, pieauga par 0,2%, bet gada laikā - 2024.gada decembrī salīdzinājumā ar 2023.gada decembri - patēriņa cenas palielinājās par 3,3%.